ES pēcpandēmijas atveseļošanas fonds – Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) – bija iecerēts kā pārveides virzītājspēks ES digitālās pārkārtošanās jomā. Taču jaunākajā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) ziņojumā atzīts, ka šī iespēja netika pilnībā izmantota. ANM ir lielākais ES digitalizācijas finansēšanas instruments, un saskaņā ar to ir piešķirti gandrīz 150 miljardi EUR, kas ir aptuveni divas trešdaļas no ES kopējā 235 miljardu EUR vērtā digitālā budžeta 2021.–2027. gadam. Tomēr revidenti norāda, ka ANM izdevumi šajā jomā ne vienmēr bija efektīvi, jo ES dalībvalstīm nebija prasīts prioritārā kārtā īstenot tādus pasākumus, ar kuriem tiktu risinātas galvenās digitālās vajadzības.

Tā kā viens no ANM galvenajiem mērķiem ir līdztekus zaļās pārkārtošanās īstenošanai efektīvi atbalstīt digitālo pārkārtošanos, ES dalībvalstīm ir prasīts atvēlēt vismaz 20 % no to atveseļošanas un noturības plānu kopējā budžeta reformām un investīcijām digitālajā jomā.

Revidenti kritizē konceptuālo neskaidrību ANM regulā, kas kavēja līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu dalībvalstīs. Lai gan regulā “digitālā pārkārtošanās” ir noteikta kā viens no galvenajiem mērķiem un ir iezīmētas digitālās intervences jomas, tajā nav sniegta skaidra termina definīcija. Tā rezultātā valstu valdības varēja ierosināt savos ANM plānos iekļaut ļoti dažādus pasākumus, ja vien tās uzskatīja, ka pasākumi atbilst minētajai prasībai. Tomēr investīcijas tikai digitālajos pasākumos automātiski nenozīmē jēgpilnu progresu digitālās pārkārtošanās jomā.

“Lai gan visas dalībvalstis sasniedza vai pat pārsniedza 20 % robežvērtību, kas noteikta ANM līdzekļu piešķiršanai digitālajiem pasākumiem, procesam trūka stratēģiskas ievirzes,” teica par revīziju atbildīgā ERP locekle Ildikó Gáll-Pelcz. “Dalībvalstīm netika prasīts galvenās digitālās vajadzības sarindot prioritārā secībā. Tāpēc dažas valstis izmantoja finansējumu, lai uzlabotu jomas, kurās tās jau bija sasniegušas labus rezultātus, nevis lai darbotos jomās, kurās vēl daudz darāmā. Mēs uzskatām, ka tādējādi netika izmantota dotā iespēja, jo vājinājās ANM potenciāls virzīt digitālo pārkārtošanos.”

Revidenti norādīja arī, ka īstenošanas kavējumi bija izplatītāki, nekā par tiem ziņoja Komisija. Līdz 2024. gada sākumam dalībvalstis ziņoja, ka ir sasniegušas 31 % digitālās jomas atskaites punktu un mērķrādītāju, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk, nekā paredzēts sākotnējā orientējošā grafikā. Detalizēts novērtējums piecās revidētajās ES valstīs liecina, ka gandrīz puse no pārbaudītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem aizkavējās: 2024. gada oktobrī 31 no 67 atskaites punktiem un mērķrādītājiem atpalika no grafika, jo daži no tiem tika grozīti, atlikti vai aizstāti ar citiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem.

Tāpat gandrīz nemaz netika izmantota iespēja īstenot ilgtermiņa daudzvalstu projektus, kuriem būtu izšķiroša nozīme ES digitālo tehnoloģiju un spēju attīstīšanā. Revidenti konstatēja, ka ES valstis bija iekļāvušas tikai 60 daudzvalstu projektus starp vairāk nekā 1000 pasākumiem digitālajā jomā, un to vērtība bija aptuveni 5 miljardi EUR (jeb 3,3 % no ANM digitālā finansējuma). Šis ierobežotais uzsvars uz daudzvalstu iniciatīvām liecina par ievērojamu nesakritību starp ANM īso īstenošanas periodu un ilgtermiņa īstenošanas vajadzībām, kas raksturīgas šādiem sarežģītiem projektiem.

ANM snieguma satvars nav labi piemērots tam, lai novērtētu ES finansējuma rezultātus un ietekmi uz ES digitālās pārkārtošanās mērķa sasniegšanu. Rādītāji, ko izmantoja, lai sekotu līdzi mērķa sasniegšanas progresam, bija pārāk plaši, galvenokārt vērsti uz tiešajiem rezultātiem un nebija labi saskaņoti ar ES pašreizējās digitālās stratēģijas rādītājiem. Turklāt dalībvalstis, ziņojot par investīciju pasākumiem (aptuveni 60 % revidēto pasākumu), neizmantoja piemērotus kopējos rādītājus vai izmantoja nekonsekventus un neprecīzus datus. Tas ievērojami ierobežo spēju precīzi novērtēt ANM reformu un investīciju devumu digitālajā pārkārtošanā. Tā rezultātā ANM potenciāls kļūt par ES digitālās pārkārtošanās virzītājspēku var netikt pilnībā realizēts.

Konteksts

2021. gada februārī ES izveidoja Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), kura sākotnējais budžets bija līdz pat 724 miljardiem EUR. Mērķis bija mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas un padarīt dalībvalstu ekonomiku ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās izaicinājumiem un iespējām. Līdz 2024. gada beigām Eiropas Komisija bija uzņēmusies saistības par 650 miljardiem EUR, ko veidoja 359 miljardi EUR dotācijās un 291 miljards EUR aizdevumos.

Revīzija aptver laikposmu no 2021. gada februāra līdz 2024. gada martam (reizēm analīze veikta arī līdz 2024. gada beigām). Ir novērtēts, kā nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir risināta gan digitālo komponentu struktūra, gan – attiecīgos gadījumos – īstenošana.

Revīzijā tika pārbaudīts, vai visas dalībvalstis ir izpildījušas prasību 20 % no sava ANM budžeta piešķirt digitālajiem pasākumiem. Revidenti apmeklēja piecas dalībvalstis (Dāniju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu un Rumāniju), kurās izskatīja 27 digitālos pasākumus, ko atlasīja no nacionālajiem plāniem. Atlasē ņēma vērā pasākumu nozīmi saistībā ar digitālo pārkārtošanos, svarīgumu, dažādu digitālās politikas jomu tvērumu un īstenošanas stadiju.