Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija pārbaudījums Eiropas energoapgādei, un mēs to neesam izturējuši. Lai gan šī situācija beidzot cēla trauksmi par energoapgādes drošību, aizkulisēs spiediens bija veidojies jau ilgstoši. Laikā, kad noris enerģētikas pārkārtošana un atteikšanās no Krievijas fosilā kurināmā, ES arvien vairāk jāpaļaujas uz atjaunīgajiem energoresursiem. Progress atjaunīgo energoresursu jomā paātrinās. Tomēr viens ir tīras enerģijas ražošana, tās nodrošināšana – pavisam kas cits.

Elektroenerģija veido aptuveni 23 % no enerģijas galapieprasījuma ES, un paredzams, ka 2030. gadā rādītājs palielināsies līdz 30 %, līdz 2040. gadam sasniedzot 50 %. Pāreja no enerģijas ražošanas, kuras pamatā galvenokārt ir fosilais kurināmais, uz atjaunīgās enerģijas ražošanu rada būtiskus izaicinājumus elektrotīklam (elektroenerģijas pārvadē un sadalē iesaistītās infrastruktūras tīkls). Tas galvenokārt ir tāpēc, ka ražošana no fosilā kurināmā lielā mērā ir nepārtraukta un pielāgojama, savukārt atjaunīgo energoresursu ražošana ir periodiska un neparedzama. Piemēram, ar dabasgāzi darbināmu staciju var ātri aktivizēt un tās izlaidi dinamiski pielāgot atbilstīgi enerģijas pieprasījumam. Taču saules enerģiju var saražot tikai dienas laikā, un vēja enerģiju – tikai tad, ja ārā ir vējains. Turklāt to izlaidi nevar kalibrēt, un tā ir pilnībā atkarīga no dabiskajiem laikapstākļiem.

Tradicionāli tīkls ir veidots tā, lai piegādātu elektroenerģiju konstantā ātrumā, ko pielāgo tās avotā. Lai reaģētu uz atjaunīgo energoresursu nepastāvīgo raksturu, tīklam nepieciešami ievērojami uzlabojumi, tostarp akumulatori jaudas pārpalikuma uzkrāšanai un digitālās tehnoloģijas, piemēram, viedie skaitītāji un raidītāji, lai labāk saskaņotu elektroenerģijas piedāvājumu un pieprasījumu reāllaikā.

Tā kā paredzams, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars ES palielināsies no 42 % 2022. gadā līdz 90 % 2040. gadā, tīkla modernizācija ir steidzamāka nekā jebkad agrāk. Tas nav viegls uzdevums. Eiropas tīkls sastāv no vairāk nekā 11,3 miljoniem kilometru kabeļu un vadu, kurus varētu aptīt apkārt zemeslodei 282 reizes. Eiropas Komisija lēš, ka tīkla modernizācijai līdz 2030. gadam būs vajadzīgas investīcijas 584 miljardu EUR apmērā.

2025. gada sākumā Eiropas Revīzijas palāta publicēs ERP locekļa Keit Pentus-Rosimannus vadībā sagatavoto apskatu par Eiropas tīkla pašreizējo stāvokli. Lai gan liela daļa informācijas par tīklu Eiropā ir publiski pieejama, tā ir izkliedēta un sarežģīta. Revidenti savāks un apkopos šo būtisko informāciju, lai labāk pielāgotu un sniegtu informāciju analīzes un lēmumu pieņemšanas nolūkos, kā arī lai radītu paraugu iespējamām turpmākām revīzijām šajā jomā.

Tikmēr varat iepazīties ar dažiem no mūsu nesenajiem ziņojumiem par vēja enerģiju, gāzes piegādes drošību un zaļo pārkārtošanos.