Ierobežojošie pasākumi, kas zināmi arī kā sankcijas, ir būtisks ES instruments ar mērķi novērst konfliktus vai risināt jaunas vai notiekošas krīzes. Sankcijas ir tēmētas uz trešām valstīm, bet ir izpildāmas tikai ES jurisdikcijā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES noteica līdz šim visaptverošākās sankcijas, kas ietvēra finanšu un tirdzniecības sankcijas, aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumus. Tās galvenokārt vērstas uz Krieviju, kā arī Baltkrieviju un Irānu. Tomēr, ja ES valstis sankcijas nepiemēro konsekventi, var mazināties šā instrumenta efektivitāte un ciest ES iekšējā tirgus integritāte. Revidenti pārbaudīs, vai Eiropas Komisija palīdz ES valstīm efektīvi piemērot tirdzniecības sankcijas un vai tā cieši uzrauga, kā sankcijas tiek īstenotas. Revidenti arī novērtēs, vai Komisija ir analizējusi šo pasākumu vispārējo ietekmi.
Sankcijas ir ES ārpolitikas instruments, kura nolūks ir veicināt izmaiņas kaitējošā vai destabilizējošā politikā, ko īsteno trešās valstis. Sankciju mērķi ietver starptautiskā miera un drošības sekmēšanu, konfliktu novēršanu un demokrātijas atbalstīšanu. Tās iedala divās kategorijās: sankcijas, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību un komercdarbību, un sankcijas, kas ietekmē finanšu jomu. Abu veidu sankcijas var ietekmēt privātpersonas, uzņēmumus vai valstis. Ar sankcijām uzliktie pienākumi ir saistoši ES valstspiederīgajiem jebkurā vietā, organizācijām un uzņēmumiem, kas reģistrēti saskaņā ar kādas ES dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp ES uzņēmumu filiālēm trešās valstīs, kā arī gaisa kuģiem vai kuģiem, kas ir ES dalībvalstu jurisdikcijā.
ES Padome vienojas par šiem pasākumiem pēc sagatavošanas darba, ko veicis Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD). Par izpildi galvenokārt ir atbildīgas ES valstis. Tām jārīkojas saskaņā ar Padomes izstrādāto sistēmu un šajā saistībā jāsadarbojas ar Komisiju. Tomēr sankciju īstenošanas sistēmas atšķiras dažos būtiskos aspektos, piemēram, atšķiras atbildīgo valsts iestāžu skaits, kā arī veids, kādā norisinās kriminālvajāšana par pārkāpumiem. Tāpēc Komisijai ir vispārēja atbildība par pasākumu uzraudzību un saskaņotu īstenošanu visā ES.
ES noteiktās tirdzniecības sankcijas skar kopumā 20 dažādas valstis, un galvenā uzmanība pievērsta militārā ekipējuma un divējāda lietojuma preču importa un eksporta aizliegumiem (šādas preces varētu izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem). Kopš 2014. gada marta ES ir pakāpeniski noteikusi tirdzniecības sankcijas Krievijas importam un eksportam konkrētās ekonomikas jomās, tostarp attiecībā uz enerģētiku, izejvielām, gaisa kuģiem un progresīvām tehnoloģijām, divējāda lietojuma precēm, luksusa precēm un dimantiem. ES ir arī noteikusi tirdzniecības sankcijas citām valstīm, piemēram, Baltkrievijai un Irānai, reaģējot uz to acīmredzamo iesaistīšanos Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu. Turklāt 2024. gadā ES ievērojami paplašināja to uzņēmumu sarakstu, uz kuriem attiecas militāri un divējāda lietojuma preču eksporta ierobežojumi, pievienojot uzņēmumus no Ķīnas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Indijas, Serbijas, Taizemes, Šrilankas, Turcijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
EĀDD lēš, ka Krievijas eksporta ierobežojumu un aizliegumu kopējā vērtība līdz šim ir 52 miljardi EUR, t. i., 58 % no ES eksporta uz Krieviju pirms iebrukuma. Attiecībā uz importu tiek lēsts, ka ierobežojošo pasākumu ietekme ir aptuveni 95 miljardi EUR, t. i., aptuveni 61 % no importa no Krievijas pirms kara.
Revīzijā galvenā uzmanība tiks pievērsta tirdzniecības sankcijām, tostarp to apiešanai. Revīzijas ziņojums ir gaidāms gada laikā. Līdz tam revidenti par šo jautājumu neizteiksies, lai neapdraudētu savu darbu. Viņi pārbaudīs, vai Komisija ir izveidojusi stabilu sistēmu sankciju atbalstam, savlaicīgi novērsusi visas nepilnības un izvērtējusi sankciju vispārējo ietekmi. Revidenti dosies revīzijas apmeklējumos uz dažām ES valstīm.