Dzimis Nivelē 1921. gada 4. augustā. Ieguvis klasisko humanitāro izglītību (grieķu un latīņu studijas); apguvis rūpniecisko uzskaiti; ieguvis grādu tirgzinībā un finansēs. Pasniedzējs Briseles Institut Supérieur de Commerce Saint-Louis; finanšu uzņēmumu revidents Briselē un strādājis Tiešo nodokļu centrālās pārvaldes juridiskajā nodaļā (1942. g.). Studiju departamenta ģenerālsekretārs, atbildīgs par sarunām (Eurochemic, Eurocontrol) un starptautisku darbību (Eiropas Kopienas) (1957. g.); strādājis Service du Crédit Public nepilnu laiku, līdz 1960. gada aprīlī tika norīkots veikt starptautiskus uzdevumus; ieguvis ģenerālinspektora pakāpi; finanšu padomnieks Pastāvīgajā pārstāvniecībā, atbildīgs par sarunām saistībā ar finanšu, fiskāliem un administratīviem jautājumiem; Budžeta komitejas, Eiropas Attīstības fonda un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda īstenais loceklis, aizstājējloceklis Eiropas Sociālā fonda komitejā; Eiropas skolu valdes Administratīvās un finanšu komitejas loceklis; bankas prezidentu ekspertu grupas loceklis (1959. g.); Eiropas Investīciju bankas Direktoru valdes aizstājējloceklis (1970. g.); EOTK revidents (1971. g.); revīzijas padomes loceklis (1972. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1987. gada 17. oktobrim. Miris 2017. gada 20. janvārī.

Dzimis Vinennē 1923. gada 24. oktobrī. Doktora grāds tiesību zinātnēs un grāds ekonomikā. Ekonomists un padomnieks ekonomikas jautājumos Ekonomikas ministrijā (1949. g.); finanšu inspektors Nodarbinātības un sociālo lietu un Vidusšķiras ministrijās (1959. g.); padomnieks Premjerministra birojā (1963. g.). Par sociālo lietu un izglītības koordināciju atbildīgā ministra personālā biroja vadītāja vietnieks (1966. g.); premjerministra ekonomikas un sociālo lietu biroja vadītājs (1968. g.); Ekonomikas un sociālo jautājumu koordinēšanas starpministriju komitejas priekšsēdētāja biroja vadītājs (1972. g.); budžeta valsts sekretāra biroja vadītājs (1974. g.); finanšu ģenerālinspektors, kas akreditēts pie satiksmes ministra (1976. g.); budžeta valsts sekretāra biroja vadītājs (1977. g.); finanšu ģenerālinspektors, kas akreditēts pie satiksmes ministra (1979. g.); norīkots vadīt valsts kontu reformu (1982. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1987. gada 18. oktobra līdz 1992. gada 15. martam. Miris 1992. gada 15. martā.

Dzimis Bufiū 1928. gada 18. decembrī. Grāds tirgzinībā un finansēs (1953. g.); izturējis konkursu, lai kļūtu par jaunāko finanšu inspektoru (1958. g.); ieguvis otrās vietas balvu, ko piešķīris Administratīvo zinātņu institūts (1963. g.). Karaliskās politekonomikas biedrības loceklis; Groupe Économique HEC Saint-Louis priekšsēdētājs. Strādājis Valsts statistikas institūtā (1947. g.); ieņēmis dažādus amatus Beļģijas augstākajā revīzijas iestādē (1954. g.); darbs Īpašajā budžeta izmeklēšanas nodaļā (1966. g.); augsta līmeņa tehniskā sadarbība Zairā (1973. g.); Beļģijas augstākās revīzijas iestādes loceklis (1975. g.); koordinators sadarbībai ar Eiropas Kopienu Revīzijas palātu (1977. g.); revidējis Agence de coopération culturelle et technique Parīzē (1976. g.); sociālās drošības ministra biroja vadītāja vietnieks (1974. g.); Centre public d’aide sociale loceklis Briselē (1989. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1992. gada 21. decembra līdz 1994. gada 9. februārim. Miris 2013. gada 15. oktobrī.

Dzimis Eterbēkā 1940. gada 13. martā. Studējis tieslietas Briseles Brīvajā universitātē. Atbildīgs par biznesa inženieriju Nansī Juridiskajā fakultātē; darbojies privātā sektorā (1961.–1963. g.); administrators Eiropas Komisijā; gatavojis direktīvu projektus uzņēmējdarbības tiesību saskaņošanas jomā (1963. g.). Atbildīgais administrators Budžeta ģenerāldirektorātā (1968. g.); ģenrāldirektora asistents (1972. g.); Vispārējā budžeta, pārvaldības un finanšu informācijas nodaļas vadītājs (1974. g.); nodaļas vadītājs, vēlāk direktors, kas atbildīgs par palīdzību jaunattīstības valstīm, Revīzijas palātā (1978. g.); par revīzijas metodoloģiju atbildīgais direktors (1985. g.); ģenerālsekretārs (1989. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1994. gada 10. februāra līdz 2000. gada 28. februārim; piedalījies revīzijās par pasākumiem Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu, nesen neatkarību atguvušo valstu (bij. PSRS) un Mongolijas atbalstam (1996. g.). Miris 2024. gada 11. martā.

Dzimis Ostendē 1945. gada 23. maijā. Grāds ekonomikā iegūts Ģentes universitātē. Beļģijas Valsts bankas (Centrālās bankas) Izpētes dienesta nodaļas vadītājs; atbildīgs par nacionālajiem kontiem un publiskajiem finanšu pārskatiem (1976. g.). Burundi bankas (Centrālās bankas) īpašais padomnieks ekonomikas un monetārās politikas jautājumos Starptautiskā Valūtas fonda vārdā (1983. g.); Federālā budžeta ministra biroja vadītājs (1988. g.); Beļģijas Valsts bankas direktors un valdes loceklis (1991. g.); Beļģijas un Luksemburgas Biržas institūta valdes loceklis (2000. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2000. gada 1. marta līdz 2006. gada 28. februārim. Miris 2021. gada 8. novembrī.

Dzimis 1952. gada 19. jūlijā Overpeltā. Maģistra grāds (M. Phil.) ekonomikā, Kembridžas Universitāte (Apvienotā Karaliste), Britu padomes stipendiāts; grāds ekonomikā ar specializāciju valsts finansēs un monetārajā ekonomikā, Luvēnas Katoļu universitāte; kandidāta grāds tiesību zinātnēs, Antverpenes Universitāte. No 1977. gada līdz 1978. gadam bija zinātniskais līdzstrādnieks valsts finanšu jomā Luvēnas Katoļu universitātes Ekonomikas pētījumu centrā; 1978. gadā piedalījās sešu mēnešu mācībās Japānā kā Beļģijas ārējās tirdzniecības ministra balvas laureāts; no 1980. gada līdz 1994. gadam, kad uzsāka darbu Beļģijas valdībā, bija revidents Beļģijas augstākajā revīzijas iestādē; no 1984. gada līdz 1994. gadam strādāja norīkojumā. No 1983. gada līdz 2006. gadam bijis Overpeltas pilsētas mērs. No 1984. gada līdz 1985. gadam – padomnieks Beļģijas premjerministra vietnieka birojā. No 1985. gada līdz 1989. gadam – padomnieks Beļģijas finanšu ministra birojā. No 1989. gada līdz 1991. gadam bija Eiropas Parlamenta deputāts un darbojās Budžeta komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā. No 1991. gada līdz 1994. gadam viņš bija Beļģijas Federālā parlamenta deputāts un tā Finanšu komisijas loceklis. No 1994. gada līdz 1995. gadam bija aizsardzības ministrs un no 1995. gada līdz 1999. gadam –lauksaimniecības un mazo un vidējo uzņēmumu jautājumu ministrs. Būdams Beļģijas Federālā parlamenta deputāts no 1999. gada līdz 2006. gadam, viņš bija Finanšu komisijas un Ārlietu komisijas loceklis. 2004. gadā viņu ievēlēja par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2006. gada 1. marta līdz 2018. gada 30. aprīlim. 2015. gadā Viņa Karaliskā Augstība Beļģu karalis Filips viņam piešķīra barona titulu.

Dzimusi Bulgārijā 1956. gada 17. aprīlī. Maģistra grāds ekonomikā un vadības zinātnē iegūts Kārļa Marksa Universitātē Sofijā. Finanšu analīzē specializējusies pētniece Būvniecības ekonomikas pētniecības institūtā Sofijā (1980.–1986. g.); pasniedzēja Ohridas Sv. Klementa Sofijas Universitātes Ekonomikas fakultātē (1988.–2006. g.). Departamenta vadītāja Rūpniecības ministrijā, kur bija atbildīga par valsts uzņēmumu parādsaistību analīzi, kredītu piešķiršanu valsts uzņēmumiem un attiecībām ar starptautiskām finanšu iestādēm (1991. g.); Sofia Bank Ltd direktoru padomes locekle Bulgārijā (1993. g.). Bulgārijas augstākās revīzijas iestādes locekle, atbildīga par Bulgārijas Centrālās bankas revīziju, valsts parāda revīziju, banku depozītu garantijas fonda revīziju, Bulgārijas Eksporta apdrošināšanas aģentūras revīziju, privatizācijas procesa revīziju, valsts garantētā ārējā parāda revīziju, kā arī par publiskās un privātās partnerības projektu revīziju. Sakaru koordinatore sadarbībai ar citām augstākajām revīzijas iestādēm, tostarp Eiropas Revīzijas palātu (1995. g.); Revīzijas padomes locekle Eiropas Padomes Attīstības bankā Parīzē (2004. g.). Eiropas Revīzijas palātas locekle no 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, strādājusi IV revīzijas grupā “Pašu resursi, banku darbība, administratīvie izdevumi, Kopienas iestādes un struktūras, iekšējā nozaru politika”; bijusi aizstājējlocekle Palātas Administratīvajā komitejā (2007. g.), locekle IV apakšpalātā “Ieņēmumi, pētniecība un iekšējā nozaru politika un Eiropas Savienības iestādes un struktūras”, locekle, kas pārstāv IV apakšpalātu CEAD apakšpalātā (2010. g.).

Dzimusi Stara Zagorā 1975. gadā. Ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās Ekonomikas universitātē Varnā un maģistra grādu biznesa vadībā Arizonas štata universitātes skolā Thunderbird School of Global Management. Strādājusi par starptautisko finanšu iestāžu koordinatori Bulgārijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrijā (1999.–2002. gads), investīciju un uzņēmējdarbības analītiķi dažādās finanšu un banku iestādēs ASV (2004.–2006. gads), Sofijas pilsētas domes deputāti (2007.–2009. gads), Eiropas Parlamenta deputāti (2009.–2012. gads), tostarp kā Budžeta kontroles komitejas (CONT) priekšsēdētāja vietniece, Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas priekšsēdētāja vietniece un ES un Ķīnas delegācijas priekšsēdētāja vietniece. 2013. gadā iecelta par ERP locekli, kas darbojas kā referents vairākos atbilstības un lietderības revīziju darbuzdevumos, un no 2016. gada par II apakšpalātas (Ieguldījums kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai) vecāko locekli, no 2022. gada – par Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas priekšsēdētāju un Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas Profesionālo standartu komitejas priekšsēdētāju. 2023. gada septembrī iecelta par Eiropas Komisijas inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāri.

Dzimis Prāgā 1965. gadā. Absolvējis finanšu studijas Prāgas Ekonomikas universitātē (1987. g.). Apmeklējis šādus seminārus: Valsts līdzekļu uzskaite un revīzija (CIPFA, Londona), Privatizācija un valsts finanses (JICA, Tokija), Valsts finanšu pārvaldība (SVF, Vīne), Valdības finanšu statistika (SVF, Vašingtona), Attīstības atbalsts uzņēmējdarbībai (JICA, Tokija). Darba gaitas: Čehijas Finanšu ministrija – Finanšu analīzes departaments (1988. g.), Valsts budžeta departaments (1990. g.), Valsts budžeta departamenta direktora vietnieks un Kopbudžeta nodaļas vadītājs (1994. g.); Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) Finanšu komitejas loceklis (1993.–1996. g.); Čehijas Republikas augstākās revīzijas iestādes (Nejvyšší kontrolní úřad) Analīzes departamenta direktors; Čehijas Republikas augstākās revīzijas iestādes pārstāvis revīzijas rokasgrāmatu izstrādes darba grupā, kurā ietilpst ERP, SIGMA un kandidātvalstu eksperti. Norīkots eksperts Pasaules Bankā (1999. g.). Iecelts par Čehijas Republikas augstākās revīzijas iestādes locekli (2003. gada jūlijs). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2004. gada 7. maija līdz 2016. gada 6. maijam; darbojies III revīzijas grupā “Ārējās darbības”; bijis Palātas Administratīvās komitejas loceklis; Revīzijas komitejas loceklis un tās priekšsēdētājs; Apvienotās Eiropola verifikācijas komitejas loceklis un priekšsēdētājs; III apakšpalātas “Ārējās darbības” vecākais loceklis un Administratīvās komitejas loceklis (2010. g.); III apakšpalātas pārstāvis CEAD apakšpalātā (2011. g.). I apakšpalātas “Dabas resursu aizsardzība un apsaimniekošana” loceklis un vēlāk vecākais loceklis (2013. g.), šīs apakšpalātas pārstāvis CEAD apakšpalātā.

Dzimis 1922. gada 29. augustā Kopenhāgenā. Grāds tieslietās (Juridisk Kandidat) iegūts Kopenhāgenas Universitātē (1948. g.). Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas biroja ierēdnis (1948. g.); jurisprudences sertifikāts, Apelācijas tiesa (1952. g.); NATO Starptautiskās revidentu padomes revidents, Parīze (1957. g.). Eiropas Kosmosa izpētes organizācijas (ESRO) Revīzijas padomes loceklis, Parīze (1964. g.); nodaļas vadītājs, Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas birojs (1966. g.); departamenta vadītājs, Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas birojs (1972. g.); Eiropas Kopienu Revīzijas padomes loceklis, Brisele (1973. g.); publiskā sektora galvenā revidenta vietnieks (1976. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1983. gada 17. aprīlim. Miris 1996. gada 1. maijs.

Dzimis 1922. gada 6. maijā Herrestedā. Grāds tieslietās iegūts Kopenhāgenas Universitātē (1948. g.); jurists (1948. g.). Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas biroja ierēdnis (1949. g.); pagaidu amata vieta NATO Starptautiskajā revidentu padomē (1956. g.); NATO Starptautiskās revidentu padomes revidents (1960. g). Nodaļas vadītājs, Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas birojs (1967. g.); departamenta vadītājs, Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas birojs (1974. g.); Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) deleģētais revidents, Redinga, Apvienotā Karaliste (1976. g); Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) deleģētais revidents, Heidelberga, Vācija (1978. g.); revidents (1977. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1983. gada 18. aprīļa līdz 1989. gada 17. aprīlim. Miris 1990. gada 23. septembris.

Dzimis Vejlē 1931. gada 24. oktobrī, Dānijas pilsonis. Maģistra grāds ekonomikā iegūts Kopenhāgenas Universitātē (1957. g.). Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas biroja revidents (1957. g.); NATO revidents (1966. g.); nodaļas vadītājs, Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas birojs (1971. g.). Departamenta vadītājs, Dānijas Publiskā sektora grāmatvedības revīzijas birojs (1973. g.); galvenā revidenta vietnieks (1983. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1989. gada 18. aprīļa līdz 1995. gada 30. jūnijam. Miris 2014. gada 4. jūnijs.

Dzimis Kopenhāgenā 1940. gadā. Grāds politiskajās zinātnēs iegūts Kopenhāgenas Universitātē un Kopenhāgenas Biznesa administrācijas skolā (Handelshøjskolen). Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas ierēdnis (1965. g.); nodaļas vadītāja vietnieks, Dānijas augstākā revīzijas iestāde Rigsrevisionen. Par publisko būvdarbu pārskatu un Grenlandes ministrijas pārskatu revīziju atbildīgās nodaļas vadītājs; loceklis Vadības padomē, kura atbild par Sociālo lietu ministrijas un Vides ministrijas revīziju (1971. g.); Rigsrevisionen priekšsēdētājs (1985. g.); Monopolu apelācijas padomes loceklis (1987. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1995. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 31. decembrim, revīzijas atbildības jomas: sociālā politika, rūpniecības politika, Saloniku centrs, Dublinas fonds un Kohēzijas fonds (vides aizsardzība).

Dzimis Kopenhāgenā 1949. gada 31. martā. Grāds tieslietās iegūts Kopenhāgenas Universitātē. Valsts aizbildņa biroja (Tieslietu ministrijas pārraudzībā) ierēdnis(1972. g.); nodaļas vadītājs, Dānijas augstākā revīzijas iestāde Rigsrevisionen, atbildīgs par gada pārskatu, departamentu darba horizontālo plānošanu un ministriju (Sociālo lietu, Iekšlietu un Vides ministriju) revīziju (1985. g.). Departamenta vadītājs, Rigsrevisionen, atbildīgs par vispārējo plānošanu un finanšu revīziju vadību (1995. g.); loceklis ES augstāko revīzijas iestāžu un ERP darba grupā jautājumos, kas saistīti ar Eiropas pamatnostādnēm INTOSAI revīzijas standartu ieviešanai (1996. g.); Rigsrevisionen priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par Aizsardzības, Nodokļu un Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministriju finanšu revīzijām un lietderības revīzijām (1999. g.); sakaru koordinators attiecībās ar Eiropas Revīzijas palātu un ar NATO Starptautisko revidentu padomi (2000. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2002. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 29. februārim, atbildības jomas: ES iestāžu, Oficiālo publikāciju biroja, ārējo biroju un Kopienas delegāciju administratīvo izdevumu, kā arī subsīdiju revīzija (2002. g.); IV revīzijas grupas “Ieņēmumi, banku darbība, administratīvie izdevumi, Kopienas iestādes un struktūras, iekšējā nozaru politika” loceklis (2004. g.); vecākais loceklis (2005. g.); CEAD grupas “Koordinēšana, komunikācija, vērtēšana, ticamības deklarācijas un attīstība” loceklis; Administratīvās komitejas aizstājējloceklis ( 2009. g.); II apakšpalātas “Struktūrpolitika, transports un enerģētika” loceklis un II apakšpalātas pārstāvis CEAD apakšpalātā; II apakšpalātas vecākais loceklis un Palātas Administratīvās komitejas loceklis (2010. g.).

Dzimis Kopenhāgenā 1949. gada 14. novembrī. Maģistra grāds ekonomikā iegūts Kopenhāgenas Universitātē (1976. g.). Dānijas augstākās revīzijas iestādes Rigsrevisionen ierēdnis (1976.–1984. g.); Kopenhāgenas Biznesa augstskolas lektors (ekonomika un civilizācija, 1980.–1983. g.) (statistika, 1983. g.). Revīzijas palātas Dānijas locekļa atašejs (1984.–1985. g.); Revīzijas palātas Dānijas locekļa biroja vadītājs (1985.–1988. g.); Rigsrevisionen ierēdnis (1988.–1989. g.); Kopenhāgenas Universitātes lektors (statistika) (1988.–1991. g.); nodaļas vadītājs, Rigsrevisionen (1989.–1995. g.); Kopenhāgenas Universitātes lektors (ekonomika un civilizācija) (1991.–1995. g.); Rigsrevisionen priekšsēdētājs (1995.–2012. g.); INTOSAI Profesionālo standartu komitejas priekšsēdētājs (2004.–2012. g.). Kļuva par Eiropas Revīzijas palātas locekli 2012. gada 1. martā; CEAD grupas “Koordinēšana, komunikācija, vērtēšana, ticamības deklarācijas un attīstība” loceklis. Miris 2015. gada 1. februārī.

Dzimis Hāgenbahā 1922. gada 1. martā. Studējis tieslietas Maincas universitātē (1946. g.); valsts tieslietu eksāmenu pirmās un otrās pakāpes absolvents (Referendar, vēlāk Assessor) (1949. g.); juridiskā prakse, vēlāk tiesnesis Špeieras Sociālajā tiesā (Sozialgericht, 1953. g.); administrators (Referent) Reinzemes-Pfalcas Izglītības un kultūras lietu ministrijā (1955. g.). Vācijas parlamenta (Bundestāga) deputāts; Budžeta komitejas Revīzijas apakškomitejas priekšsēdētājs (1957. g.); Kristīgo demokrātu (CDU/CSU) grupas priekšsēdētājs Budžeta komitejā (1965. g.); parlamentārais valsts sekretārs Federālajā finanšu ministrijā (1967. g.); Bundestāga Budžeta komitejas priekšsēdētājs (1969. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. novembra līdz 1983. gada 17. oktobrim. Miris 1994. gada 2. oktobris.

Dzimis Kaselē 1923. gada 30. augustā. Grāds ekonomikas zinātnēs iegūts Marburgas universitātē (1948. g.). Federālais nodarbinātības birojs (1953. g.); Vācijas parlamenta (Bundestāga) deputāts (1961. g.); Bundestāga Budžeta komitejas loceklis; Budžeta komitejas Revīzijas apakškomitejas loceklis, atbildīgs par federālās zemes kontu revīziju (1962. g.). Budžeta komitejas priekšsēdētājs (1980. g.); Bundestāga Ekonomikas lietu komitejas priekšsēdētājs (1982. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1983. gada 18. oktobra līdz 1989. gada 20. decembrim. Miris 2013. gada 8. decembris.

Dzimis Oteršveierā (Ottersweier) 1932. gada 8. aprīlī. Ekonomikas zinātņu doktors, absolvējis Freiburgas universitāti un Freiburgas Ekonomikas un valsts administrācijas skolu. Augstas pakāpes ierēdņa amati Vācijas federālajā civildienestā un rūpniecībā. Vācijas parlamenta (Bundestāga) deputāts (1976. g.). Darbojies Bundestāga Budžeta komitejā un vadījis Budžeta kontroles komiteju (1982. g.) un Aizsardzības izdevumu apstiprināšanas komiteju (1985. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1989. gada 21. decembra līdz 2001. gada 31. decembrim, atbildīgs par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) revīziju, aiņēmumu un aizdevumu operācijām un procentu likmes subsīdijām, kā arī par atbalstu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un nesen neatkarību atguvušajām bijušās Padomju Savienības valstīm. Vecākais loceklis revīzijas grupā, kuras pārziņā bija strukturālā palīdzība, reģionālā politika, Vidusjūras reģiona integrācijas programmas un Kohēzijas fonda transporta infrastruktūras specializētā nodaļa (1994. g.); Palātas priekšsēdētājs (1996.–1999. g.). Miris 2021. gada 18. maijā.

Dzimusi Kedlinburgā, Harcā 1942. gadā 18. jūlijā. Tieslietu doktore; nokārtojusi pirmās un otrās pakāpes valsts tieslietu eksāmenu; studējusi tieslietas Ķīles un Getingenes universitātēs (Vācija) un Bordo universitātē (Francija), kā arī starptautiskās attiecības Džonsa Hopkinsa universitātes Boloņas centrā (Itālija). Strādājusi Hildeshaimas pašvaldībā (Lejassaksija) (1971. g.). Vecākā ierēdne Vācijas Federālajā iekšējo attiecību ministrijā un Lejassaksijas Iekšlietu, Tautsaimniecības un Transporta ministrijās (1975. g.); personīgā padomniece Lejassaksijas Iekšlietu ministrijā (1979. g.); Vēzeres-Emsas pašvaldības priekšsēdētāja vietniece (1981. g.); valsts sekretāre Lejassaksijas Pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijā (1983. g.); Vācijas parlamenta (Bundestāga) deputāte (1990. g.); Vācijas augstākās federālās revīzijas iestādes (Bundesrechnungshof) priekšsēdētāja (1993. g.). Eiropas Revīzijas palātas locekle no 2002. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim, bija atbildīga par revīziju lauksaimniecības politikas jomā saistībā ar platībatkarīgo atbalstu, piena un liellopu gaļas produktu tirgiem (2002. g.); atbildīgā par I revīzijas grupu “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” (2004. g.); I revīzijas grupas vecākā locekle (2007. g.); Palātas Iekšējās revīzijas komitejas locekle; aizstājējlocekle Palātas Administratīvajā komitejā un locekle Eiropola Apvienotajā revīzijas komitejā.

Dzimis Frankfurtē pie Mainas 1949. gada 22. aprīlī. Doktora grāds tieslietās, iegūts Johana Volfganga Gētes universitātē Frankfurtē pie Mainas, nokārtojis pirmās un otrās pakāpes valsts tieslietu eksāmenus (1975. g.). Stažieris tiesneša amatam valsts prokuratūrā Vīsbādenē un Hānavā (Hesene); trīs gadus pasniedzējs Vīsbādenes Administrācijas augstskolas filiālē Frankfurtē pie Mainas (1980. g.). Prokurors (1981. g.); vadoši amati Hesenes Tieslietu ministrijā; ģenerālprokurors (1984. g.); valsts padomnieks (Ministerialrat) (1986. g.); Budžeta un Reģionālās plānošanas nodaļu vadītājs Hesenes Tieslietu ministrijā; Vācijas federālās augstākās revīzijas iestādes (Bundesrechnungshof) loceklis un Sociālās apdrošināšanas revīzijas nodaļas vadītājs (1989. g.); valsts padomnieka vietnieks (Ministerialdirigent), Kodolenerģētikas regulēšanas un pretradiācijas aizsardzības nodaļas vadītājs Hesenes Vides, enerģētikas un federālo lietu ministrijā (1991. g.); Hesenes Finanšu ministrijas valsts sekretārs (1994. g.); jurists, specializējies celtniecības un valsts iepirkuma tiesībās, kā arī valsts un privātās partnerības jomā. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas loceklis (1999. g.); Ziemeļreinas–Vestfālenes Finanšu ministrijas valsts sekretārs (2000. g.); Vācijas Banku federālās asociācijas valdes loceklis (2004. g.), pēc tam ģenerāldirektora vietnieks (2005. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2008. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 28. februārim: II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika”; Palātas Administratīvās komitejas aizstājējloceklis (2008. g.); loceklis II apakšpalātā “Struktūrpolitika, transports un enerģētika” (2010. g.); II apakšpalātas vecākais loceklis un Palātas Administratīvās komitejas loceklis (2011. g.); Palātas iecelts pārstāvis Eiropas Stabilizācijas mehānisma Revidentu padomē (2012. g.).

Dzimusi 1969. gadā Tartu. Beigusi Tartu Universitāti, iegūstot bakalaura grādu bioloģijas zinātnē (ģenētikā) (1992. g.); maģistra grāds biznesa vadībā (2001. g.); strādājusi “Hansapank Markets” Investīciju nodaļā kā asociētā direktore (1998. g.). Padomniece ekonomikas politikas jautājumos Igaunijas premjerministra birojā, kur atbildēja par attiecībām ar SVF un citām daudzpusējām finanšu iestādēm (ERAF, Ziemeļu Investīciju banku, Pasaules Banku); piedalījusies pensiju reformas sagatavošanā (1999. g.); Iru spēkstacijas finanšu direktore (2002. g.). Eiropas Revīzijas palātas locekle no 2004. gada 7. maija līdz 2016. gada 10. oktobrim, strādājusi II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika”; Palātas Administratīvās komitejas priekšsēdētāja (2006. g.); CEAD grupas “Koordinēšana, komunikācija, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” locekle (2008. g.); Eiropola Apvienotās revīzijas komitejas locekle; par ticamības deklarāciju atbildīgā locekle CEAD apakšpalātā “Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” (2010. g.). 2016. gada 10. oktobrī ievēlēta par Igaunijas Republikas prezidenti uz piecu gadu termiņu.

Dzimis 1966. gadā Tallinā, Igaunijā; studējis Tartu universitātē un absolvējis Juridisko fakultāti (cum laude). Pirms Juhan Parts kļuva par Eiropas Revīzijas palātas (ERP) locekli, viņš bija Igaunijas premjerministrs (2003.–2005. g.) un agrāk – Igaunijas Valsts revīzijas biroja galvenais revidents (1998.–2002. g.). Juhan Parts uzdevumi ERP bija saistīti ar aizsardzību un ārlietām. Viņš bija atbildīgs par daudziem īpašajiem ziņojumiem, tostarp par ES atbalstu tiesiskumam Rietumbalkānos un augsta līmeņa korupcijas mazināšanu Ukrainā. Juhan Parts bija Nākotnes prognožu darba grupas vadītājs un arī Stratēģijas un prognožu konsultatīvās komitejas loceklis.

Dzimis Korkā 1919. gada 19. janvārī. Ieņēmis dažādus amatus civildienestā (1937. g.); Finanšu ministrijas administratīva amatpersona, vēlāk vadītāja vietnieks (1946. g.); vadītājs (1962. g.) un Budžeta sekretāra vietnieks (1968. g.); otrais sekretārs (nodaļas vadītājs), valsts izdevumu nodaļas vadītājs, atbildīgs par visiem ar valsts izdevumiem saistītajiem jautājumiem (1971. g.). Finanšu ministrijas ģenerālsekretārs; direktors Īrijas Centrālajā bankā; Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītāja aizstājējs; Īstermiņa ekonomikas politikas un finanšu politikas koordinācijas komitejas loceklis (EEK); Valsts ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis; Valsts zinātnes padomes loceklis; Ekonomikas un sociālo lietu pētniecības institūta valdes un izpildu komitejas loceklis. Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1986. gada 17. maijam; Palātas priekšsēdētājs (1977.–1981. g.). Miris 2009. gada 28. martā.

Dzimis Dublinā 1929. gada 27. februārī. Universitātes diplomu ekonomikā, tiesību zinātnēs un politikas zinātnēs ieguvis Dublinas universitātes koledžā. Komerctiesību un nodokļu jurists; uzņēmuma direktors; Ekonomikas un finanšu ministru padomes loceklis; Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Investīciju bankas valdes vadītājs. Finanšu un sabiedrisko pakalpojumu ministrs (1973. g.); Padomes priekšsēdētājs (1975. g.); Eiropas Parlamenta deputāts (1977. g.); Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pirmais vietnieks (1984. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1986. gada 18. maija līdz 1994. gada 9. februārim. Miris 2019. gada 17. martā.

Dzimis Korkā 1935. gadā. Maģistra grādu tirgzinībās ieguvis Īrijas Valsts universitātē. Rūpniecības inženieru institūta loceklis; izglītības un rūpniecības amatpersona Īrijas Arodbiedrību kongresā (1961. g.); Īrijas parlamenta (Dáil Éireann) deputāts (1969. g.); delegāts Eiropas Padomes asamblejā (1973. g.). Īrijas Darba partijas vadītāja vietnieks (1981. g.); Valsts kontu komitejas loceklis (1987. g.); Eiropas Parlamenta deputāts: Ekonomikas un monetāro lietu un rūpniecības politikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks; Eiropas Sociālistu partijas grupas priekšsēdētāja vietnieks; EP-ĀKK un EP-ASV delegāciju loceklis (1989. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1994. gada 10. februāra līdz 2000. gada 29. februārim: atbildīgs par nozari “ELVGF Virzības nodaļa, pētniecība”; I revīzijas grupas vecākais loceklis, atbildīgs par nozari “ELVGF I (dzīvnieku izcelsmes produkti, cukurs, zivsaimniecība)” (1996. g.).

Dzimusi Karnā, Golvejas grāfistē, 1950. gada 5. septembrī. Absolvējusi Kerisfortas Pedagoģijas koledžu Blekrokā, Dublinas grāfistē. Īrijas Parlamenta (Dáil Éireann) deputāte (1975. g.); Rūpniecības, tirdzniecības un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāre (1977. g.); iepriekš minētās ministrijas valsts ministre (1978. g.). Pirmā sieviete Ministru kabinetā kopš Īrijas valsts dibināšanas; atbildīgā ministre par Gaeltacht (īru valodā runājošiem reģioniem) (1979. g.); valsts izglītības ministre (1982. g.); priekšsēdētāja pirmajai apvienotajai Parlamenta partiju komitejai sieviešu tiesību jautājumos (1982. g.); locekle apvienotajā Parlamenta partiju komitejā laulību iziršanas jautājumos; Eiropas lietu ministre (1987. g.); atbildīga par Īrijas prezidentūras koordinēšanu Eiropas Savienībā (1990); Īrijas prezidentūras laikā vadīja starpministriju komiteju ES politikas jautājumos un bija priekšsēdētaja Budžeta, Kultūras, Attīstības un Telekomunikāciju padomēs; tūrisma, transporta un komunikāciju ministre; atbildīga par vienpadsmit lielākajiem Īrijas valstij piederošajiem uzņēmumiem (1992.g.); tieslietu ministre (1993. g.), locekle Īrijas valdības grupā, kura piedalījās Lielbritānijas un Īrijas valdību sarunās par 1993. gada decembra Kopīgo deklarāciju par mieru un samierināšanu Īrijā; uzņēmējdarbības konsultante privātajā sektorā; direktore bez izpildpilnvarām divos lielos Īrijas uzņēmumos; iknedēļas komentētāja laikrakstā “The Irish Times”, darbojusies arī TV kanālā TG4, kas raida īru valodā(1997. g.). Eiropas Revīzijas palātas locekle no 2000. gada 1. marta līdz 2010. gada 9. februārim: atbildīga par revīziju, kas attiecas uz ES dzīvnieku un augu izcelsmes produktiem, citiem ELVGF izdevumiem un lauksaimniecības pasākumiem (2000. g.); atbildīga par Palātas ADAR (revīzijas attīstības un ziņojumu) nodaļu; CEAD grupas (koordinēšana, vērtēšana, ticamības deklarācijas un attīstība) vecākā locekle (2002. g.); locekle III grupā “Ārējās darbības” (2006. g.); Palātas Administratīvās komitejas locekle kopš tās izveides (2009. g.).

Dzimis Golvejas grāfistē 1976. gadā. Zvērināts grāmatvedis, Īrijas Zvērinātu grāmatvežu institūts; Īrijas Nodokļu institūta loceklis. Ieguvis vairākus augstākās izglītības diplomus: komerctiesībās, Īrijas Juristu biedrība; jurisprudencē, Īrijas Tiesu advokātu biedrība (Honorable Society of King’s Inns, Ireland); komerclietu tiesvedībā, Īrijas Juristu biedrība. Maksātnespējas procesa administrēšanā un uzņēmumu reorganizēšanā, Īrijas Juristu biedrība. Zvērināts grāmatvedis revidentu sabiedrībā Deloitte & Touche Dublinā (1996. g.); Ground Marketing Group vadītājs (uzņēmums iekļauts Havas Plc sastāvā un darbojies ar nosaukumu Ground 4D Ireland) (2000. g.); Īrijas Vadības konsultantu institūta priekšsēdētājs (2005. g.); Īrijas Direktoru institūta izpilddirektors (2006. g.); Īrijas Valsts policijas dienesta An Garda Síochána revīzijas komitejas loceklis (2009. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2010. gada 31. marta līdz 2012. gada 29. februārim: loceklis III revīzijas grupā “Ārējās darbības”; loceklis IV apakšpalātā “Ieņēmumi, pētniecība un iekšējā nozaru politika un Eiropas Savienības iestādes un struktūras”; aizstājējloceklis CEAD apakšpalātā “Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība”; atbildīgais loceklis par Palātas ziņojumiem saistībā ar ES aģentūrām.

Dzimis Dublinā 1961. gada 24. februārī. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds, Vašingtonas Universitāte (1983. g.); maģistra grāds uzņēmējdarbībā, Dublinas Universitātes koledža (1991. g.); diploms lietišķajās finanšu tiesībās, Īrijas Advokātu biedrība (2003. g.). Finanšu ministrijas ģenerālsekretārs (2010.–2012. g.); Finanšu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks (2006.–2010. g.); Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktora vietnieks (2005.–2006. g.); Finanšu ministrijas Banku, finanšu un starptautiskā departamenta direktora vietnieks (2001.–2005. g.); Finanšu ministrijas Informācijas brīvības un ētikas centrālās politikas nodaļas vadītājs (1999.–2001. g.); Finanšu ministrijas Administratīvā budžeta daļas vadītājs (1998.–1999. g.); Finanšu ministrijas Valsts sektorā nodarbināto pensijas politikas daļas vadītāja vietnieks (1996.–1998. g.); Finanšu ministrijas Monetārās un valūtas maiņas kursa politikas nodaļas vadītāja vietnieks (1989.–1996. g.); Finanšu ministrijas Valsts iekšējā parāda apstrādes nodaļas darbinieks (jaunākais vērtspapīru brokeris) (1988.–1989. g.); Finanšu ministrijas / Valsts pārvaldes ministrijas Civildienesta noteikumu nodaļas darbinieks (1986.–1988. g.); Valsts pārvaldes ministrijas Algu politikas nodaļas darbinieks (1984.–1986. g.). Papildus iepriekš minētajiem pēdējos gados Kārdifa kungs ieņēma arī vairākus citus amatus, tostarp: Īrijas Centrālās bankas Komisijas loceklis; Eiropas Investīciju bankas direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks un priekšsēdētājs; Īrijas valdības nodokļu konsultantu grupas priekšsēdētājs un grupas loceklis; Īrijas pārstāvis ES nodokļu politikas Rīcības kodeksa grupā un ES Finanšu pakalpojumu komitejas loceklis un aizstājējloceklis. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2012. gada 1. maija līdz 2018. gada 28. februārim. Loceklis I apakšpalātā “Dabas resursu aizsardzība un apsaimniekošana”, CEAD apakšpalātā “Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība”, kur bija atbildīgs par revīzijas attīstību un pilnveidi, un IV apakšpalātā “Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika”

Dzimis Atēnās 1924. gadā. Augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs ieguvis Atēnu universitātē. Jurists (1949. g.); apgabala tiesnesis (1952. g.); asesors Pirmās instances tiesā (1954. g.); tiesnesis Grieķijas valdības norīkojumā Apvienoto Nāciju Organizācijā (1962. g.); Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs (1965. g.). Apelācijas tiesas tiesnesis (1967. g.); Grieķijas augstākās revīzijas iestādes padomnieks (1975. g.); Grieķijas augstākās revīzijas iestādes priekšsēdētāja vietnieks, revidējis publiskās finanses un juridiskas personas, kuras ir publisko tiesību subjekti (1980. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1981. gada 1. janvāra līdz 1983. gada 17. oktobrim. Miris 2013. gada 10. septembris.

Dzimis Platanosā, Trikalā 1926. gadā. Augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs ieguvis Atēnu universitātē (1952. g.); pēcdiploma studijas komerctiesībās un Eiropas tiesībās turpinājis Parīzes universitātē. Ierēdnis Sakaru ministrijā (Pasta ģenerāldirektorātā) (1948. g.). Jurists Atēnu Advokātu kolēģijā (1955. g.); apgabala tiesnesis (1956. g.); asesors un vēlāk tiesnesis Pirmās instances tiesā (1957. g.); Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs (1970. g.); Apelācijas tiesas tiesnesis un Saloniku pilsētas mērs (1974. g.); Grieķijas augstākās revīzijas iestādes padomnieks (1979. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1983. gada 18. oktobra līdz 1989. gada 20. decembrim. Miris 2003. gada 9. novembris.

Dzimis Pirgā, Ilejas provincē, 1923. gadā. Augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs ieguvis Atēnu universitātē (1952. g.). Jurists Atēnās (1952. g.); asesors un vēlāk tiesnesis Pirmās instances tiesā (1954. g.); vērtētājs Valsts Juridiskajā dienestā (1964. g.). Valsts juridiskais padomnieks Koordinācijas ministrijā (Ekonomikas ministrijā) un Kultūras un zinātnes ministrijā, Ārlietu ministrijā, Lauksaimniecības ministrijā un Aizsardzības ministrijā (1969. g.). Mācījies Dallasas universitātes Starptautisko tiesību akadēmijā (1972. g.). Piedalījies sarunās par Grieķijas pievienošanos Eiropas Kopienām, kas noritēja Grieķijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē (1975. g.); juridiskais padomnieks Lauksaimniecības ministrijā (1976. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1989. gada 21. decembra līdz 1995. gada 31. decembrim. Miris 1998. gada 1. janvāris.

Dzimusi Asosā, Korintijā 1937. gadā. Augstākās izglītības diplomu ekonomikā ieguvusi Bonnas universitātē; maģistra grādu ekonomikā ieguvusi Bērklijas universitātē; ekonomikas zinātņu doktora grādu ieguvusi Bonnas universitātē. Eksperte un pētniece Ekonomikas plānošanas un pētniecības centrā, atbildīga par rūpniecības nozari. Eiropas Parlamenta deputāte, budžeta koordinatore (1981. g.); Grieķijas Valsts īpašuma uzņēmuma priekšsēdētāja; Grieķijas vēstneice / pastāvīgā pārstāve ESAO (1993. g.). Eiropas Revīzijas palātas locekle no 1996. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim: atbildīga par ELVGF Garantiju 2. nodaļas revīziju.

Dzimis Kosā 1957. gada 21. martā. Augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs ieguvis Atēnu universitātē ar augstāko rezultātu sava gada absolventu vidū (1975. g.); pēcdiploma studiju diplomus ieguvis Parīzes II universitātē Sorbonnā krimināltiesībās (1980. g.). Publiskajās tiesībās (1982. g.) un publiskajās finansēs (1983. g.). Pasniedzis priekšmetu “Tiesību metodika un publiskās finanses” Grieķijas Nacionālajā valsts pārvaldes skolā (1989. g.) un “Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra” Grieķijas Nacionālajā tiesnešu skolā (1997. g.). Ar izcilību aizstāvējis doktora disertāciju tiesību zinātnēs (1985. g., très honorable). Piedalījies darbā pieņemšanas konkursos (1986. g.), kurus rīkoja Grieķijas Valsts padome un Grieķijas Nacionālā valsts pārvaldes skola (pirmā vieta abos konkursos); Grieķijas Valsts padomes maģistrāts (1987. g.); Grieķijas augstākās revīzijas iestādes maģistrāts (1993. g.); Grieķijas augstākās revīzijas iestādes priekšsēdētāja vietnieks. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2002. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim: Vecākais loceklis I apakšpalātā “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana”; atbildīgs par Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Investīciju bankas un ES iestāžu un struktūru un Eiropas skolu pamatdarbības izdevumu revīziju; par Palātas metodikas izstrādi un pētniecības jomu atbildīgais loceklis; priekšsēdētājs komitejā, kas atbild par Palātas locekļu ārējo darbību izvērtēšanu; Eiropola Revīzijas komitejas loceklis un vadītājs.

Dzimis Tortozā 1920. gada 1. maijā. Ekonomikas zinātņu doktors; grāmatvedis; revidents; korporatīvās nodokļu politikas pasniedzējs Barselonas Autonomajā universitātē; laikraksta “El Pueblo” direktors (1936. g.); periodiskā izdevuma “Ara” direktors; senators Konstitucionālajā asamblejā (1977. g.). loceklis Spānijas parlamenta abu palātu apvienotajā budžeta un finanšu jautājumu un augšpalātas budžetu komitejā; atkārtoti ievēlēts par senatoru no Taragonas provinces (1979. g.); budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieks; finanšu, budžeta, veselības un sociālā nodrošinājuma, statūtu un prezidentūras komiteju loceklis, kā arī augšpalātas pastāvīgās deputātu komitejas loceklis; Katalānijas Parlamentārās asamblejas delegācijas loceklis, piedalījies sarunās ar parlamenta apakšpalātas Konstitucionālo komiteju par reģiona autonomo statusu; parlamentārās grupas “Katalonijas demokrātija un sociālisms” runaspersona un sekretārs; sociālistu grupas pastāvīgās sekcijas loceklis un šīs grupas darbību koordinators ekonomikas, finanšu un budžeta jomās; darbojies augšpalātas komitejās, kas atbild par valsts budžeta pārskatu sagatavošanu, un nodokļu un ekonomikas jomas tiesību aktu izstrādes konsultatīvajās komitejās (1978. g.); augšpalātas pārstāvis nodokļu un ekonomikas jautājumos Vācijas Federatīvajā Republikā un Eiropas Padomē; Spānijas augstākās revīzijas iestādes revīzijas nodaļas vadītājs un administratīvās komitejas (Comisiὀn de Gobierno) loceklis. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1986. gada 27. janvāra līdz 1994. gada 9. februārim.

Dzimis Barselonā 1950. gada 24. septembrī. Ekonomikas zinātņu doktors; Barselonas universitātes profesors, vadījis publisko finanšu katedru (1989. g.); Katalonijas augstākās revīzijas iestādes Sindicatura de Comptes de Catalunya apakšpalātas priekšsēdētājs (1984.–1989. g.); Katalonijas parlamenta deputāts, budžeta komitejas loceklis (1992.–1994. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1994. gada 10. februāra līdz 2000. gada 29. februārim; atbildīgs par tādām jomām kā “Pašu resursi” un “Reģionu politika, transports un tūrisms” (1996. g.).

Dzimis Tortozā 1950. gada 4. februārī. Absolvējis Madrides Komplutenses universitāti (Universidad Complutense de Madrid). Tautas partijas Taragonas nodaļas priekšsēdētājs (1978. g.); Taragonas deputāts Spānijas parlamentā; NATO Parlamentārās asamblejas loceklis (1982. g.); Tautas partijas Tortozas nodaļas runaspersona (1979. g.). Tautas partijas Katalānijas nodaļas reģionālais vadītājs; Tautas partijas Valsts izpildkomitejas loceklis (1986. g.); Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietnieks Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (1989. g.); Rietumeiropas Savienības Asamblejas loceklis (1991. g.). Darbojies Budžeta kontroles komitejā un Ārējo attiecību, drošības un aizsardzības politikas komitejā (1994. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis (2000.–2006. g.). Palātas priekšsēdētājs 2002.–2005. g. Miris 2012. gada 16. aprīlis.

Dzimis Palma de Majorkā 1943. gadā. Madrides Komplutenses universitātē (Universidad Complutense de Madrid) ieguvis doktora grādu tiesību zinātnēs; Komplutenses universitātes jaunākais pasniedzējs un pētnieks (1969. g.); profesors Valjadolidas universitātē (1976. g.) un Baleāru salu universitātē (1977. g.); Juridiskās fakultātes dekāns (1978. g.). Uz laiku pilnvarots maģistrāts Baleāru salu Augstākajā tiesā (1979. g.); rektora vietnieks Baleāru salu universitātē (1980. g.); Spānijas parlamenta deputāts (1982. g.); Ekonomikas, tirdzniecības un finanšu komitejas priekšsēdētājs (1983. g.); Budžeta komitejas un Ārlietu komitejas loceklis, kā arī atbildīgais loceklis parlamenta abu palātu apvienotajā komitejā, kas atbildīga par attiecībām ar Revīzijas palātu (1984. g.) saistībā ar valsts kontu pārbaudi; pārstāvējis Spānijas parlamentu Starpparlamentu savienības sanāksmēs (1985. g.); padomnieks Spānijas Finanšu ministrijas pakļautībā esošajā Fiskālo pētījumu institūtā; līdzautors “Ziņojumam par Spānijas valsts izdevumu ekonomisko un finanšu pārvaldību” (1990. g.); atbildīgs par apelāciju sagatavošanu un formulēšanu iesniegšanai Konstitucionālajā tiesā saistībā ar Spānijas valsts budžeta papildlikumiem (1997. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2006. gada 1. marta līdz 2012. gada 29. februārim, darbojies IV revīzijas grupā “Ieņēmumi, banku darbība, administratīvie izdevumi, Kopienas iestādes un struktūras, iekšējā nozaru politika”.

Dzimis Parīzē 1931. gada 22. maijā. Grāds tiesību zinātnēs, absolvējis Parīzes Politisko zinātņu institūtu; studējis Valsts administrācijas skolā (École Nationale d'Administration (ENA)) ekonomikas un finanšu nodaļā (1956. g.). Strādājis Finanšu ministrijā (1958. g.); starpministriju ekonomiskās sadarbības ģenerālsekretariātā (1961. g.). Padomnieks premjerministra birojā (1962. g.); Francijas augstākās revīzijas iestādes vecākais padomnieks; Lauksaimniecības tirgu virzības un regulēšanas fonda direktors (1967. g.); Francijas parlamenta deputāts no Finistēras (1968. g.); Pasta un telekomunikāciju valsts sekretārs (1974. g.); Caisse Nationale de Crédit Agricole un Air France pārvaldnieks. Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1989. gada 20. decembrim; Palātas priekšsēdētājs no 1981. gada līdz 1984. gadam.

Dzimis Parīzē 1929. gada 10. jūnijā. Absolvējis Parīzes Politisko zinātņu institūtu (Institut d’études politiques) (1950. g.); doktora grāds ekonomikā, grāds publiskajās tiesībās; padomnieks Ministru padomē, valdības ģenerālsekretāra birojā, atbildīgs par Ārlietu ministriju (1953. g.). Norīkots Eiropas Ekonomikas kopienas Komisijā (Kopējais tirgus) par galveno administratoru Izpildsekretariātā; administratīvā ģenerāldirektora palīgs (1959. g.); iekšlietu direktors (1963. g.); administratīvais direktors (1968. g.); personāla direktors (1970. g.); budžeta direktors (1973. g.); Eiropas Kopienu Komisijas budžeta ģenerāldirektors (1977. g.); Francijas augstākās revīzijas iestādes ārštata vecākais padomnieks; pārstāvis ar gaisa telpu saistītos jautājumos (1986. g.); Francijas ekonomikas zinātņu doktoru asociācijas priekšsēdētājs, izpildprezidija priekšsēdētājs (1978. g.); Eiropas publisko finanšu profesors Eiropas koledžā Brigē (1981. g.); profesors Eiropas universitātes centrā Nansī; viesprofesors Strasbūras universitātē (1983. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1989. gada 21. decembra līdz 1995. gada 16. decembrim. Miris 1995. gada 16. decembrī.

Dzimis Parīzē 1948. gada 5. martā. Grāds inženierzinātnēs iegūts Francijas Jūras akadēmijā; absolvējis Francijas Jūrlietu administrācijas skolu un Harvard's John F. Kennedy School of Government (ASV). Ieņēmis dažādus amatus Aizsardzības ministrijā, Transporta un Jūrlietu ministrijā, kā arī Jūrlietu starpministriju misijā (1968. g.). Revidents, vēlāk padomnieks referents Francijas augstākajā revīzijas iestādē, revidējis Izglītības un pētniecības ministriju, kā arī Ārlietu un Sadarbības lietu ministrijas; ANO un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas pārskatu ārējā revīzija (1987. g.); INTOSAI un EUROSAI komiteju loceklis (1988. g.); referents Budžeta un finanšu disciplīnas palātai (1990. g.); Francijas augstākās revīzijas iestādes pirmā priekšsēdētāja (Premier président) padomnieks, atbildīgs par Starptautisko un Eiropas lietu nodaļas izveidi, vēlāk bijis ģenerālsekretāra vietnieks (1993. g.); Francijas privātā sektora revidentu Disciplinārās palātas loceklis; pārstāvējis Francijas Grāmatvežu profesionālo apvienību Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) Publiskā sektora komitejā; mācījis Kopienas publiskās finanses aspirantūrā Parīzes I universitātē; vecākais pasniedzējs Valsts administratīvajā skolā (ENA). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1996. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim; atbildīgs par nozari “Pašu resursu revīzija un atmaksas dalībvalstīm”; atbildīgs par jaunas revīzijas nozares “Lauku attīstība, zivsaimniecība un jūrlietas” izveidi (2000. g.); I revīzijas grupas “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” vecākais loceklis, atbildīgs par revīzijām saistībā ar dzīvnieku un augu izcelsmes produktu tirgiem, lauku attīstību, zivsaimniecību un jūrlietām (2002. g.).

Dzimis Lonlesonjē 1942. gada 17. augustā. Absolvējis biznesa augstskolu École des Hautes Études Commerciales (HEC) un Valsts administrācijas skolu École Nationale d'Administration (ENA). Francijas augstākās revīzijas iestādes maģistrāts (1969. g.); Francijas augstākās revīzijas iestādes pirmā priekšsēdētāja (Premier président) pārstāvis ANO Revidentu padomes direktora amatā Ņujorkā (1986. g.). Pasaules Meteoroloģijas organizācijas Revīzijas misijas direktors Ženēvā (1989. g.); Francijas augstākās revīzijas iestādes pirmā priekšsēdētāja pastāvīgais pārstāvis Romā un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules pārtikas programmas Ārējās revīzijas dienesta direktors (1994. g.); NATO Revidentu padomes loceklis Briselē (1998. g.); Francijas augstākās revīzijas iestādes Sestās apakšpalātas priekšsēdētājs (2005. g.); paralēli darbam Francijas augstākajā revīzijas iestādē bija Francijas pārstāvis Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) Publiskā sektora komitejā (1989. g.) un bija Francijas Valsts grāmatvedības standartu komitejas loceklis. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim: darbojies I revīzijas grupā “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana”, I apakšpalātas “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” vecākais loceklis un Administratīvās komitejas loceklis (2010. g.).

Dzimusi Baijonnā 1953. gada 22. janvārī; absolvējusi Valsts pārvaldes skolu (ENA). Francijas Revīzijas palātas maģistrāts (1984. g.), vēlāk — divu reģionālo (Ruānas un Marseļas) revīzijas palātu vadītāja. Eiropas Novērtēšanas biedrības (European Evaluation Society) priekšsēdētāja (2020.–2021. g.), dažādu domnīcu un akadēmisko tīklu locekle.

Dzimis 1951. gadā Zagrebā; bakalaura grādu ieguvis Zagrebas Universitātes Politikas zinātņu fakultātē (1975. gadā); maģistra grādu ekonomikā ieguvis Zagrebas Universitātes Ārējās tirdzniecības fakultātē (1981. gadā); ekonomikas zinātņu doktora grādu ieguvis Zagrebas Universitātes Ekonomikas fakultātē (1988. gadā); Fulbraita pēcdoktorantūras studiju stipendiāts Ziemeļrietumu Universitātē (North-Western University) Evanstonā, Ilinoisā, ASV (absolvējis 1990. gadā). Dažādi amati pētniecības jomā, tostarp Monetārās politikas nodaļas vadītājs un zinātniskais līdzstrādnieks Zagrebas Ekonomikas institūtā Horvātijā (līdz 1992. gadam); loceklis makroekonomikas politikas un strukturālo reformu padomdevēju komitejās, ko izveidoja bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas federālā valdība (līdz 1989. gadam); bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas valdības Banku rehabilitācijas aģentūras valdes loceklis (līdz 1990. gadam); Horvātijas Valsts bankas prezidenta padomnieks saistībā ar Horvātijas pirmās nacionālās valūtas ieviešanu pēc Horvātijas neatkarības pasludināšanas (līdz 1992. gadam); ekonomists fiskālajos jautājumos saistībā ar Pakistānu, Fiskālo lietu departaments (līdz 1993. gadam); ekonomists fiskālajos jautājumos saistībā ar Poliju, Fiskālo lietu departaments (līdz 1995. gadam); vecākais referents bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas jautājumos, Eiropas lietu nodaļa (līdz 1997. gadam); vecākais referents Slovākijas jautājumos, Eiropas lietu nodaļa (līdz 1999. gadam); misijas Albānijā vadītājs (2000. gads); misijas Rumānijā vadītājs (līdz 2004. gadam); vecākais rezidējošais pārstāvis, SVF Maskavas biroja vadītājs, Krievija (līdz 2009. gadam); misijas Baltkrievijā vadītājs, vienlaikus ar amatu Maskavā (līdz 2009. gadam); Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersona, Vašingtona, ASV (no 1992. gada līdz 2009. gadam); vecākais padomnieks, Horvātijas Valsts banka (no 2009. gada līdz 2013. gadam). 2013. gadā kļuva par Eiropas Revīzijas palātas locekli un tika norīkots IV apakšpalātā “Ieņēmumi, pētniecība un iekšējā nozaru politika un Eiropas Savienības iestādes un struktūras”.

Dzimis Romā 1927. gada 11. aprīlī. Maģistra grāds tiesību zinātnēs (1947. g.). Izturējis konkursu uz pārvaldnieka amata vietu Nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrijā (1949. g.); Corte dei Conti (Itālijas augstākā revīzijas iestāde) maģistrāts (1953. g.); Corte dei Conti padomnieks (1970. g.). NATO Starptautiskās revidentu padomes loceklis (1973. g.); NATO Starptautiskās revidentu padomes priekšsēdētājs (1974. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1992. gada 31. decembrim; Palātas priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992. gadam. Miris 2020. gada 24. oktobrī.

Dzimis Romā 1939. gada 18. decembrī. Augstākās izglītības diploms tiesību zinātnēs un pēcdiploma grāds darba tiesībās iegūts Romas universitātē. Ieņēmis vairākus vadošus amatus Aizsardzības ministrijā, Pastā, publiskā būvdarbu iepirkuma un transporta jomā (1962. g.). Corte dei Conti maģistrāts, norīkots Starptautisko un kopienu attiecību departamentā, pirmajā publisko pārskatu jurisdikcijas nodaļā un ex post revīziju koordinācijas birojā (1972. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1993. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 28. februārim: atbildīgs par ELVFG Garantiju nodaļas revīziju (budžeta pārvaldības un kontroles procedūras un vispārīgi jautājumi); atbildīgs par Eiropas Attīstības fondu revīziju (1996. g.).

Dzimis Frosinonē 1937. gada 23. oktobrī. Augstākās izglītības diploms tiesību zinātnēs iegūts Romas “La Sapienza” universitātē. Corte dei Conti maģistrāts (1972. g.), norīkots dažādu pienākumu izpildei, tostarp Prokuratūras revīzijai (1973. g.), vietējo iestāžu nodaļā un dažādu jurisdikciju nodaļās (1980. g.); Itālijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1993. g.). Vēlāk priekšsēdētāja vietnieks (2001. g.); nodaļas vadītājs, atbildīgais par Corte dei Conti reģionālo revīzijas nodaļu koordinēšanu un loceklis Apvienoto nodaļu kolēģijā, kas izveidota valsts un īpaša statusa reģionu un provinču vispārējo pārskatu novērtēšanai, kā arī Parlamentam sagatavoto ziņojumu izskatīšanai (2002. g.); dažādās austākajās mācību iestādēs lasījis lekcijas par konstitucionālo tiesvedību, valsts un publisko grāmatvedību, kā arī administratīvajām un konstitucionālajām tiesībām; referents dažādās starptautiskās konferencēs; daudzu sabiedrisku komisiju un pētījumu grupu loceklis kopš 1980. gada; priekšsēdētājs Iekšlietu ministrijas izveidotajā Tehniskajā un zinātniskajā komitejā, kas izvērtē vietējo iestāžu pamatuzdevumus (2003. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2006. gada 1. marta līdz 2011. gada 28. novembrim: norīkots II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika”. II revīzijas grupas “Struktūrpolitika, transports un enerģētika” loceklis (2010. g.). Miris 2013. gada 18. jūnijs.

Dzimis Lefkoniko, Famagustas apgabalā 1951. gada 27. augustā. Maģistra grādu ekonomikā ieguvis Ekonomikas augstskolā (Hochschule für Ökonomie) Berlīnē, specializējies ārējā tirdzniecībā un starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās. Liela komercuzņēmuma importa nodaļas vadītājs (1977. g.); ģimenes uzņēmuma vadītājs (1984. g.). Ievēlēts par Kipras Parlamenta Pārstāvju palātas deputātu (1991. g.) no Darbaļaužu progresīvās partijas, atkārtoti ievēlēts 1996. g.; Finanšu un budžeta parlamentārās komitejas loceklis un Tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma komitejas loceklis (1991. g.); Komunikāciju un publisko būvdarbu līgumu komitejas loceklis (1991. g.); ES un Kipras apvienotās parlamentārās komitejas loceklis; pārstāvējis Kipras Parlamentu dažādās starptautiskās sanāksmēs ārvalstīs (1996. g.). Kipras lielākās kooperatīvās finanšu organizācijas ģenerāldirektors (1997. g.); Kooperatīvo sabiedrību ieguldījumu grupas priekšsēdētājs (1999. g.). Ievēlēts par Famagustas mēru, kļuvis par Okupēto pašvaldību komitejas priekšsēdētāju un Kipras Pašvaldību savienības priekšsēdētāja pirmo vietnieku (2001. g.); Kipras Republikas prezidenta iecelts par Komunikāciju un publisko būvdarbu ministru (2003. g.); iecelts arī par Iekšējās kontroles padomes locekli; kā ministrs piedalījies ES Ministru padomes sanāksmēs transporta, attīstības, kuģniecības un telekomunikāciju jautājumos; atkāpies no amata 2004. gada aprīlī. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2004. gada 2. novembra līdz 2010. gada 1. novembrim; atbildīgs par I revīzijas grupu “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana”; Palātas Administratīvās komitejas loceklis (2004. g.); loceklis I apakšpalātā “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” (2010. g.).

Dzimis 1958. gada 10. janvārī (Famagustas rajons); Zvērinātu sertificētu grāmatvežu asociācijas biedrs (FCCA); maģistra grāds valsts pārvaldē, Hārvarda universitātes Kenedija Pārvaldes skola; Bakalaura grāds ekonomikā, Hallas universitāte, Apvienotā Karaliste. Pabeidzis apmācību un strādājis par profesionālu grāmatvedi/revidentu revīzijas uzņēmumos Apvienotajā Karalistē un Kiprā. Bijis: Kipras Republikas Iekšējo ieņēmumu departamenta ierēdnis (1989.–1999. g.); Kipras Republikas Valsts kases galvenais grāmatvedis (2000.–2010. g.); Eiropas Revīzijas palātas (ERP) loceklis (2010.–2022. g.). ERP locekļa amatā strādāja: I apakšpalātā “Dabas resursu aizsardzība un apsaimniekošana” (2010. g. novembris – 2012. g. aprīlis); II apakšpalātā “Struktūrpolitika, transports un enerģētika” (2012. g. maijs – 2014. g. janvāris); CEAD apakšpalātā kā I un II apakšpalātas pārstāvis (2011. g. janvāris – 2014. g. janvāris); kā CEAD apakšpalātas pastāvīgais loceklis (2014. g. februāris – 2016. g. maijs); kā V apakšpalātas vecākais loceklis (2016. g. jūnijs – 2020. g. februāris); II apakšpalātā “Ieguldījums kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai” (2020. g. februāris – 2022. g. oktobris). Sešus gadus bija arī par gada pārskatu atbildīgais ERP loceklis (2014. g. februāris – 2020. g. februāris).

Dzimis 1964. gada 4. jūnijā Jūrmalā. Doktora grāds (PhD) grāmatvedībā, iegūts Viļņas Universitātē; diploms starptautiskajās nodokļu tiesībās, iegūts Roberta Kenedija Universitātē; diploms grāmatvedībā un darbības analīzē, iegūts Latvijas Universitātē. Lektors, vēlāk profesors Latvijas Universitātes Grāmatvedības institūtā (1985. g.). Latvijas un Vācijas kopuzņēmuma “IP Rīga” finanšu direktors (1990. g.); revidents, vēlāk galvenais revidents “Coopers & Lybrand Latvia” (1993. g.); bankas “Parex” Iekšējās revīzijas nodaļas vadītāja vietnieks, vēlāk vadītājs (1997. g.); sava zvērinātu revidentu biroja rīkotājdirektors (2003. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2004. gada 7. maija līdz 2016. gada 6. maijam, strādājis IV revīzijas grupā “Pašu resursi, banku darbība, administratīvie izdevumi un Kopienas iestādes un struktūras” (2004. g.); Administratīvās komitejas loceklis; CEAD apakšpalātas “Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” vecākais loceklis, atbildīgs galvenokārt par revīzijas kvalitāti un atbalstu, un Administratīvās komitejas loceklis (2012. g.); Eiropas Stabilizācijas mehānisma Revidentu padomes priekšsēdētāja vietnieks un priekšsēdētājs.

Dzimusi Šaķos 1957. gada 15. oktobrī. Universitātes diploms ekonomikā iegūts Viļņas universitātē, Lietuvā. Lietuvas Zvērinātu revidentu asociācijas locekle un Licencētu zvērinātu grāmatvežu asociācijas (ACCA) locekle, Apvienotā Karaliste. Piedalījusies turpmāk uzskaitītajos kursos un semināros: intensīva mācību programma starptautiskās grāmatvedības, revīzijas, informācijas sistēmu un uzņēmumu finanšu pasniedzējiem (Starptautiskās grāmatvedības attīstības centrs, Teksasas universitāte, Viļņas universitāte un Sorosa fonds, Ņujorka); grāmatvedības principi, izmaksu un pārvaldības grāmatvedība un finanšu pārvaldība (Grāmatvedības augstskola, DePaul universitāte, Čikāga). Grāmatvede-ekonomiste apģērbu ražošanas uzņēmumā Viļņā (1980. g.); Lietuvas Statistikas skaitļošanas centra Rūpniecības nodaļas vadītāja (1983. g.); pasniedzēja Viļņas Augstākās izglītības koledžā (1987. g.); vecākā revidente un vadītāja (1994. g.), vēlāk Ticamības apliecināšanas pakalpojumu nodaļas vadītāja un direktora vietniece uzņēmumā PricewaterhouseCoopers Viļņā (2003. g.). Eiropas Revīzijas palātas locekle no 2004. gada 7. maija līdz 2010. gada 6. maijam; norīkota IV revīzijas grupā “Ieņēmumi, banku darbība, administratīvie izdevumi, Eiropas Savienības iestādes un struktūras, iekšējā nozaru politika”; Palātas Iekšējās revīzijas komitejas locekle un vēlāk vadītāja (2005. g.); Palātas CEAD grupas “Koordinēšana, komunikācija, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” locekle, IV grupas pārstāve; IV grupas vecākā locekle (2007. g.).

Dzimusi Pluņģē 1960. gada 8. maijā. Civiltiesību juristes diplomu ar izcilību (summa cum laude) ieguvusi Viļņas universitātes Juridiskajā fakultātē (1993. g.). Marijampoles pašvaldības Vispārējo lietu nodaļas vadītāja (1983. g.); galvenā inspektore Invalīdu lietu nodaļā; vecākā konsultante Lietuvas Republikas Sociālā nodrošinājuma ministrijas Likumdošanas izstrādes nodaļā (1985. g.). Lietuvas Republikas Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijas padomniece Juridisko lietu un līgumu nodaļā (1992. g.); premjerministra padomniece, Lietuvas Republikas valdība (1993. g.); juridiskā padomniece A/S “Lelija” (1995. g.); Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece (1997. g.); tieslietu ministra vietniece, Tieslietu ministrija (1998. g.); Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka vietniece (2001. g.); Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece (2002. g.); Valsts kontroliere, Lietuvas Republikas augstākā revīzijas iestāde (2005. g.); EUROSAI (Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas) valdes locekle (2005. g.). Eiropas Revīzijas palātas locekle no 2010. gada 7. maija līdz 2016. gada 15. jūnijam I apakšpalātā “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana”; I apakšpalātas vecākā locekle (2014. g.).

1983. gadā Rimantas Šadžius absolvēja M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti (cum laude). 2002. gadā viņš ieguva maģistra grādu, absolvējot Viļņas universitātes Juridisko fakultāti. Līdz 2003. gadam R. Šadžius guva profesionālo pieredzi kā kvantu ķīmijas un cietvielu fizikas zinātniskais pētnieks, kā arī tulkoja, rediģēja un publicēja zinātnisko literatūru. No 1996. gada viņš strādāja arī par grāmatvedības un nodokļu konsultantu privātā uzņēmumā. Karjeras turpinājumā viņš strādāja Lietuvas valdības iestādēs un bija ministra vietnieks trīs ministrijās: Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijā (2003.–2004. g.), Veselības ministrijā (2004.–2006. g.) un Finanšu ministrijā (2006.–2007. g.). No 2007. gada vidus līdz 2008. gada beigām R. Šadžius bija Lietuvas Republikas finanšu ministrs. No 2009. līdz 2012. gadam viņš bija lektors publisko finanšu jomā Lietuvas Izglītības zinātņu universitātē, kā arī strādāja akadēmiskas ievirzes izdevniecībā. No 2012. gada decembra līdz 2016. gada jūnijam R. Šadžius vēlreiz kļuva par Lietuvas finanšu ministru, un kā finanšu ministrs 2013. gada otrajā pusē ieņēma ECOFIN padomes priekšsēdētāja amatu. Laikā, kad R. Šadžius bija finanšu ministrs, Lietuva pārgāja uz eiro un 2015. gada 1. janvārī kļuva par 19. eurozonas dalībnieci. No 2016. gada 16. jūnija līdz 2022. gada 15. novembrim R. Šadžius bija Eiropas Revīzijas palātas loceklis. Viņš strādāja IV apakšpalātā, kuras pārziņā bija tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika. Viņa uzdevumos ietilpa vairākas ERP revīzijas par kapitāla tirgu savienību un vienoto noregulējuma mehānismu, kā arī ikgadējās ES aģentūru revīzijas. 2017. gadā R. Šadžius tika izraudzīts par ERP loceklis, kurš atbildēja par attiecībām ar ES iestādēm.

Dzimis Ešā pie Alzetes 1927. gada 10. maijā. Doktora grāds tiesību zinātnēs. Jurists Luksemburgas Advokatūrā (1953. g.); pirmais starptautisko ziņu aģentūras Agence Europe redaktors (1955. g.); Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augstās iestādes runaspersonas vietnieks (1960. g.). Triju Eiropas Kopienu informācijas biroja vadītājs Ņujorkā (1964. g.); Eiropas Ekonomikas kopienas Komisijā vadījis departamentu, kura pārziņā ir informācija trešām valstīm (1967. g.). Ekonomikas, mazo un vidējo uzņēmumu, tūrisma, transporta un enerģētikas ministrs Luksemburgas valdībā (1969. g.). Eiropas revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1989. gada 20. decembrim. Palātas priekšsēdētājs no 1984. līdz 1989. gadam. Miris 2019. gada 15. novembrī.

Dzimis Petanžā 1939. gada 19. jūlijā. Absolvējis tulkošanas studijas (1964. g.) un politikas zinātņu studijas Ženēvas universitātē. Luksemburgas parlamenta parlamentārais sekretārs (1966. g.); Nodarbinātības un imigrācijas lietu valsts sekretāts Gastona Torna valdībā (1974. g.). Deputāts, Eiropas Padomes, Rietumeiropas Savienības un Benelux valstu parlamentāro asambleju loceklis; pašvaldības padomes loceklis; finanšu un publisko būvdarbu komiteju priekšsēdētājs (1979. g.); Sociālistu grupas priekšsēdētājs parlamentā; ekonomikas komitejas priekšsēdētājs; finanšu komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1984. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1989. gada 21. decembra līdz 1995. gada 31. decembrim. Miris 2003. gada 9. novembris.

Dzimis Ešā pie Alzetes 1940. gada 5. martā. Ieguvis elektroinženiera grādu Šveices Federālajā Tehnoloģiju institūtā Cīrihē. Strādājis Centrālajā kodolmērījumu birojā Gēlā, Beļģijā (1965. g.); izstrādājis datorvadības sistēmas un lietojumprogrammas tērauda ražošanas koncernam ARBED Luksemburgā (1975. g.). Ievēlēts Luksemburgas parlamentā (1975. g.) un atkārtoti ievēlēts 1984., 1989. un 1994. gadā. Kristiešu sociālās partijas (CSP) parlamentārās grupas priekšsēdētājs no 1985. līdz 1995. gadam un Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētājs; Pētniecības un izglītības komitejas priekšsēdētājs; ierosinājis debates un bijis referents likumprojektam par publisku pētniecības centru izveidi un par Luksemburgas Universitātes centra (Centre Universitaire) un Augstākā tehnoloģiju institūta (Institut Supérieur de Technologie) reformu; autors likumprojektam par Luksemburgas augstākās revīzijas iestādes (Chambre des Comptes) reformu. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1996. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim. Bijis atbildīgs par revīziju attiecībā uz ELVGF Virzības nodaļu, pētniecību, enerģētiku un jaunu nozaru politiku (1996. g.) un par revīziju attiecībā uz iekšējo nozaru politiku un pētniecību (tostarp JET un Apvienoto zinātniskās pētniecības centru), aptverot tādas jomas kā izglītība, profesionālā apmācība, vide, transports, kultūra, patērētāju aizsardzība un pētniecība (1998. g.); loceklis II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika”, II revīzijas grupas vecākais loceklis (2004. g.).

Dzimis 1950. gada 16. jūlijā Ešā pie Alzetes. No 1981. gada līdz 1990. gadam un atkal no 1994. gada līdz 2004. gadam – Demokrātu partijas ģenerālsekretārs. No 1999. gada līdz 2004. gadam – ekonomikas ministrs un transporta ministrs. Turklāt 2004. gadā viņš īslaicīgi vadīja Civildienesta ministriju. No 1976. gada līdz 1989. gadam Anrī Grētens ieņēma dažādus amatus Luksemburgas Tirdzniecības konfederācijā (Confédération luxembourgeoise du commerce), un 1981. gadā viņu iecēla par šīs konfederācijas ģenerālsekretāru. No 1984. gada līdz 1999. gadam un atkal no 2004. gada līdz 2008. gadam viņš bija Parlamenta deputāts. No 1990. gada līdz 1999. gadam viņš bija Finanšu un budžeta komisijas loceklis, un pēc tam tika iecelts par Budžeta izpildes kontroles komisijas priekšsēdētāju. No 1998. gada līdz 1999. gadam un no 2006. gada līdz 2007. gadam viņš bija Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks. Būdams Parlamenta deputāts, Grētena kungs bija atbildīgs par 1999. gada likuma, ar kuru izveido un reglamentē Luksemburgas Revīzijas palātu (Cour des comptes), un tā 2007. gada redakcijas izstrādi, un pēc tam viņš iesniedza abus priekšlikumus Parlamentā kā referents. Šā likuma tiešā ietekmē Luksemburgā tika izveidota neatkarīga Revīzijas palāta, kuras uzdevums ir pārbaudīt valsts ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību un publisko finanšu pārvaldību. Par Eiropas Revīzijas palātas locekli A. Grētens kļuva 2008. gada 1. janvārī. No 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. jūnijam viņš strādāja II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika” un bija Administratīvās komitejas loceklis. Pēc Palātas reorganizācijas 2010. gada 1. jūnijā A. Grētens kļuva par locekli II apakšpalātā “Struktūrpolitika, transports un enerģētika” un par Administratīvās komitejas aizstājējlocekli. No 2013. gada oktobra līdz 2016. gada septembrim Anrī Grētens bija II apakšpalātas vecākais loceklis un līdz ar to arī pilntiesīgs Administratīvās komitejas loceklis.

Dzimis Budapeštā 1947. gadā. Diploms finanšu specialitātē iegūts Kārļa Marksa Ekonomikas zinātņu universitātē Budapeštā; piedalījies starptautisko ekonomisko attiecību kursos Kārļa Marksa Ekonomikas zinātņu universitātes Pēcdiploma studiju institūtā un ASV Vispārējā grāmatvedības biroja (US General Accounting Office) starptautiskās revīzijas stipendiju programmā. Pārvaldnieka palīgs un vēlāk departamenta vadītājs Ungārijas Centrālajā statistikas birojā, bijis atbildīgs par starptautiskajām attiecībām, plānošanu un ziņojumu sagatavošanu, kā arī datu vākšanas koordinēšanu; priekšsēdētāja biroja vadītājs (1970. g.); kā Valdības kontroles komisijas vecākais revidents revidējis finanšu iestādes un valdības finanses (1984. g.); galvenā revidenta vietnieks, vēlāk galvenais revidents Ungārijas augstākajā revīzijas iestādē (Állami Számvevőszék), bijis atbildīgs par valsts uzņēmumu, privatizācijas, sociālās un veselības drošības fondu, lielo ieguldījumu projektu, ārējās palīdzības, tostarp ES pirmspievienošanās fondu, valstij piederoša īpašuma, kā arī politisko partiju un bezpeļņas organizāciju finanšu revīziju; bijis atbildīgs par starptautiskajām attiecībām un rīkojis Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) XVIII kongresu (1990. g.); galvenais koordinators un vadītājs apvienotai departamentu darba grupai finanšu kontroles jautājumos, kura darbojās Eiropas Integrācijas apvienotās departamentu komisijas un Ārlietu ministrijas vadībā; Ungārijas Finanšu revidentu asociācijas loceklis (1996. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2004. gada 7. maija līdz 2010. gada 6. maijam; I revīzijas grupas “Dabas resursu aizsardzība un apsaimniekošana” loceklis un pēc tam vecākais loceklis (2009. g.); CEAD grupas (Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība) loceklis; Palātas Administratīvās komitejas aizstājējloceklis (2006. g.).

Dzimis Budapeštā 1947. gadā. Diplomu (1971. g.) un doktora grādu (1973. g.) ekonomikā ieguvis Ekonomikas Universitātē Budapeštā. Ārējās tirdzniecības ministrs (1973.–1989. g.); ministra vietnieks, Starptautisko ekonomisko attiecību sekretariāta vadītājs (1989.–1990. g.); Ungārijas galvenais pārstāvis uzņēmumā Austrian State Industries (1990.–1995. g.). Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas valsts sekretāra palīgs (1995.–1996. g.); Ungārijas vēstnieks Vācijā (Bonnā) (1996. g.); Rūpniecības, enerģētikas, tirdzniecības un tūrisma ministrs (1996.–1998. g.); DaimlerChrysler Corp. pārstāvis Ungārijā (1998.–2002. g.); Ungārijas grupas loceklis Parlamentu savienībā (IPU) (2002.–2004. g.). Eiropas Parlamenta deputāts (2004.–2009. g.): Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājs (2004.–2006. g.); kvestors, Eiropas Parlamenta Prezidija loceklis (2006.–2009. g.); Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas loceklis un Delegācijas loceklis ES un Horvātijas Apvienotajā parlamentārajā komitejā; Eiropas Enerģētikas foruma priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Bijis priekšsēdētājs vai valdes loceklis vairākās sabiedriskās organizācijās (“Ungārija Eiropā”, “Ekonomika”, “Eiropas dialogs”, Eiropas kustības Ungārijas padome, Ungārijas automobiļu importētāju asociācija). Apbalvots ar Ungārijas ordeņa “Par nopelniem” Komandiera krustu ar zvaigzni, Austrijas Nopelnu krustu ar lenti un Vācijas Lielo nopelnu krustu. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2010. gada 7. maija līdz 2017. gada 31. augustam: loceklis II apakšpalātā “Struktūrpolitika, transports un enerģētika” (2010.–2012. g.); loceklis III apakšpalātā “Ārējās darbības” (2012. g.) un Administratīvās komitejas aizstājējloceklis. Miris 2020. gada 31. martā.

Dzimis Birzebudžiā 1953. gada 15. aprīlī. Filozofijas doktora un humanitāro zinātņu maģistra grādi iegūti Simon Fraser universitātē, Kanādā; humanitāro zinātņu doktora grāds Honoris Causa iegūts Rikkyo universitātē, Japānā; humanitāro zinātņu bakalaura grāds (ar izcilību) ekonomikā iegūts Maltas universitātē. Ekonomikas profesors, no 1980. līdz 1988. gadam lasījis lekcijas Deakin universitātē, Austrālijā, no 1988. līdz 2004. gadam – Maltas Universitātē. Maltas premjerministra padomnieks ekonomikas politikas jomā, tostarp saistībā ar ieņēmumu nodokļa reformu (1988. g.); parlamentārais sekretārs Finanšu ministrijā, pienākumi saistīti ar ekonomikas politiku (1994. g.); ekonomikas pakalpojumu ministrs, pienākumi saistīti ar ekonomikas attīstības politiku, Valsts statistikas biroju, konkurences politiku un valsts investīcijām, tostarp elektroenerģijas, ūdens un telekomunikāciju uzņēmumiem, valsts aviosabiedrību, Maltas kuģu būvētavām, Maltas starptautisko lidostu un Brīvostu (1995. g.); bijis loceklis Valsts kontu komitejā, Ārvalstu un Eiropas lietu komitejā un Maltas un ES Apvienotajā parlamentārajā komitejā; arī pārstāvējis Maltu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (1992. g.); Maltas Pārstāvju palātas deputāts 1992., 1996., 1998. un 2003. gadā; Eiropas Parlamenta deputāts novērotāja statusā, kurā viņš piedalījās Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sanāksmēs, kā arī Reģionālās politikas, transporta un tūrisma komitejas sanāksmēs (2003. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2004. gada 7. maija līdz 2010. gada 6. maijam: norīkots II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika” (2004. g.); par Palātas ticamības deklarāciju atbildīgais loceklis CEAD grupā “Koordinēšana, komunikācija, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” (2006. g.); CEAD grupas vecākais loceklis (2008. g.). 2011. gada 1. jūlijā iecelts par Maltas Centrālās bankas prezidentu.

Dzimis Mkabā 1948. gada 2. janvārī. Universitātes diplomu tiesību zinātnēs ieguvis Maltas universitātē. Jurists; lasījis lekcijas par sociālajām un darba tiesībām Maltas universitātes Valststiesību zinātņu katedrā (1999. g.). Saņēmis Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Bulgārijas Republikas un Kipras Republikas apbalvojumus. Ievēlēts Maltas Parlamentā (1976. g.). Partit Nazzjonalista ģenerālsekretārs (1977. g.). Ieņēmis vairākus ministra amatus, tostarp sociālās attīstības, veselības, izglītības un nodarbinātības, iekšlietu (tostarp atbildīgs par valsts drošību un ieslodzījuma vietām), kultūras un mākslas jomās, ka arī darbojies politikas jomās, kas saistītas ar sieviešu stāvokli, ģimeni, bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (1987. g.). Kad notika sarunas par Maltas pievienošanos Eiropas Savienībai, bija līdzpriekšsēdētājs Maltas un ES Apvienotajā parlamentārajā komitejā (1998); vienbalsīgi ievēlēts par Parlamenta priekšsēdētāju (2008. g.); atbalstījis dažādas parlamentārās komiteja (Valsts kontroles komiteju, Valsts revīzijas dienestu un Ombudu). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2010. gada 7. maija līdz 2016. gada 30. septembrim: norīkots IV apakšpalātā, atbildīgs par gada pārskatu un īpašo ziņojumu sagatavošanu saistībā ar finanšu un lietderības revīzijām dažādās ES budžeta politikas jomās (ieņēmumi, ES iestāžu un struktūru administratīvie izdevumi, pētniecība un iekšējā nozaru politika, kā arī finanšu un ekonomikas pārvaldība); atbildīgais loceklis par ziņojumu sagatavošanu saistībā ar iestāžu administratīvajiem izdevumiem un Eiropas skolām (2010. g.); Administratīvās komitejas loceklis; atbildīgais loceklis par ziņojumiem saistībā ar ES aģentūrām un kopuzņēmumiem; IV apakšpalātas vecākais loceklis (2012. g.).

Dzimis 1949. gada 26. septembrī Bormlā. Bijis korespondētājloceklis un vēlāk īstenais loceklis Londonas Chartered Institute of Bankers (tagad pārdēvēts par Institute of Financial Services). Strādājis Barclays Bank DCO, Mid-Med Bank Ltd un HSBC Bank Malta plc (1966.–2006. gads). HSBC Bank Malta plc Korporatīvās stratēģijas departamenta Korporatīvās pētniecības nodaļas vadītājs (1998.–2006. gads). Vadības konsultants iekšējo finanšu kontroles mehānismu un atbilstības jautājumos (2007.–2013. gads). Maltas Darba partijas sekretārs, kurš atbild par starptautiskajiem jautājumiem, un šīs partijas pārstāvis Sociālistiskajā internacionālē (1982.–1997. gads). 1982. gadā ievēlēts Maltas parlamentā. Premjerministra biroja parlamentārais sekretārs (1986.–1987. gads). Pirmspievienošanās kontekstā ES un Maltas Apvienotās parlamentārās komisijas (APK) loceklis (1992.–2004. gads). Valsts kontu komisijas loceklis (1995.–1996. gads). Tirdzniecības ministrs (1996.–1997. gads); finanšu un tirdzniecības ministrs (1997.–1998. gads). Valsts kontu komisijas priekšsēdētājs (1998.–2003. gads); Valsts revīzijas dienesta Kontu komitejas vadītājs (1999.–2003. gads). Ārlietu un Eiropas lietu komisijas loceklis (2003.–2013. gads); Vides un attīstības komisijas loceklis (2010.–2013. gads). Ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministrs (2013.–2016. gads). No 2016. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim bija Eiropas Revīzijas palātas loceklis. 2019. gadā saņēmis Sandžiljanas domes goda zīmi par devumu vietējai sabiedrībai.

Dzimis Vourburgā 1931. gada 13. decembrī. Grāds ekonomikas zinātnēs iegūts Amsterdamas Universitātē (1957. g.); Nīderlandes Centrālā plānošanas biroja loceklis (1958. g.); Centrālā plānošanas biroja vadītāja vietnieks (1966. g.); lektors Starptautiskajā sociālo zinātņu institūtā (1960. g.); Finanšu ministrijas budžeta ģenerāldirektors. Eiropas Kopienu Ekonomiskās politikas komitejas loceklis/priekšsēdētāja vietnieks (1969. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1995. gada 31. decembrim: strādājis ar enerģētikas, pētniecības un ieguldījumu jomu izdevumu revīzijām (1977. g.); darba metodes un profesionālās mācības; gada pārskata galvenais referents (1981. g.); Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļa; Vidusjūras reģiona integrācijas programmas; struktūrfondu koordinācija; Palātas priekšsēdētājs no 1993. līdz 1995. gadam.

Dzimis Tilburgā 1943. gada 2. jūnijā. Maģistra grāds tieslietās iegūts Groningenas Universitātē; pēcdiploma studijas starptautiskajās attiecībās Hāgā; Ārlietu ministrijas Finansiālās un ekonomiskās sadarbības un attīstības departamenta vadītāja padomdevējs (1968. g.); Nīderlandes Parlamenta deputāts (1970. g.); Eiropas Parlamenta deputāts (1971. g.). Starptautiskās Enerģētikas aģentūras padomnieks (1975. g.); Nīderlandes Parlamenta deputāts; partijas “Democraten 66” priekšsēdētāja vietnieks, finanšu rīkotājs un frakcijas priekšsēdētājs; vairāku parlamentārās izmeklēšanas komisiju dalībnieks un Budžeta kontroles komisijas priekšsēdētājs; Ziemeļatlantijas Asamblejas loceklis un tās Ekonomikas komitejas runaspersona (1977. g.); Nīderlandes augstākās revīzijas iestādes valdes loceklis, referents par ES finanšu līdzekļu revīziju un vadītājs INTOSAI darba grupai vides revīziju jomā (1990. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1996. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim: atbildīgs par ELVGF Garantiju nodaļas revīziju, kura ietvēra finanšu revīziju, tiešos izdevumus, vispārīgos jautājumus un riska analīzi (1996. g.); atbildīgs par revīziju attiecībā uz ES budžeta izdevumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs un NVS (2000. g.); atbildīgs pa III revīzijas grupu “Ārējās darbības” (2004. g.); III grupas vecākais loceklis (2006. g.); III apakšpalātas “Ārējās darbības” loceklis (2010. g.) un priekšsēdētājs INTOSAI darba grupai jautājumos, kas saistīti ar pārskatatbildību par katastrofu gadījumos sniegto palīdzību un tās revīziju (2010. g.); CEAD apakšpalātas “Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” loceklis un Administratīvās komitejas aizstājējloceklis.

Dzimis Ņujorkā 1956. gada 22. februārī. Augstākā izglītība tiesību/politikas zinātnēs, Leidenes Universitāte (1981. g.); pēcdoktorantūras vasaras skola, Eiropas Universitātes institūts, Florence (1981. g.); lektors Leidenes Universitātes Tieslietu fakultātes Politisko zinātņu nodaļā (1981. g.); Eiropas Parlamenta deputāts (1984. g.). Džordžtaunas vadības seminārs, Ārlietu dienesta skola, Džordžtaunas Universitāte, Vašingtona, Kolumbijas apgabals (1993. g.); Eiropas Parlamenta Liberāļu un demokrātu grupas priekšsēdētājs (1994. g.); iekšlietu un Karalistes iekšējo attiecību valsts sekretārs (1998. g.); Parlamenta apakšpalātas deputāts; Nīderlandes valdības pārstāvis Konventā par Eiropas Savienības nākotni (Eiropas konvents) (2002. g.); īpašo uzdevumu vēstnieks (2004. g.); Eiropas Savienības terorisma apkarošanas koordinators (2004. g.); vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Nīderlandes Starptautisko attiecību institūts (Klingendāle) (2007. g.); Nīderlandes augstākās revīzijas iestādes priekšsēdētāja vietnieks (2008. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim; III apakšpalātas “Ārējās darbības” loceklis; Administratīvās komitejas aizstājējloceklis (2011. g.); III apakšpalātas pārstāvis CEAD apakšpalātā (2012. g.); priekšsēdētājs INTOSAI darba grupai jautājumos, kas saistīti ar pārskatatbildību par katastrofu gadījumos sniegto palīdzību un tās revīziju (2010. g.).

Dzimis Amsterdamā 1951. gada 29. jūnijā. Groningenas Universitātē ieguvis grādu tiesību zinātnē, Tilburgas Universitātē – doktora grādu, pamatojoties uz disertāciju par tiesu pieejamību un par tiesu neatkarības nozīmi uz tiesiskumu balstītās valstīs (1987. g.). Tiesību zinātnes profesors Radbudas Universitātē (1976.–1980. g.), Tilburgas Universitātē (1980.–1984. g.) un Amsterdamas Universitātē (1992.–1996. g.). Leidenes Universitātes Juridiskās fakultātes profesors un dekāns (1996.–2005. g.). Utrehtas Universitātes tiesību zinātnes goda profesors (2014.–2022. g.). Ārnhemas administratīvās tiesas priekšsēdētāja vietnieks (1984.–1988. g.). Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis un priekšsēdētāja vietnieks (apelācijas tiesa civildienesta un sociālā nodrošinājuma lietās) (1988.–2002. g.). Hertogenbosas apelācijas tiesas Iekšzemes ieņēmumu nodaļas tiesnesis (1999.–2005. g.). Nīderlandes nacionālais ombuds (2005.–2017. g.); sistēmiski pētījis dažādus Nīderlandes publiskā sektora darbības aspektus. Starptautiskā Ombudu institūta (International Ombudsman Institute –IOI) Eiropas direktoru padomes priekšsēdētājs un IOI Pasaules padomes loceklis. Orānijas-Nasavas ordeņa komandieris. Uzsāka darbu Eiropas Revīzijas palātā kā IV apakšpalātas “Tirgu regulēšana un konkurētspējīga ekonomika” loceklis (2014. g.). Specializētās finanšu pārkāpumu komisijas loceklis (2014.–2016. g.); ECA Journal redakcijas kolēģijas loceklis (2014.–2016. g.); ERP skaidras valodas balvas patrons (2014.–2021. g.); ERP stratēģijas darba grupas loceklis un priekšsēdētājs (2016.–2017. g. un 2018.–2020. g.); Digitalizācijas koordinācijas komitejas loceklis (2019.–2021. g.); Administratīvās komitejas loceklis (2019.–2021. g.); IV apakšpalātas vecākais loceklis (2019.–2021. g.). Miris 2022. gada 14. aprīlī.

Dzimis Vīnē 1939. gada 29. decembrī. Tiesību zinātņu doktora grāds iegūts Vīnes Universitātē. Ierēdnis, vēlāk direktora vietnieks nodarbinātības politikas jautājumos Austrijas Sociālo lietu ministrijā (1959. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes revidents, piedalījies Kanclera biroja, Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas revīzijās (1970. g.). Austrijas augstākās revīzijas iestādes priekšsēdētāja biroja vadītājs un par ģenerālsekretariātu atbildīgās struktūrvienības vadītājs INTOSAI (1975. g.); personāla daļas vadītājs (organizācija, budžeta un personāla jautājumi, mācības) (1981. g.); Valsts uzņēmumu revīzijas nodaļas ģenerāldirektors, atbildīgs par starptautiskiem jautājumiem saistībā ar INTOSAI un tās reģionālajām organizācijām (AFROSAI, ARABOSAI, ASOSAI, EUROSAI, OLACEFS un SPASAI), kā arī par līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas projektos finanšu revīzijas jomā. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1995. gada 1. marta līdz 2011. gada 31. martam, atbildīgs par Revīzijas attīstības un ziņojumu departamentu (ADAR), Palātas priekšsēdētājs (2005.–2008. g.).

Dzimis Vīnē 1953. gada 27. jūlijā. Studējis jurisprudenci un ekonomiku (1971. g.); ieguvis grādu jurisprudencē (Magisterium un Doktorat); politisko zinātņu studijas Francijā (1974. g.); federālās valdības akadēmiskā juridiskā dienesta kvalifikācijas eksāmens un augstākā revīzijas dienesta kvalifikācijas eksāmens (1975. g.). Darbs Austrijas augstākajā revīzijas iestādē (1974. g.), atbildīgs par Austrijas obligātās sociālās apdrošināšanas iestāžu revīziju (1974. g.); norīkots darbā Austrijas parlamentā, vēlāk Austrijas Tautas partijas (ÖVP) parlamenta grupā, tostarp atbildīgs par Augstākās revīzijas iestādes komiteju, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju, Veselības aprūpes komiteju, Ārpolitikas komiteju, Zinātnes komiteju, Ekonomikas komiteju, Konstitucionālo komiteju, Rūpniecības komiteju, Ombuda komiteju; Austrijas Tautas partijas parlamenta grupas politiskais direktors (1992. g.); augsta ranga ierēdnis (Ministerialrat) Austrijas augstākajā revīzijas iestādē (1995. g.); augsta ranga ierēdnis (Parlamentsrat) Austrijas Parlamentā (1999. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 28. februārim, vispirms I apakšpalātā “Dabas resursu aizsardzība un apsaimniekošana”, vēlāk II apakšpalātā “Struktūrpolitika, transports un enerģētika” (2012. g.).

Dzimis Šandorfā, Austrijā 1958. gada 16. februārī; juridisko zinātņu studijas Vīnes universitātē un juridisko zinātņu maģistra diploms (Magister iuris, 1982. g.); prakse tiesu un tiesību jomā Vīnes Apgabala krimināltiesā (1982. g.); militārais dienests Austrijas bruņotajos spēkos (1982.–1983. g.); Pasta un telegrāfa pārvalde (revīzija) (1983. g.). Austrijas augstākās revīzijas iestādes Enerģētikas departamenta revidents (1991. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes Iekšējās revīzijas nodaļas darbinieks (1995.–2001. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes Satiksmes un dzelzceļa departamenta vecākais revidents (1996. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes Pētniecības departamenta vecākais revidents un direktora vietnieks (1998. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes Banku un parādsaistību pārvaldības departamenta direktors (2003. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes eksperts Valsts parādsaistību komisijā (2006.–2013. g.); Austrijas Revīzijas palātas pārstāvis Pastāvīgajā komisijā jautājumos par pašvaldību tāmēm un pārskatiem (VR Committee) (2007.–2009. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes 4. nodaļas (finanses un ilgtspēja) vadītāja vietnieks (2008. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes 5. nodaļas (finanses un ekonomika) vadītājs (2011. g.); Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2014. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. jūlijam: II apakšpalāta “Ieguldījums kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai”; Revīzijas kontroles komitejas loceklis (2017.–2019. g.); Ētikas komitejas loceklis un priekšsēdētājs (2016.–2020. g.).

Dzimis Nova Rudā 1950. gada 4. jūlijā. Doktora un maģistra grāds tehniskajās zinātnēs, iegūts Vroclavas Tehniskajā universitātē. Polijas parlamenta deputāts, referents likumprojektam par augstāko revīzijas iestādi (Najwyższa Izba Kontroli. Viens no šā likuma mērķiem bija pieskaņot Polijas ārējās revīzijas sistēmu Eiropas un INTOSAI standartiem. Polijas delegāts Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (1993. g.); Tirdzniecības un attīstības komitejas loceklis un Eiropas Padomes Novērotāju komandas loceklis vēlēšanās bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Baltkrievijā (1994. g.). Polijas augstākās revīzijas iestādes (Najwyższa Izba Kontroli) priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par jaunu revīzijas metodoloģiju ieviešanu un starptautiskās sadarbības paplašināšanu, īpaši ar Eiropas Revīzijas palātu un SIGMA programmu. Iesaistīts arī INTOSAI darbībā, konkrēti, tās Privatizācijas revīzijas darba grupā. Polijas augstākās revīzijas iestādes pārstāvis INTOSAI IT revīzijas pastāvīgajā komitejā (1995. g.); Polijas pārstāvis Korupcijas novēršanas stratēģijas darba grupā Pasaules Bankas aģentūrā Varšavā (2000. g.); galvenais finanšu informācijas inspektors (Finanšu ministrijas struktūra cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu); Finanšu ministrijā vadījis Azartspēļu un derību pārraudzības departamentu; atbildīgs par pašvaldību finansēšanu un visaptverošām reformām attiecībā uz valsts finansēm un valsts varas decentralizāciju (2001. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2004. gada 7. maija līdz 2010. gada 6. maijam; norīkots III revīzijas grupā “Ārējās darbības”; loceklis CEAD grupā “Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” (2006. g.); aizstājējloceklis Palātas Administratīvajā komitejā (2008. g.).

Dzimis 1957. gadā Ridultovos. Maģistra grāds sociālekonomikā (Katovices Ekonomikas akadēmijas Rūpniecības fakultāte, 1976. g.); referents, kontrolieris un uzņēmuma revīzijas inspektors akmeņogļu raktuvēs “Rydułtowy” Ridultovos (1980. g.); galvenais uzņēmuma revīzijas inspektors ogļrūpniecības konsorcijā “Rybnicko-Jastrzębskie Gwarectwo Węglowe” Jastšembe Zdrojā (1984. g.). Galvenais grāmatvedis akmeņogļu raktuvēs “Borynia” Jastšembe Zdrojā; specializējies pazemes iegulu izmantošanā (Ribņikas Kalnrūpniecības inženiertehniskās koledžas Strādnieku fakultāte, 1986. g.); Ieņēmumu dienesta Katovices nodaļas vadītājs (1991. g.); ieguvis zvērināta grāmatveža kvalifikāciju (1996. g.); pēcdiploma studijas Eiropas Savienības nodokļu tiesību jomā (Toruņas Nikolaja Kopernika universitāte, 2001. g.); Polijas Finanšu ministrijas galvenais iekšējais revidents (2002. g.); nodokļu konsultants; iekšējā revidenta kvalifikāciju ieguvis Polijas Finanšu ministrijā (2003. g.); Polijas Finanšu ministrijas galvenais padomnieks (2006. g.); sertificēts iekšējais revidents (CIA, Certified Internal Auditor); Polijas augstākās revīzijas iestādes (Najwyższa Izba Kontroli) priekšsēdētāja padomnieks (2007. g.); Polijas Reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; Polijas augstākā revīzijas iestāde piešķīrusi valsts zvērināta revidenta kvalifikāciju (2008. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2010. gada 7. maija līdz 2016. gada 6. maijam; loceklis un vēlāk vecākais loceklis I apakšpalātā “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana”, Administratīvās komitejas loceklis (2015. g.).

Dzimis 1954. gadā. Ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Lodzas universitātes Tiesību zinātņu un pārvaldes nodaļā (1977. g.). Apgabaltiesas, provinces tiesas un Polijas apelācijas tiesas tiesnesis (1980.–1993. g.). Norīkots darbā Polijas Augstākajā tiesā (1990.–1991. g.). Polijas Valsts tiesu padomes loceklis (1990.–1993. g.). Valsts tribunāla tiesnesis (1991.–1993. g.). Sejma (Polijas parlamenta apakšpalātas) loceklis (1993.–1995. g.). Polijas Augstākās revīzijas palātas (NIK) priekšsēdētājs (1995.–2001. g.). Sejma priekšsēdētāja vietnieks (2001.–2004. g.). Eiropas Parlamenta deputāts trīs pilnvaru termiņus (2004.–2016. g.). Eiropas Parlamenta Dzīvnieku labturības un aizsardzības sadarbības grupas loceklis kopš pirmā pilnvaru termiņa 2004. gadā un šīs Sadarbības grupas priekšsēdētājs no 2014. gada. Piecreizējs Polijas Kriminālkodeksa autors un līdzautors. Autors vairāk nekā 100 rakstiem un publikācijām par krimināltiesībām dažādos Polijas juridiskajos izdevumos, kā arī autors rakstiem par sociāli juridiskiem jautājumiem. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2016. gada 7. maija līdz 2019. gada 30. novembrim, norīkots I apakšpalātā “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. No 2018. gada 14. jūnija – Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas loceklis. 2019. gada 1. decembrī uz pieciem gadiem iecelts par ES komisāru, kas atbildīgs par lauksaimniecības jautājumiem.

Dzimis Lisabonā 1941. gada 30. martā. Grāds tiesību zinātnēs iegūts Koimbras universitātē (1964. g.). Tehniskais inspektors Aizdevumu un apdrošināšanas ģenerālinspekcijā (1966. g.); lektors Augstākajā ekonomikas institūtā (1973. g.); juridisko jautājumu revidents Aizdevumu un apdrošināšanas ģenerālinspekcijas Juridisko pakalpojumu direktorātā (1974. g.). Finanšu ministra un valsts kases un finanšu valsts sekretāra tehniskais padomnieks (“Bankas un valsts uzņēmumi”) (1976. g.); juridiskais padomnieks Finanšu un plānošanas ministrijas ģenerālsekretariātā; Banco Nacional Ultramarino uzraudzības komitejas priekšsēdētājs (1977. g.); vecākais inspektors Valsts kases ģenerāldirektorātā; Portugāles augstākās revīzijas iestādes ģenerāldirektors; juridiskais referents ieguldījumu atbalsta sistēmas projekta darba grupā; loceklis komitejā, kura koordinē pasākumus ar mērķi apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu (1980. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1986. gada 27. janvāra līdz 1994. gada 9. februārim. Miris 2024. gada 8. aprīlī.

Dzimis Vjana du Kaštelu 1948. gada 9. martā. Grāds grāmatvedībā iegūts Portu Grāmatvedības un uzņēmējdarbības skolā; grāds ekonomikā iegūts Portu universitātē; Lisabonas universitātē ieguvis maģistra grādu vadības zinātnēs. Revidents (1979. g.); galvenā inspektora vietnieks, kas atbild par uzņēmumu inspekcijām un kopienu revīzijām Finanšu ģenerālinspekcijā (1974. g.). Vērtspapīru tirgus galvenais revidents, vēlāk Valsts un sabiedriskā sektora uzņēmumu finanšu analīzes biroja ģenerāldirektors (1988. g.); administratīvās padomes priekšsēdētājs Lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstības atbalsta finanšu institūtā (1990. g.); Konsultāciju un revīzijas departamenta vadītājs Finanšu ģenerālinspekcijā (1992. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1994. gada 10. februāra līdz 2000. gada 29. februārim; atbildīgs par ELVGF garantiju nodaļu: tirgu kopējā organizācija dzīvnieku izcelsmes produktu un cukura nozarēs, zivsaimniecības un jūrlietu kopējā politika un pasākumi veterinārijas jomā; atbildīgs par EOTK revīziju, aizdevumu un aizņēmumu darījumiem un banku darbībām (1996. g.).

Dzimis Kampumajorā 1960. gada 2. janvārī. Grāds tieslietās, iegūts Lisabonas Klasiskajā universitātē (Universidade Classica); grāds Eiropas zinātnēs, iegūts Lisabonas Klasiskās universitātes Juridiskās fakultātes Eiropas Institūtā pēcdiploma studijās; mācībspēks Lisabonas Klasiskās universitātes Juridiskajā fakultātē (1983. g.) un Augstākajā jauno profesiju institūtā (1996 g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2000. gada 1. marta līdz 2016. gada 30. septembrim; atbildīgs par revīziju šādās jomās: ES banku darbība, kā arī Eiropas Centrālā banka, Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), Eiropas skolas, decentralizētās struktūras un Euratom apgādes aģentūra (2000. g.); atbildīgs par Palātas ticamības deklarāciju šādās jomās: pārskatu ticamība un pakārtoto darījumu likumība dažādās ES budžeta ieņēmumu un izdevumu jomās, Komisijas iekšējās kontroles sistēmas reforma un ES uzskaites sistēmas modernizācija; referents par Palātas nostāju attiecībā uz vienotas revīzijas modeli un priekšlikumu ES iekšējās kontroles satvaram (2002. g.); vecākais loceklis Palātas revīzijas grupā, kas atbild par finanšu revīzijas koordinēšanu, revīzijas metodēm un kvalitātes kontroli (CEAD grupa); Palātas Administratīvās komitejas loceklis (2005. g.); atbildīgs par revīzijas attīstības un ziņojumu (ADAR) nodaļu, konkrēti, par Palātas revīzijas ziņojumu kvalitātes kontroli un revīzijas metožu ieviešanu (2006. g.); referents par Lietderības revīzijas rokasgrāmatu, kuru Palāta pieņēma 2007. gadā; Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs (2008.–2016. g.); EUROSAI revidents (2008. g.); Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) direktoru padomes loceklis (2011. g.); atbildīgs par Palātas darba pārraudzību, attiecībām ar Eiropas Savienības iestādēm, attiecībām ar augstākajām revīzijas iestādēm un starptautiskajām revīzijas organizācijām, juridiskajiem jautājumiem un iekšējo revīziju; savu pilnvaru pirmā termiņa laikā veicināja un vadīja Palātas struktūras un lēmumu pieņemšanas procesa reformu, ieviešot apakšpalātu sistēmu, kuras mērķis bija optimizēt Palātas vadību, tādējādi sekmējot tās lietderību un efektivitāti; otrajā pilnvaru termiņā vadīja iestādi laikā, kad finanšu krīzes dēļ Palātas revīzijas ziņojumi un atzinumi par finanšu tiesību aktiem ieguva vēl lielāku nozīmi un steidzami vajadzēja nodrošināt labāku ES līdzekļu pārvaldību. Kļuva par Portugāles augstākās revīzijas iestādes priekšsēdētāju 2016. gada 3. oktobrī.

Dzimis Angolā 1955. gada 12. maijā. Grāds tiesību zinātnēs, Lisabonas Universitātes Juridiskā fakultāte, Portugāle (1978). Savu ilgo karjeru viņš veltīja valsts dienestam, specializējoties tādās jomās kā sabiedrības deontoloģija un ētika, valsts pārvaldes darbību efektivitāte un likumība, finanšu kontrole un revīzija. Eiropas Revīzijas palātas loceklis (2016.–2021.); Portugāles Tribunal de Contas tiesnesis (2008.–2016.); Valsts pārvaldes valsts sekretārs, Finanšu ministrija (2005.–2008.); Portugāles Tribunal de Contas revidentu koordinators (2003.–2005.) un citi augsta līmeņa amati dažādās ministrijās. Miris 2021. gada 29. jūnijā.

Dzimis Horodņičeņi 1951. gadā. Bakalaura grāds ekonomikā iegūts Jasi pilsētas Aleksandra Juana Kuzas universitātē, Ekonomikas zinātņu fakultātē. Doktora grāds grāmatvedībā iegūts Ekonomikas zinātņu akadēmijā, Grāmatvedības un IT vadības fakultātē Bukarestē. Ekonomists Prahovas Reģionālajā tūrisma birojā Sinajā (1974. g.). Ekonomists, biroja vadītājs, nodaļas vadītājs un vadītāja vietnieks ekonomikas un finanšu jautājumos Jaunatnes tūrisma birojā Bukarestē (1979. g.), priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un finanšu jautājumos komercsabiedrībā “Group Management SA” (1994. g.); Rumānijas finanšu ministra padomnieks (1997. g.). Rumānijas augstākās revīzijas iestādes (Bukarestē) padomnieks, koordinējis darbu dažādās revīzijas nodaļās, kuras revidēja valsts budžeta izpildes kopējo gada pārskatu, izpildes gada pārskatu par Rumānijas valsts parādu un pašvaldību budžetu izpildi; bijis atbildīgs arī par Rumānijai piešķirto pirmspievienošanās līdzekļu (ISPA, SAPARD) revīziju (1999. g.). Eksperts Deputātu palātas parlamentārajā grupā, kura 2005. gada martā izstrādāja likumprojektus par tiesiskā regulējuma uzlabošanu saistībā ar Rumānijas augstāko revīzijas iestādi. No 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam Eiropas Revīzijas palātas loceklis, norīkots II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika”; loceklis II apakšpalātā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika” un aizstājējloceklis CEAD apakšpalātā “Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība”.

Dzimis 1958. gadā Bukarestē; absolvējis Bukarestes Universitātes inženiertehnisko zinātņu fakultāti (1984. gadā); Valsts aizsardzības koledžas absolvents (1999. gadā); maģistra grāds starptautiskajās attiecībās un Eiropas integrācijā iegūts Nacionālajā Politisko zinātņu un valsts pārvaldes augstskolā (2005. gadā); pēcdiploma studijas ar specializāciju starptautisko attiecību jomā un eiroatlantiskās studijas (2007. gadā); ieguvis bakalaura grādu Galacas Danubius universitātes Ekonomikas zinātņu un grāmatvedības fakultātē (2011. gadā). Inženieris Stikla un porcelāna rūpnīcā (līdz 1992. gadam); būvdarbu vadītājs būvuzņēmumā “Carpati” (līdz 1994. gadam); Rumānijas Revīzijas palātas direktors (līdz 2000. gadam); Domes priekšsēdētāja padomnieks pilsētas 1. rajona Domē (līdz 2002. gadam); Rumānijas Revīzijas palātas ģenerālsekretārs (līdz 2013. gadam). 2013. gada 1. jūlijā kļuva par Eiropas Revīzijas palātas locekli un tika norīkots IV apakšpalātā “Ieņēmumi, pētniecība un iekšējā nozaru politika un Eiropas Savienības iestādes un struktūras”.

Dzimis 1946. gadā Temnicā. Sociālo zinātņu grādu ieguvis Ļubļanas universitātē, Slovēnijā; doktora grādu (PhD) sociālajās zinātnēs ieguvis Zagrebas universitātē, Horvātijā. Vadījis Ļubļanas universitātes Sociālo zinātņu institūtu – daudznozaru struktūru, kas apvieno vairākus pētniecības departamentus, kuri piedalās gan fundamentālajos, gan lietišķajos sociālajos pētījumos (1991. g.). Slovēnijas Republikas augstākās revīzijas iestādes (Računsko sodišče) pirmais priekšsēdētājs (1994. g.); izstrādājis jaunu revīzijas likumu (2001. g.); EUROSAI valdes loceklis (1999. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2004. gada 7. maija līdz 2010. gada 6. maijam: loceklis II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika”; loceklis CEAD grupā “Koordinēšana, komunikācija, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” (2006. g.); aizstājējloceklis Palātas Administratīvajā komitejā.

Dzimis 1959. gada 19. maijā Veleņē. Augstākās izglītības diploms ekonomikā (1983. g.); maģistra grādu ieguvis Ļubļanas universitātes Ekonomikas fakultātē (1990. g.). Strādājis par analītiķi, vecāko analītiķi un direktora asistentu Slovēnijas Bankā (Banka Slovenije) (1983. g.); bijis ekonomists Pasaules Bankā Vašingtonā, ASV (1991. g.). Ekonomists Slovēnijā, norīkojumā no Pasaules Bankas (1997. g.); Finanšu ministrijas valsts sekretārs budžeta un publisko finanšu jomā, bijis atbildīgs par publisko finanšu reformas veikšanu Slovēnijā, kad tā gatavojās dalībai Eiropas Savienībā (1998. g.); Nova Ljubljanska Banka dd, Ļubļana, izpilddirektors un finanšu direktors (2000. g.); Eiropas lietu ministrs bez portfeļa (2004. g.); Slovēnijas Republikas parlamenta deputāts, Publisko finanšu kontroles parlamentārās komitejas priekšsēdētājs (2004. g.); Slovēnijas valdības ģenerālsekretārs (2008. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2010. gada 7. maija līdz 2016. gada 6. maijam: loceklis IV apakšpalātā “Ieņēmumi, pētniecība un iekšējā nozaru politika un Eiropas Savienības iestādes un struktūras”; pārstāvējis IV apakšpalātu CEAD apakšpalātā (2012. g.); IV apakšpalātas vecākais loceklis (2014. g.).

Dzimis 1972. gada 24. februārī Ļubļanā; grāds ekonomikā, iegūts Ļubļanas Universitātes Ekonomikas fakultātē (1995. g.); ārējais revidents, konsultants, zvērināts ārējais revidents uzņēmumā “LM Veritas d.o.o.”, Ļubļana (1995.–2004. g.); galvenais valsts revidents Slovēnijas Republikas Revīzijas palātā (2004.–2013. g.), atbildīgs par privatizācijas revīzijām, sabiedrisko pakalpojumu revīzijām, valsts aģentūru un publiskā finansējuma revīzijām un vides vadības revīzijām; Slovēnijas Republikas Revīzijas palātas priekšsēdētāja vietnieks (2013.–2016. g.); Eiropas Revīzijas palātas loceklis (2016. g. 7. maijs – 2022. g. 6. maijs): I apakšpalātas (“Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”) loceklis un I apakšpalātas vecākais loceklis (2020.–2022. g.); Administratīvās komitejas loceklis (2020.–2022. g.); Iekšējās revīzijas komitejas loceklis (2017.–2020. g.) un Iekšējās revīzijas komitejas priekšsēdētājs (2018.–2020. g.); Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas loceklis (2016.–2018. g.).

Dzimis Vranovā 1945. gadā. Ieguvis zinātņu maģistra grādu Bratislavas Komeniusa Universitātes Filozofijas fakultātē. Slovākijas Republikas Izglītības ministrijā bijis atbildīgs par starptautiskajām attiecībām starp Slovākijas augstākās izglītības iestādēm un Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas augstākās izglītības iestādēm; vēlāk – Draudzības komitejas sekretārs sadarbībai ar starptautisko studentu apvienībām Slovākijas augstākās izglītības iestādēs (1969. g.). Slovākijas Antifašistisko cīnītāju savienības Centrālās komitejas amatpersona (1974. g.); amatpersona, kas Izglītības ministrijā atbild par attiecībām ar (specializētām) starpvaldību organizācijām (Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un UNESCO); Čehoslovākijas delegācijas sastāvā piedalījās divpusējās un daudzpusējās sarunās ar UNESCO un vairākām Ārlietu un Izglītības ministrijām (1978. g.); Valodas un ārzemju studentu akadēmiskās sagatavošanas institūta ģenerāldirektors, atbildīgs par institūta vadību, budžetu, mācību procesiem, ārzemju studentu uzņemšanu un iekšējo revīziju; Perspektīvo studiju un ārējo sakaru departamenta vadītājs Bratislavas Academia Istropolitana (1991. g.); Izglītības ministrijas Starptautisko attiecību centra ģenerāldirektors (1999. g.); Slovākijas augstākās revīzijas iestādes Eiropas līmeņa sadarbības un starptautisko attiecību departamenta direktors, atbildīgs par starptautiskajām attiecībām revīzijas jomā, kā arī par sadarbību ar starptautiskām organizācijām (INTOSAI, EUROSAI, NASACT, AISCUF un ERP). Slovākijas augstākās revīzijas iestādes pārstāvis Slovākijas valdības darba komitejā Nozaru ministriju padomē, kas nodarbojās ar Eiropas integrācijas lietām, kā arī Acquis communautaire departamenta koordinators ES pievienošanās procesā (1997.–1999. g. un 2001.–2004. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2004. gada 7. maija līdz 2010. gada 6. maijam; norīkots I revīzijas grupā “Dabas resursu aizsardzība un apsaimniekošana”.

Dzimis 1954. gadā Slepčanos, Slovākijā. L. Balko ir tiesību zinātņu doktors un asociētais profesors finanšu tiesībās un komerctiesībās. Strādājis par žurnālistu Čehoslovākijas radio (1980.–1990. g.) un bijis Slovākijas Republikas Muitas direkcijas galvenais jurists (1990. un 1991. g.). Pēc tam strādājis dažādos vadošos amatos, tostarp bijis Slovākijas lielākās komercbankas Všeobecná úverová banka ģenerāldirektora vietnieks (1991.–1999. g.); Slovākijas Republikas Eksporta un importa bankas vadītāja vietnieks un Valdes loceklis (2001.–2004. g.); Slovākijas valdības Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūras (SARIO) izpilddirektors (2004.–2006. g.); valstij piederošās Slovākijas Garantiju un attīstības bankas (SZRB) Direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks (2006.–2010. g.). L. Balko strādājis par universitātes pasniedzēju un vēlāk kļuvis par Bratislavas Komenska universitātes Juridiskās fakultātes Finanšu tiesību katedras vadītāju. 2010. gada 7. maijā kļuvis par Eiropas Revīzijas palātas locekli. Līdz 2014. gada 30. janvārim L. Balko kā IV apakšpalātas loceklis bija atbildīgs par ticamības deklarāciju un lietderības revīziju (pētniecība un citas iekšējās rīcībpolitikas nozares). No 2012. gada aprīļa viņš pārstāvēja IV apakšpalātu kā aizstājējloceklis CEAD apakšpalātā un no 2013. gada 1. februāra bija IV apakšpalātas aizstājējloceklis Administratīvajā komitejā. No 2012. gada 12. februāra L. Balko bija arī Iekšējās revīzijas komitejas loceklis un no 2013. gada 24. aprīļa līdz 2014. gada 28. februārim bija komitejas priekšsēdētājs. 2014. gada februārī viņš kļuva par II apakšpalātas locekli, kas atbild par struktūrpolitiku, transportu un enerģētiku, un kļuva par gada pārskata 6. nodaļas “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”referentu. Viņš bija atbildīgs arī par ticamības deklarācijas vajadzībām veikto revīziju un vairākām lietderības revīzijām tajā pašā jomā un pārstāvēja II apakšpalātu CEAD apakšpalātā un Revīzijas kvalitātes kontroles komitejā. No 2019. līdz 2022. gadam L. Balko piedalījās Stratēģijas un prognožu konsultatīvajā komitejā un no 2022. gada janvāra bija V apakšpalātas “Savienības finansēšana un pārvaldība” loceklis.

Dzimis Kiuruvesi 1942. gada 22. februārī. Maģistra grāds biznesa vadībā iegūts Helsinku Progresīvo biznesa studiju augstskolā (1967. g.). Grāmatvedis (1976. g.); projekta vadītājs uzņēmumā “Otto Wuorio Oy”, Francija (1967. g.); “Asko SA” eksporta daļas vadītājs, Beļģija (1970. g.). Tirdzniecības lietu sekretārs Somijas vēstniecībā Beļģijā (1971. g.); “SVH/Coopers & Lybrand” partneris, Helsinki (1973.–1995. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1995. gada 1. marta līdz 2006. gada 28. februārim, atbildīgs par jomu “EOTK, aizdevumi un aizņēmumi, banku darbība” (1995. g.); atbildīgs par jomu “Kopienas iestāžu darbības izdevumi, Publikāciju birojs, ārējie biroji un delegācijas, Eiropas skolas, subsīdijas, satelītstruktūras (izņemot Saloniku centru un Dublinas fondu) un Euratom Apgādes aģentūra”; darbojies Eiropas Attīstības bankas Valdē; neatkarīgs grāmatvedis (2006. g.). Miris 2023. gada 23. augustā.

Dzimis Loimā 1949. gada 2. augustā. Ekonomikas zinātņu maģistrs. Somijas Tirdzniecības kameras sertificēts grāmatvedis (KHT); trīsdesmit gadu pieredze valsts un privāto finanšu pārvaldībā un uzraudzībā; pasniedzis grāmatvedību un tieslietas Loimas Tirdzniecības koledžā (1974. g.) un Turku Ekonomikas augstskolā (1989. g.). Partneris zvērinātu revidentu komercsabiedrībā no 1995. līdz 2005. gadam, kur nepilnu laiku strādāja arī par revidentu; Somijas Parlamenta deputāts (1991. g.), darbojies daudzās parlamentārās darbības jomās: Valsts budžeta un budžeta kontroles komisijas priekšsēdētājs, Nodokļu un Transporta nodaļu loceklis un Parlamenta priekšsēdētāja biroja loceklis (2003. g.); viens no revidentiem, kas revidēja Somijas Banku, un vēlāk šīs revidentu grupas priekšsēdētājs; valsts revidenta aizvietotājs (1992. g.); Somijas Bankas Parlamenta pilnvaroto padomes loceklis (1993. g.); otrais aizstājējloceklis (1993. g.) un vēlāk pirmais aizstājējloceklis (1993.–1999. g.) Somijas Bankas Parlamenta pilnvaroto padomes speciālajā sastāvā; Parlamenta Banku valdes (Somijas Bankas valde) priekšsēdētājs un Somijas augstākās revīzijas iestādes Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs; Ziemeļvalstu Investīciju bankas Uzraudzības komitejas loceklis (2003. g.); Somijas Pētniecības un attīstības fonda Valdes loceklis (1993. g.), vēlāk priekšsēdētājs (2003. g.); Loimas pašvaldības deputāts (1982. g.), vēlāk priekšsēdētājs (2000. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2006. gada 1. marta līdz 2012. gada 28. februārim, atbildīgs par I revīzijas grupu “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” un loceklis CEAD grupā (Koordinēšana, komunikācija, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība) (2006. g.); loceklis I apakšpalātā “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” un Administratīvās komitejas aizstājējloceklis (2010. g.). “BDO Oy” partneris un Direktoru valdes priekšsēdētājs (2012. g.); “BDO Oy” vecākais padomdevējs, Somija.

Dzimis Lūmeki 1959. gada 10. maijā. Tiesību zinātņu maģistrs (1989. g.); varatuomari (tiesību zinātņu maģistrs, praktizējies tiesā) (1991. g.); zvērināta advokāta eksāmens (1995. g.). Eiropas Parlamenta deputāts (2004.–2012. g.): Eiropas Tautas partijas (kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieks (2004.–2006. g.). Budžeta komitejas loceklis (2004.–2009. g.); Budžeta kontroles komitejas koordinatora vietnieks un loceklis (2009.–2012. g.); Transporta un tūrisma komitejas loceklis un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļa aizstājējs. Somijas parlamentā: Augstākās komitejas priekšsēdētājs (2003.–2004. g.); Somijas Bankas revidentu grupas loceklis (1996.–2000. g.); Konstitucionālo tiesību komitejas loceklis (1995.–2000. g.) un tās priekšsēdētājs (1996.–2000. g.); Transporta komitejas loceklis (1995.–1996. g.). Somijas valdībā: Iekšlietu ministrs (Liponena otrajā kabinetā) (2000.–2003. g.); Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs (2001.–2004. g.). Somijas prezidenta elektoru kolēģijas loceklis (1998. g.); Turku pilsētas izpildpadomes priekšsēdētājs (1993.–1995. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2012. gada 1. marta līdz 2018. gada 28. februārim.

Dzimis Stokholmā 1939. gada 1. jūnijā. Absolvējis Stokholmas universitāti, Zviedrija (Augstākās izglītības diploms ekonomikā, politiskajās zinātnēs un vēsturē). Sekretāra palīgs un vēlāk pirmais sekretārs Lauksaimniecības ministrijā (1962. g.); politikas padomnieks Premjerministra birojā (1968. g.); par Stokholmas pilsētas finansēm atbildīgā Stokholmas domes deputāta sekretārs (1973. g.). Ziemeļvalstu Padomes prezidija sekretāra palīgs (1977. g.); par Skandināvijas valstu sadarbību atbildīgais valsts sekretārs un Finanšu ministrijas valsts sekretārs; Lielo pilsētu komitejas priekšsēdētājs (1988. g.); padomnieks un koordinators Premjerministra birojā (1990. g.); premjerministra personīgais pārstāvis Ziemeļvalstu sadarbības saskaņotajā atkārtotajā novērtēšanā, gatavojoties Zviedrijas uzņemšanai Eiropas Ekonomikas zonā un Eiropas Savienībā (1990. g.); sarunu vadītājs un padomnieks ekonomikas, finanšu un budžeta jautājumos Sociāldemokrātu grupas sekretariātā Zviedrijas Parlamentā (Riksdag) (1992. g.); Ārlietu ministrijas ģenerāldirektors (1994. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1995. gada 1. marta līdz 2001. gada 31. decembrim: atbildīgs par jomu “Sadarbība ar jaunattīstības valstīm un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis (Eiropas Savienības vispārējais budžets)”; Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs (1999.–2001. g.). Miris 2016. gada 19. septembrī.

Dzimis Gēteborgā 1938. gadā. Filozofijas doktora grādu (politiskajās zinātnēs) ieguvis Gēteborgas universitātē (1973. g.). Valsts Studentu savienības priekšsēdētājs (1964); strādājis Zviedrijas Profesionālo asociāciju konfederācijā (1965. g.); Zviedrijas Moderātu partijas ģenerālsekretārs (1974. g.). Zviedrijas parlamenta (Riksdag) deputāts, Finanšu pastāvīgās komitejas loceklis, Ārlietu konsultatīvās padomes loceklis, Eiropas Savienības lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1994. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 28. februārim.

Dzimis Stokholmā 1950. gada 13. septembrī. Pētnieks un ekonomikas pasniedzējs Stokholmas Ekonomikas augstskolā, pētniecības jomas aptvērušas, piemēram, attīstības ekonomiku, strukturālās pārmaiņas un darba tirgus ekonomiku (1972. g.); Zviedrijas Ekonomistu asociācijas sekretārs (1981. g.); Zviedrijas Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks un Vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas politikas jautājumu nodaļas vadītājs (1985. g.). Zviedrijas Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks ekonomikas jautājumos; Svenska Handelsbanken galvenais ekonomists (Tirgus izpētes vadītājs) (1992. g.); Zviedrijas Centrālās bankas (Sveriges Riksbank) prezidenta vietnieks, atbildīgs par monetāro politiku (1995. g.); Zviedrijas Centrālās bankas prezidents (2003. g.); bijis valdes loceklis vairākās valdības aģentūrās, uzņēmumos un universitātēs; pārstāvējis Zviedriju starptautiskās struktūrās, piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Starptautisko norēķinu bankā (BIS), ES Monetārajā komitejā (vēlāk Ekonomikas un finanšu komitejā) un Eiropas Centrālajā bankā (ECB). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2006. gada 1. marta līdz 2011. gada 9. jūnijam: II revīzijas grupas “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika” loceklis; par komunikāciju atbildīgais loceklis CEAD grupā “Koordinēšana, komunikācija, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” (2006. g.); Palātas Administratīvās komitejas loceklis (2007. g.); III apakšpalātas “Ārējās darbības” loceklis un CEAD apakšpalātas “Koordinēšana, vērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un attīstība” aizstājējloceklis (2010. g.); III apakšpalātas pārstāvis CEAD apakšpalātā (2011. g.).

Dzimis Gēteborgā 1952. gada 26. aprīlī. Grāds politiskajās zinātnēs, vēsturē un komunikācijā, iegūts Gēteborgas Universitātē. Valsts sekretārs Premjerministra birojā (2007.–2010. g.); Ārlietu ministrijas valsts sekretārs (2007. g.); Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs (2006.–2007. g.); Zviedrijas Uzņēmumu reģistrācijas biroja ģenerāldirektors (2004.–2006. g.). Zviedrijas Uzņēmēju konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks (2001.–2004. g.); Zviedrijas Rūpniecības federācijas informācijas dienesta direktors, ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, ģenerāldirektora vietnieks un ģenerāldirektors (1991.–2001. g.); būvuzņēmuma “SIAB” informācijas dienesta direktors (1990.–1991. g.); Zviedrijas Aizsardzības štāba preses sekretārs, preses dienesta vadītājs, pēc tam informācijas dienesta vadītājs un virspavēlnieka runaspersona (1982.–1990. g.); Zviedrijas Studentu apvienības (SFS) priekšsēdētājs (1980.–1982. g.). Valsts pārvaldes Savietojamības padomes (E-nämden) loceklis un Universitāšu un augstākās izglītības koledžu pakalpojumu valsts aģentūras valdes loceklis (2005.–2006. g.); Centrālās organizāciju asociācijas “Sabiedrība un aizsardzība” priekšsēdētājs; Zviedrijas Ārkārtas situāciju aģentūras rūpniecības sadarbības padomes loceklis un armijas virspavēlnieka Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes loceklis (2003.–2004. g.); Mēreno partijas Stokholmas nodaļas priekšsēdētājs (1997.–2003. g.); “Riksbank” valdes locekļa aizstājējs (1998.–2002. g.); “Birka Energi” valdes loceklis (1999.–2002. g.); “Svenska Bostäder” priekšsēdētājs (1999.–2001. g.); “Locum AB” direktors (1999.–2001. g.); Kara zinātņu akadēmijas loceklis un Zviedrijas radio (Sveriges Radio) valdes loceklis (1996.–1998. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2011. gada 10. jūnija līdz 2018. gada 28. februārim. Miris 2018. gada 29. martā.

Dzimis 1915. gada janvārī, Lielbritānijas pilsonis. Mācījies Pleistovas ģimnāzijā. Vadoši amati un pārraudzības funkcijas AK Muitas un akcīzes pārvaldē (HM Customs and Excise) (1933. g.); nodokļu inspektors (1939. g.); Iekšzemes ieņēmumu dienesta sekretārs (1951. g.); Iekšzemes ieņēmumu dienesta Valdes loceklis (1965. g.). Iekšzemes ieņēmumu dienesta Valdes priekšsēdētājs (1973. g.). Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1983. gada 17. oktobrim. Miris 2007. gada 19. februāris.

Dzimis 1933. gada 11. novembrī Regbijā, Vorvikšīrā. Klasiskās filoloģijas, seno laiku vēstures un antīkās un mūsdienu filozofijas diploms iegūts Oksfordas Universitātē; diplomēts tulks no krievu valodas; AK Finanšu ministrija (Treasury) un Ierēdniecības administrācija (1957. g.); norīkojums diplomātiskajā dienestā – ekonomikas un finanšu padomnieks AK Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Kopienās, Brisele (1974. g.). Finanšu ministrija (Secretary), atbildīgs par izdevumu publisko un parlamentāro pārraudzību (1978. g.); atbildīgais par aizjūras atbalstu un tirdzniecības jautājumiem, eksporta kreditēšanu un starptautiskā parāda lietām Finanšu ministrijas Aizjūras departamentā (1982. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1983. gada 18. oktobra līdz 1992. gada 31. decembrim, atbildīgs par lauksaimniecības izdevumiem (1983. g.). Publisko finanšu un grāmatvedības institūta loceklis atbilstoši 1988. gada 23. septembra Regulai Nr. 6. Miris 2022. gada 8. augustā.

Dzimis Londonā 1938. gadā. Vēstures un filozofijas diploms iegūts Oksfordas Universitātē; ekonomikas maģistra grāds iegūts Hārvarda Universitātē. Darbs AK Finanšu ministrijā (Treasury) šādās jomās: nodokļi, monetārā politika, publisko izdevumu kontrole (1961.–1979. g.); Finanšu ministrijas vecākais privātsekretārs (Principal Private Secretary) (1980.–1981. g.). Enerģētikas ministrijas sekretārs (Under Secretary), atbildīgs par Naftas departamentu (1981.–1984. g.); darbs Valdības kabineta sekretariātā (1985. g.); vadoši amati (Under Secretary, Deputy Secretary) Izglītības un zinātnes ministrijā, atbildīgs par skolotāju nodrošināšanu, mācībām un atalgojumu. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1993. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim, darbojies šādās jomās: sociālā joma, rūpniecības politika, Berlīnes centrs, Dublinas fonds, vide, Kohēzijas fonds (vides aizsardzība); atbildīgs par sektoru, kurš izstrādāja ticamības deklarācijas (DAS); DAS grupas vecākais loceklis (1995. g.).

Dzimis Čeltenemā 1948. gadā. Ekonomikas zinātņu maģistra grāds (Economics of Public Policy) iegūts Londonas Universitātes koledžā (University College) un humanitāro zinātņu (jauno laiku vēsture) bakalaura grāds iegūts Oksfordas Universitātē. Norīkojumi AK Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (ekonomika un finanses) un Valdības kabineta Ekonomikas sekretariātā (1971. g.). Finanšu ministrijas (Treasury) Lauksaimniecības departamenta vadītājs (1984. g.); finanšu un ekonomikas padomdevējs AK Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (1985. g.); Finanšu ministrijas Eiropas Savienības grupas vadītājs; Eiropas Investīciju bankas direktora vietnieks, vēlāk direktors, Luksemburga (1990. g.); AK pastāvīgā pārstāvja ES vietnieks, Brisele (1995. g.); COREPER I priekšsēdētājs laikā, kad AK bija Padomes prezidentvalsts (1998. g.); Valdības kabineta Eiropas sekretariāta vadītājs (1999.–2000. g.); Londonas Ekonomikas augstskolas Starptautisko studiju centra viesprofesors (visiting fellow) un Saseksas Universitātes Eiropas institūta profesors (Practitioner Fellow) (2000. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2002. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, atbildīgs par lauksaimniecības politikas revīziju (ticamības deklarācija, grāmatojumu noskaidrošana, eksporta kompensācijas); CEAD grupas “Koordinācija, vērtēšana, ticamības deklarācija un attīstība” loceklis; par I revīzijas grupu “Lauksaimniecības politika” atbildīgais loceklis (2004. g.); norīkots II revīzijas grupā “Struktūrpolitika, transports, pētniecība un enerģētika” (2006. g.); vecākais loceklis (2008. g.); CEAD apakšpalātas “Koordinācija, vērtēšana, ticamības deklarācija un attīstība” vecākais loceklis, atbildīgs par revīzijas kvalitāti un atbalstu; Administratīvās komitejas loceklis (2010. g.); III apakšpalātas “Ārējās darbības” loceklis (2012. g.). Miris 2016. gada 3. septembris.

Dzimis 1960. gadā; Londonas Biznesa skolas MBA grāds; Hārvarda Biznesa skolas padziļinātā vadības programma; Oksfordas Universitātes koledža, bakalaura un maģistra grāds vēsturē; vairāk nekā 18 gadus strādājis Viņas Augstības Finanšu ministrijā, tostarp divi termiņi privātajos birojos – finanšu ministra privātais palīgsekretārs (1984.–1986.) un Finanšu ministrijas pastāvīgā valsts sekretāra galvenais privātais sekretārs (Principal Private Secretary) (1991.–1993.). Viņas Augstības Finanšu ministrijas Transporta, Nodokļu un budžeta un Nodokļu politikas daļu vadītājs (1993.–1999.); Ministru kabineta Regulatīvās ietekmes nodaļas direktors (1999.–2003.); Viņas Augstības Finanšu ministrijas Finanšu departamenta direktors (2003.–2004.); Darba un pensiju ministrijas Stratēģijas un pensiju departamenta ģenerāldirektors (2004.–2009.); darbs Valsts Veselības dienesta (NHS) sistēmā: Maidstone and Tunbridge Wells NHS Trust priekšsēdētāja vietnieks un direktors bez izpildpilnvarām (2008.–2013.); AK Enerģētikas un klimata pārmaiņu ministrijas (DECC) Klimata pārmaiņu un patērētāju atbalsta valsts departamenta ģenerāldirektors (2009.–2011.); DECC Klimata pārmaiņu un energoefektivitātes starptautisko jautājumu departamenta ģenerāldirektors (2011.–2013.); DECC pastāvīgā valsts sekretāra pienākumu izpildītājs (2012. g. okt. – 2013. g. janv.), Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2014. g. janvāra līdz 2020. g. janvārim: kā ERP loceklis strādāja ar ES kohēzijas politikas revīziju (2014.–2016.) un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas revīziju (2016.–2020.); I apakšpalātas (Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana) vecākais loceklis (2016.–2018.).