Privātu un publisku ekonomikas dalībnieku spēja apgūt un izstrādāt augstās tehnoloģijas
ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Lai novērstu šo inovācijas plaisu, ES aizvien vairāk uzmanības
ir pievērsusi tam, lai izvērstu dalību ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmās,
ieviešot īpašus pasākumus ar mērķi atraisīt inovācijas ziņā vājāku valstu potenciālu un veicinot
sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF). Eiropas Revīzijas palāta (ERP)
pašlaik veic revīziju, kurā novērtēs Eiropas Komisijas darbības, kas vērstas uz pamatprogrammas
“Apvārsnis 2020” darbības “paplašināšanas” mērķa sasniegšanu.
Pētniecība un inovācija ir produktivitātes un ekonomiskās konkurētspējas svarīgs elements.
Apmēram divas trešdaļas Eiropas ekonomiskās izaugsmes pēdējās desmitgadēs ir panākta,
pateicoties tehnoloģiskajai inovācijai, un viena trešdaļa no visām Eiropas darbavietām tagad ir
nodrošinātas uz zināšanām balstītās nozarēs. Viens no ES politiskajiem mērķiem ir pētniecības un
inovācijas vienmērīgs sadalījums visās dalībvalstīs.
“Apvārsnis 2020” ir ES astotā pētniecības un inovācijas pamatprogramma. No tās līdzfinansē
progresīvus pētniecības un inovācijas sadarbības projektus dalībvalstīs un partnervalstīs, un šī
programma ir galvenais finansēšanas instruments stratēģijai “Eiropa 2020” un Eiropas pētniecības
telpas mērķu sasniegšanai (tā ir 2000. gadā uzsākta iniciatīva ar nolūku izveidot vienotu bezrobežu
pētniecības, inovācijas un tehnoloģijas tirgu visā ES). Sākot no 2013. gada, programmā
“Apvārsnis 2020” aizvien lielāka uzmanība tika pievērsta izcilības izplatīšanai un inovācijas ziņā
vājāku valstu līdzdalības “paplašināšanai”, sniedzot tām papildu atbalstu politikas izstrādei, spēju
veidošanai un vadošo pētniecības institūtu sadarbībai ar zemāka snieguma reģioniem. Lai finansētu
šos pasākumus, tika izmantoti arī ESIF, kuru uzdevums ir stiprināt ES ekonomisko un sociālo
kohēziju un kurus izmantoja papildus programmas “Apvārsnis 2020” finansējumam.
“Dažādu dalībvalstu privāto un publisko ekonomikas dalībnieku sasniegumi pētniecības jomā un inovācijas spējas līdz šim ir atšķīrušās. Šī plaisa starp inovācijas līderiem un inovācijas ziņā vājākām valstīm neļauj ES pilnībā izmantot savu potenciālu un kavē ekonomisko izaugsmi, pārticību un sociālo stabilitāti,” sacīja par revīziju atbildīgā ERP locekle Ivana Maletić. “Šīs revīzijas mērķis ir novērtēt, vai Komisijas darbības, piemēram, saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un sinerģijā ar ESIF, ir palīdzējušas sašaurināt pētniecības un inovācijas plaisu Eiropas Savienībā.”