“Labāks regulējums” ir principu un rīku kopums, ko Komisija izmanto, lai sagatavotu rīcībpolitiku un izstrādātu tiesību aktu priekšlikumus. Saskaņā ar jaunāko Eiropas Revīzijas palātas (ERP) apskatu šī pieeja ir bijusi nozīmīga ES politikas veidošanas iezīme jau gandrīz 20 gadus un starptautiskā mērogā ir viena no progresīvākajām sistēmām. Bet vēl ir iespējams darīt vairāk, lai apspriestos ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām, uzlabotu lēmumu pieņemšanā izmantoto pierādījumu bāzi un veicinātu, uzraudzītu un izpildītu ES tiesību aktu ieviešanu un piemērošanu.
ES tiesību aktu kopums nemitīgi attīstās: tiesību akti tiek pieņemti, grozīti, atcelti vai zaudē spēku. Komisija gan ierosina tiesību aktus, gan lielā mērā uzrauga to piemērošanu un novērtē rezultātus.
Labāka regulējuma pieejas mērķi ir nodrošināt, ka lēmumu pieņemšana ir atklāta un pārredzama, iedzīvotāji un ieinteresētās personas var dot ieguldījumu visā rīcībpolitikas izstrādes un likumdošanas procesā, ES darbības ir balstītas uz pierādījumiem un iespējamās ietekmes izpratni un regulatīvais slogs uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskajām pārvaldes iestādēm ir minimāls. Komisija piemēro labāka regulējuma principus jau gandrīz 20 gadus. Nesenā ESAO pētījumā secināts, ka Komisija ir ieviesusi vienu no pasaulē vislabāk attīstītajām labāka regulējuma sistēmām.
“Ar labāka regulējuma pieeju ir iespējams nodrošināt, ka ES tiesību akti ir pārdomāti, pierādījumos balstīti, savlaicīgi, pārredzami un pārskatatbildīgi,” sacīja par šo apskatu atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis Pietro Russo. “Šo apskatu esam sagatavojuši, lai piedalītos publiskajās debatēs par to, kā ES varētu darboties labāk. Tā kā aizvien vairāk ir jāizstrādā pierādījumos balstīta politika, labākam regulējumam arī turpmāk jābūt svarīgam ES likumdošanas aspektam par labu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”