Migrācijai ir svarīga nozīme sabiedriskajā un politiskajā darba kārtībā, taču migrācijas vēstījums ne vienmēr ir brīvs no aizspriedumiem. Tajā pašā laikā ir atzīts, ka migrantu integrācija rada ievērojamus izaicinājumus uzņemošajai sabiedrībai. Paturot prātā visus šos izaicinājumus, ES revidenti ir pārbaudījuši, kā ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) ir atbalstījis trešo valstu valstspiederīgo integrāciju Eiropas Savienībā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā trešo valstu valstspiederīgo skaits Eiropas Savienībā palielinājās līdz 27,3 miljoniem, t. i., 6,1 % no ES kopējā iedzīvotāju skaita. Ja visi Eiropas Savienībā dzīvojošie trešo valstu valstspiederīgie tiktu sagrupēti kopā kā viena valsts, tā būtu viena no visapdzīvotākajām valstīm Eiropas Savienībā.
Nespēja integrēt migrantus var izraisīt sabiedrības sašķelšanu Eiropā. Pastāv sociālekonomiskas atšķirības starp trešo valstu valstspiederīgajiem un ES pilsoņiem, bet tas rada ne tikai nabadzības un sociālās atstumtības risku, bet arī augstāka bezdarba risku. Dati liecina, ka sabiedrības attieksme atspoguļo integrācijas politikas panākumus. Ja šāda politika būs labi izstrādāta, uzņēmējvalsts iedzīvotāji labāk pieņems migrantus.
ES dalībvalstu ziņā ir izstrādāt savas valsts stratēģijas migrantu integrācijai. Tas nozīmē, ka ES atbalsts attiecas uz sistēmām, kas dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīgas. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) ir ES finanšu instruments migrantu integrācijai. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tā kopējais apjoms bija aptuveni viens miljards EUR, un 2021.–2027. gadā tas ir gandrīz divkāršojies. Gandrīz 10 miljoni cilvēku 2014.–2020. gadā saņēma atbalstu integrācijas pasākumiem, kas Eiropas Savienībai izmaksāja gandrīz 800 miljonus EUR.
ES revidenti ir pārbaudījuši, kā Eiropas Komisija un dalībvalstis savu dažādo pilnvaru ietvaros ir pareizi un efektīvi izmantojušas AMIF atbalstu migrantu integrācijai. Revidenti strādāja arī uz vietas Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Spānijā.
Revīzijas ziņojums, kas tiks publicēts līdz šā gada beigām, neattiecas uz cilvēkiem, kuri Eiropas Savienībā uzturas nelikumīgi. Tas papildinās jau tā visaptverošo priekšstatu par ES migrācijas politiku, ko ERP pēdējos gados ir sniegusi dažādos aspektos: ”ES reakcija uz bēgļu krīzi: karsto punktu pieeja”, ”Patvērums, migrantu pārcelšana un atgriešana”,“ES sadarbība ar trešām valstīm atpakaļuzņemšanas jomā”.