Saskaņā ar jauno Eiropas Revīzijas palātas (ERP) ziņojumu nevalstiskajām organizācijām (NVO) piešķirtais ES finansējums nav pārredzams. Neraugoties uz uzlabojumiem, informācija par ES finansējumu, kas piešķirts NVO, kuras darbojas Savienības iekšpolitikā, joprojām ir neprecīza un nepilnīga. Eiropas Komisija pienācīgi nedarīja zināmas dažas ES finansētas interešu aizstāvības darbības, piemēram, lobēšanu, kā arī tā neveic aktīvas pārbaudes nolūkā nodrošināt, ka finansētās NVO ievēro ES vērtības, un tas palielina risku ES reputācijai.

Nevalstiskās organizācijas un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas palielina pilsoņu līdzdalību demokrātiskas ES politikas veidošanā, nodrošinot pastāvīgu dialogu, kam jābūt pārredzamam. Lai prasītu atbildību no publisko lēmumu pieņēmējiem, iedzīvotājiem ir jāzina ne tikai, kam un kādam nolūkam ES līdzekļi tiek piešķirti, bet arī tas, kā tos izmanto un vai saņēmēji ievēro ES vērtības. Kopš Katargeitas skandāla 2022. gadā ir palielinājusies sabiedrības interese par pārredzamības prasību uzlabošanu NVO.

“Pārredzamība ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt NVO ticamu līdzdalību ES politikas veidošanā,” sacīja par ziņojumu atbildīgā ERP locekle Laima Andrikienė. “Tomēr, neraugoties uz zināmu progresu, kas panākts pēc mūsu iepriekšējās revīzijas šajā jomā, ES finansējums NVO joprojām ir neskaidrs, jo informācija par ES finansējumu, tostarp lobēšanu, nav ne ticama, ne pārredzama.”

Laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam NVO tika piešķirti 7,4 miljardi EUR galvenajās ES iekšpolitikas jomās, piemēram, kohēzijas, pētniecības, migrācijas un vides jomā, un no šīs summas 4,8 miljardus EUR piešķīra Komisija un 2,6 miljardus EUR – dalībvalstis. Tomēr revidenti brīdina, ka šie skaitļi būtu jāuztver piesardzīgi, jo nav ticama pārskata par NVO izmaksātajiem ES līdzekļiem. Informācija tiek publicēta sadrumstaloti, un tas mazina pārredzamību, kavē analīzi par to, vai ES līdzekļi netiek pārāk koncentrēti nelielam skaitam NVO, un mazina izpratni par NVO lomu ES politikā.

Lai gan Komisija ir uzlabojusi informācijas vākšanu par NVO piešķirto ES finansējumu, joprojām pastāv nepilnības tajā, kā informācija tiek darīta zināma. Turklāt dalībvalstis neuzrauga NVO piešķirto ES finansējumu un neziņo par to. Arī gaidāmie regulējuma uzlabojumi neprasīs tām ziņot par maksājumiem.

NVO definīcija ES valstīs atšķiras, un tā reti ir nostiprināta valsts tiesību aktos. 2024. gadā ES būtībā definēja NVO kā no valdības neatkarīgu bezpeļņas organizāciju. Lai gan tas ir solis pareizajā virzienā, ar definīciju vien nevar nodrošināt pareizu NVO klasifikāciju ES finanšu pārredzamības sistēmā. Tas ir tāpēc, ka struktūras pašas sevi deklarē kā NVO, un Komisija nepārbauda svarīgus to statusa aspektus, tostarp to, vai valdībai ir būtiska ietekme uz to pārvaldes struktūrām un vai NVO īsteno savu biedru komerciālās intereses. Piemēram, kāds liels pētniecības institūts tika klasificēts kā NVO, lai gan tā pārvaldības struktūra ietvēra tikai valdības pārstāvjus.

Komisija nav skaidri darījusi zināmu tās rīcībā esošo informāciju par NVO interešu aizstāvības darbībām, kuras tika finansētas ar ES dotācijām. Jāmin arī tas, ka norādījumus, kuros noteikts, ka dotāciju nolīgumos nebūtu jāprasa saņēmējiem lobēt ES iestādes, Komisija publicēja vien mūsu revīzijas laikā. Turklāt ES fondu pārvaldītāji proaktīvi nemeklē iespējamus NVO pārkāpumus saistībā ar ES vērtību, piemēram, tiesiskuma un cilvēktiesību, neievērošanu un galvenokārt paļaujas uz pašdeklarācijām. Netiek pārbaudīti arī finansējuma avoti, kas var sniegt noderīgu informāciju par to, kas atbalsta NVO.

Konteksts

No ES budžeta finansē darbības neatkarīgi no tā, vai tās īsteno NVO vai cita veida struktūras. NVO ir dažāda lieluma, un tām ir ļoti dažādas darbības jomas, kā piemēram, sociālā iekļaušana un klimata aizsardzība un pētniecība. Tās var saņemt ES dotācijas projekta īstenošanai gan kā jebkurš cits saņēmējs, gan tikai tāpēc, ka tās ir NVO, un ar šiem līdzekļiem tās var segt ievērojamu daļu savu darbības izmaksu. Laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam ES dotācijas tika piešķirtas vairāk nekā 12 000 NVO. Pēdējo desmit gadu laikā ievērojama daļa no Komisijas tiešā finansējuma tika piešķirta nelielam skaitam NVO.

Revīzijā ir pārbaudītas tādas ES programmas kā Eiropas Sociālais fonds Plus, “Apvārsnis Eiropa”, AMIF un LIFE un aplūkota situāciju dažādās dalībvalstīs. Tas izriet no Eiropas Parlamenta aicinājuma nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz ES finansējumu, tostarp NVO, un to svarīgo lomu demokrātiskas politikas veidošanā. Ziņojums sagatavots, ņemot vērā pēdējā laikā arvien pieaugošo sabiedrības un politisko interesi par NVO piešķirto ES finansējumu.

Īpašais ziņojums 11/2025 “NVO piešķirtā ES finansējuma pārredzamība: lai gan ir panākts progress, kopaina joprojām nav skaidra” ir pieejams ERP tīmekļa vietnē. Mūsu iepriekšējie ziņojumi par šo tēmu bija ERP 2018. gada revīzijas ziņojums par NVO piešķirto ES finansējumu ārpolitikas jomā un 2024. gada īpašais ziņojums par ES Pārredzamības reģistru.