Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu Eiropas Savienība, neraugoties uz vērienīgajiem plāniem un zināmiem centieniem, ir panākusi lēnu progresu sava mērķa sasniegšanā savienot elektroenerģijas tirgus, lai nodrošinātu uzņēmumiem un iedzīvotājiem piekļuvi lētai elektroenerģijai. Valstu tirgu elektroenerģijas sasaiste vairākkārt kavējās ES pārvaldības nepilnību un pārrobežu tirdzniecībai nepieciešamo regulatīvo instrumentu sarežģītās sistēmas dēļ, un tas savukārt kavēja tirgus noteikumu īstenošanu. Arī tirgus uzraudzība, ko veic Eiropas Komisija un ES enerģētikas aģentūra ACER, nav nodrošinājusi pietiekamus uzlabojumus. Uzraudzības pasākumi ļaunprātīgas izmantošanas un manipulāciju ierobežošanai nav bijuši pietiekami tālejoši, un tas nozīmē, ka galvenais risks ES elektroenerģijas tirgū gulstas uz galapatērētājiem.
1996. gadā ES uzsāka sarežģītu projektu nolūkā pilnībā integrēt valstu elektroenerģijas tirgus. Mērķis bija nodrošināt patērētājiem pēc iespējas lētāku elektroenerģiju un palielināt ES energoapgādes drošību. Tomēr faktiski – gandrīz desmit gadus pēc paredzētās projekta pabeigšanas 2014. gadā – tirgu joprojām regulē 27 valsts tiesiskie regulējumi. Pašreizējās enerģētikas krīzes laikā kļuvis vēl uzskatāmāk, ka vairumtirdzniecības cenas dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un mazumtirdzniecības cenas joprojām lielā mērā ietekmē valstu nodokļu likmes un tīkla maksas, nevis konkurence.
“Lai gan projekts tika atzinīgi vērtēts un ES apņemšanās bija vērienīga, Eiropas elektroenerģijas tirgu integrācija varēja būt daudz labāka,” sacīja par šo revīziju atbildīgais ERP loceklis Mihails Kozlovs. “Centieni izveidot pilnībā integrētu tirgu ir kļuvuši vēl aktuālāki enerģijas un dzīves dārdzības krīzes dēļ, ar ko patlaban saskaras ES iedzīvotāji.”