Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (ERP) šodien publicēto ziņojumu Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir lielā mērā palīdzējis Eiropas Savienībā novērst investīciju nepietiekamību, kas radās pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes. Tomēr ESIF tik un tā par ceturtdaļu nesasniedza mērķrādītāju līdz 2022. gada beigām mobilizēt pustriljonu EUR papildu investīcijās reālajā ekonomikā. Turklāt Eiropas Komisija ex post nevērtēja, vai, pateicoties ESIF, ir veiktas investīcijas, kuras citādi nebūtu veiktas.

2015. gadā Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa izveidoja ESIF, kas zināms arī kā Investīciju plāns Eiropai jeb Junkera plāns. Fonda galvenais mērķis bija novērst investīciju nepietiekamību ES valstīs pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes. Fonda darbība bija paredzēta līdz 2014. gadam. Šajā periodā kopējie investīciju izdevumi Eiropas Savienībā samazinājās par aptuveni 15 % jeb aptuveni 430 miljardiem EUR salīdzinājumā ar 2007. gadā sasniegto maksimumu. ESIF nodrošināja ES budžeta garantijas 26 miljardu EUR apmērā un EIB finansējumu 7,5 miljardu EUR apmērā infrastruktūrai, inovācijai un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tā mērķis bija līdz 2022. gada beigām 15 reizes palielināt šo summu, piesaistot vairāk publisko un privāto investīciju.

“ESIF ir ievērojami palīdzējis novērst ES investīciju nepietiekamību un ir atbalstījis daudzas un dažādas darbības, sākot no mikrofinansēšanas līdz lielām investīcijām infrastruktūrā, tomēr tas pilnā mērā nesasniedza savu investīciju mērķapjomu,” sacīja par revīziju atbildīgais ERP loceklis Lefteris Christoforou.

Revidenti konstatēja, ka 503 miljardu EUR summa papildu investīcijās, par ko tika ziņots līdz 2022. gada beigām (termiņš, līdz kuram bija jāvienojas par finansējumu), bija norādīta pārāk augstu par 131 miljardu EUR. Pārspīlētais novērtējums izriet no nepilnībām veidā, kādā Komisija un EIB izstrādāja un piemēroja multiplikatora metodiku. Multiplikatora efekta pamatā tās daļēji izmantoja finansējumu, kas vēl nebija izmaksāts galasaņēmējiem, bija nepareizi attiecināts uz ESIF daļu tādās investīcijās, kuras mobilizētas ar citiem ES instrumentiem, un neatskaitīja atceltās investīcijas.

ESIF papildināmības galvenais ieguvums, t. i., pievienotā vērtība reālajai ekonomikai, bija atbalsts investīcijām ar lielāku risku. Citiem vārdiem sakot, ES garantija bija jāpiešķir investīciju projektiem, kurus citādi nebūtu bijis iespējams īstenot vai – ne tādā pašā apmērā, piemēram, izmantojot EIB parastos darījumus. Finanšu starpnieki, piemēram, bankas un kapitāla fondi, pozitīvi novērtēja ESIF papildināmību, apgalvojot, ka tā ļāva palielināt investīciju apjomu, palielināja individuālās investīcijas un piesaistīja papildu ieguldītājus. Tomēr Komisija neveica papildināmības ex post analīzi, kas būtu sniegusi galīgus pierādījumus par to, cik lielā mērā publiskie līdzekļi patiešām ir veicinājuši papildu investīcijas.

ESIF kopumā atbilda noteiktajiem mērķrādītājiem, un Komisija un EIB pienācīgi uzraudzīja savus uzkrājumus un finanšu plūsmas. Tomēr uzraudzība nebija visaptveroša, un ziņojumi netika rūpīgi pārbaudīti. Ne ES izpildvara, ne Banka nekontrolēja to, kā ESIF bija veicinājis nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi, jo ESIF nolīgumā nebija noteikti mērķrādītāji un netika sniegta sīkāka informācija par ESIF atbalstu investīcijām trešās valstīs. Turklāt, pamatojoties uz faktiskajiem datiem līdz 2021. gada beigām, Komisija prognozēja, ka ESIF būs vismaz budžeta ziņā neitrāls, taču pašlaik nav aplēsti zaudējumi vai pārpalikumi visā tā darbības laikā.

Revidenti aicina Komisiju pārredzamāk ziņot par ESIF un uzlabot veidu, kādā tā aplēš faktiski mobilizētās investīcijas. Lai gan ESIF investīcijas joprojām turpinās, gūtā pieredze var palīdzēt uzlabot citu tādu programmu pārvaldību, kurās izmanto ES budžeta garantijas, piemēram, InvestEU, kas ir ESIF pēctece.

Konteksts

ESIF mērķis bija veicināt konkurētspēju un ekonomikas atveseļošanos pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes un palielināt MVU piekļuvi finansējumam. To varēja izmantot, lai finansētu dažāda veida darbības, sākot no jaunuzņēmumiem līdz lielai infrastruktūrai. Tā finansējums visas ES valstīs sasniedza nevienādā mērā. Saskaņā ar Komisijas 2022. gada beigās sniegto informāciju ESIF kopumā bija palīdzējis 841 957 galasaņēmējiem.

Īpašais ziņojums Nr. 07/2025 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: ievērojami palīdzējis novērst investīciju nepietiekamību, bet līdz 2022. gada beigām nebija pilnībā sasniegts mērķis reālajā ekonomikā piesaistīt 500 miljardu EUR” ir pieejams ERP tīmekļa vietnē. Šī revīzija ir turpinājums ERP 2019. gada īpašajam ziņojumam par ESIF sniegumu.