Lai palielinātu ES enerģētisko neatkarību un cīnītos pret klimata pārmaiņām, nepieciešams modernizēts elektrotīkls, kas spēj integrēt vairāk atjaunīgās enerģijas avotu un pielāgoties pieaugošajai elektrifikācijai. Jaunajā Eiropas Revīzijas palātas apskatā par ES elektrotīkliem secināts: lai tas izdotos, ES būs jāpastiprina savi centieni.

“Liela daļa ES elektrotīkla ir izveidota pagājušā gadsimtā: gandrīz puse sadales elektrolīniju ir vecākas par 40 gadiem. Lai nodrošinātu ES konkurētspēju un autonomiju, mums ir vajadzīga moderna infrastruktūra, kas var atbalstīt mūsu rūpniecību un saglabāt cenas pieņemamā līmenī,” sacīja par šo apskatu atbildīgā ERP locekle Keit Pentus-Rosimannus. “Paredzams, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā pieprasījums pēc elektroenerģijas vairāk nekā divkāršosies, tāpēc bez ievērojamām investīcijām energotīklā neztikt. Tomēr mums ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti, lai investīciju vajadzības samazinātu: jaunas tehnoloģijas, uzglabāšanas risinājumi un elastīgāki tīkli var palīdzēt samazināt izmaksas.”

Liela mēroga investīcijām tīklos ir izšķiroša nozīme ES novecojošo elektroenerģijas tīklu modernizēšanā un pārejas sekmēšanā no oglekļa bāzes enerģijas uz zaļo enerģiju. Ja pašreizējais temps nemainīsies, tīklu operatoru investīciju plāni laikposmā no 2024. līdz 2050. gadam sasniegs 1871 miljardu EUR. Tas ir mazāk par Eiropas Komisijas aplēsēm par nepieciešamajām investīcijām, kuru apmērs svārstās no 1994 līdz 2294 miljardiem EUR. Modernizācijai vajadzētu paātrināties, taču to kavē vāja tīkla plānošana, ilgas atļauju piešķiršanas procedūras un ierobežots sabiedrības atbalsts, kā arī iekārtu, materiālu un kvalificēta darbaspēka trūkums. Revidenti norāda uz risku mazināšanas pasākumiem, piemēram, tīkla plānošanas prakses labāku koordināciju un integrāciju, atļauju racionalizēšanu un moderno tehnoloģiju izmantošanu.

Revidenti atzīmē, ka elektroenerģijas sistēmas optimizācija var palīdzēt samazināt investīciju vajadzības. Spiedienu uz elektrotīklu var mazināt, elastīgāk pielāgojoties enerģijas patēriņa un ražošanas ikdienas, iknedēļas un sezonālajām svārstībām, tādējādi mazinot vajadzību pēc liela mēroga tīkla paplašināšanas. Tehnoloģijas piedāvā daudzas iespējas (piemēram, jaunu uzglabāšanas risinājumu izstrādi un paplašināšanu), tomēr daži risinājumi joprojām ir pārāk dārgi. Situāciju ievērojami uzlabotu arī starpsavienojumu stiprināšana starp ES valstīm. Pieprasījuma maksimuma izlīdzināšanai var būt efektīvi tādi instrumenti kā viedie skaitītāji, taču dažās dalībvalstīs to ieviešana joprojām notiek lēni. Turklāt svarīga loma var būt patērētājiem, kas ražo elektroenerģiju uz vietas, un energokopienām, kas ražo un patērē elektroenerģiju kopīgi.

Investīciju lēmumu pieņemšanā īpaši nozīmīgs ir tiesiskais regulējums. Finansēšanas mehānismi ir īpaši svarīgi situācijā, kad daži operatori saskaras ar paaugstinātu kredītrisku un viņiem ir grūtības piekļūt nepieciešamajām sākotnējām investīcijām. Regulējums arī nosaka, cik daudz operatori nopelna un kā viņi saņem atalgojumu. Lietotājiem parasti piemēro maksu, izmantojot tīkla tarifus, kas ļauj operatoriem gūt peļņu no investīcijām tīklā, vienlaikus sedzot arī aktīvu amortizācijas un darbības izdevumus. Tomēr ir grūti saglabāt līdzsvaru starp investīciju vajadzībām un elektroenerģijas rēķinu pieejamības nodrošināšanu patērētājiem, jo īpaši mājsaimniecībām un energoietilpīgām nozarēm. Ir grūti prognozēt, kādu ilgtermiņa ietekmi uz elektroenerģijas rēķiniem radīs investīcijas energotīklā un atjaunīgo energoresursu integrēšana, jo papildus tīkla tarifiem rēķinos ir iekļauti nodokļi un pašas elektroenerģijas izmaksas.

Konteksts

Pēdējos gados ir izstrādātas vairākas iniciatīvas un tiesību aktu paketes ar mērķi sasniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu palielināja nepieciešamību pēc alternatīvām gāzei, tostarp ES ekonomikas elektrifikācijas. 2014.–2020. gada budžeta periodā investīcijām energotīklos pieejamais ES finansējums bija aptuveni 5,3 miljardi EUR. 2021.–2027. gada periodā šī summa palielinājās līdz aptuveni 29,1 miljardam EUR, galvenokārt pateicoties Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM), kas ir lielākais finansējuma avots.

Apskata vajadzībām revidenti izmantoja publiski pieejamo informāciju, kā arī īpaši apkopoja materiālus. Viņi caurskatīja tīkla attīstības plānus un analizējām tīkla operatoru finansiālās spējas datus. Revidenti arī veica informatīvus apmeklējumus Vācijā un Itālijā un tikās ar Komisiju, valsts regulatīvajām iestādēm un citām galvenajām ieinteresētajām personām, lai analizētu pašreizējo stāvokli, paraugpraksi un izaicinājumus.