ES finanšu intereses un vienotais tirgus nav pietiekami stingri aizsargāti pret krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā saistībā ar importu, ja tiek izmantotas vienkāršotas importa muitas procedūras. Tāds ir Eiropas Revīzijas palātas (ERP) jaunā ziņojuma secinājums. Dalībvalstu veiktajās pārbaudēs ir nopietni trūkumi. Pastāv trūkumi arī sadarbībā ES līmenī un starp dalībvalstīm attiecībā uz šo procedūru ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu.

Par importētām precēm PVN ir jāmaksā brīdī, kad preces tiek ievestas ES muitas savienībā, un maksājamo summu nosaka, pamatojoties uz muitas deklarācijām. Ar PVN saistīta krāpšana importa jomā kropļo konkurenci vienotajā tirgū un negatīvi ietekmē gan ES, gan dalībvalstu finanses. Revidenti konstatēja, ka vienkāršotas importa muitas procedūras (sīkāku informāciju sk. sadaļā “Konteksts”) ir īpaši neaizsargātas pret šādu krāpšanu.

Esošie pasākumi nav pietiekami, lai novērstu un atklātu krāpšanu PVN jomā attiecībā uz importu, ja tiek izmantotas vienkāršotas importa muitas procedūras. Saskaņā ar šīm procedūrām importēto preču vērtība ir ievērojama, un ļaunprātīgas izmantošanas risks krāpnieciskas prakses dēļ ir augsts,” sacīja par revīziju atbildīgais ERP loceklis François-Roger Cazala. “Būtu jāsaglabā pareizais līdzsvars starp tirdzniecības veicināšanu un nepieciešamību aizsargāt ES finanšu intereses.”

Revidenti konstatēja trūkumus un nekonsekvenci ES tiesiskajā regulējumā attiecībā uz vienkāršotām importa muitas procedūrām un veidu, kādā Eiropas Komisija uzrauga šo regulējumu. Viņi iesaka ieviest un īstenot standartizētus noteikumus. Piemēram, nav saskaņotu noteikumu, kas reglamentētu nodokļu pārstāvju funkcijas, un apmeklētajās ES valstīs revidenti novēroja atšķirīgu pieeju PVN identifikācijas numuru atzīšanai par nederīgiem un neatbilstības starp PVN numuru un uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numuru statusu. Tas nozīmē, ka tirgotāji, kas pārkāpj PVN noteikumus, var turpināt veikt muitas operācijas. Turklāt sankcijas un sodi dalībvalstīs ievērojami atšķiras.

Revidenti arī konstatēja nopietnas nepilnības dalībvalstu pārbaudēs attiecībā uz vienkāršotām importa PVN procedūrām. Piemēram, revidenti novēroja ievērojamus PVN iekasēšanas zaudējumus to pārbaudītajā importa izlasē un neguva pārliecību, ka preces tiek pārvietotas no importa dalībvalsts uz citu dalībvalsti pārdošanai, kas ir nosacījums atbrīvojuma no PVN piešķiršanai, kad preces importē Eiropas Savienībā. Revidenti secina, ka šo preču transporta pierādījumi būtu jāiegūst importēšanas brīdī. Revidenti arī konstatēja vairākus gadījumus, kad importētāji bija pārāk zemu novērtējuši produktu (un tādējādi arī PVN) vērtību, galvenokārt viedtālruņiem, tekstilizstrādājumiem, apaviem un juvelierizstrādājumiem. Ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi datiem nozīmē, ka ir ārkārtīgi grūti salīdzināt ar nodokli apliekamo importēto preču summu (muitas deklarācijas) un ar nodokli apliekamās pārdošanas vērtību dažādās dalībvalstīs, lai gan būtu jāizmeklē nozīmīgas un līdz ar to aizdomīgas novirzes starp šīm ar nodokli apliekamajām summām. Dažas no revidentu konstatētajām nepilnībām ir jānovērš ar vairākiem tiesību aktu priekšlikumiem, tomēr viņi brīdina, ka joprojām pastāv ļaunprātīgas izmantošanas risks.

Revidenti konstatēja arī nepilnības sadarbībā starp dalībvalstīm un ES līmenī: pasākumi var būt laikietilpīgi un neefektīvi ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanā. Neraugoties uz iepriekšējās revīzijās sniegtajiem ieteikumiem, datu apmaiņa joprojām ir problēma, jo īpaši starp nodokļu un muitas administrācijām dažādās dalībvalstīs.

Konteksts

Revidenti uzskata, ka pastāv divas vienkāršotas PVN importa procedūras, kas rada ievērojamu ļaunprātīgas izmantošanas risku (Komisija lēš, ka importēto preču atbilstošā vērtība laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam bija aptuveni 260 miljardi EUR). Viena procedūra ir zināma kā “laišana brīvā apgrozībā – 42. MP”, un tā atbrīvo no PVN iekasēšanas par precēm, kas no trešām valstīm importētas vienā ES dalībvalstī, ja tās paredzēts tirgot citā. Otrā procedūra tiek saukta par “IOSS – importa vienas pieturas aģentūru”, un tā ir atbrīvojums no PVN saskaņā ar īpašu režīmu e-komercijai attiecībā uz precēm, ko Eiropas Savienībā importē no trešām valstīm.

ES vienkārotās importa muitas procedūras nav pietiekamas, lai novērstu un atklātu krāpanu PVN jomā