ERP pārbauda politikas virzienu un programmu izdevumus visās ES budžeta jomās. Palāta revidē arī Eiropas attīstības fondus (EAF), kurus dalībvalstis finansē tieši.
ES gada budžets tiek tērēts plašā jomu spektrā. Maksājumus veic, lai atbalstītu dažādus pasākumus, piemēram, lauksaimniecisko darbību un lauku un pilsētu teritoriju attīstību, transporta infrastruktūras projektus, pētniecību, bezdarbnieku apmācību, palīdzību valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, vai atbalstu kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm.
Ar EAF tiek sniegta Eiropas Savienības palīdzība attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). EAF izdevumu un sadarbības instrumentu mērķis ir novērst nabadzību un veicināt ilgtspējīgu attīstību un ĀKK valstu un AZT integrāciju pasaules ekonomikā.
Gudra un iekļaujoša izaugsme
• Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai
Izdevumi šajā jomā ir paredzēti, lai uzlabotu pētniecību un inovāciju, stiprinātu izglītības sistēmas un veicinātu nodarbinātību, nodrošinātu vienoto digitālo tirgu, veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, modernizētu transporta nozari un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).
Lielāko daļu izdevumu īsteno dotāciju veidā saņēmējiem privātajā un valsts sektorā, proti, Komisija atmaksā izdevumus, kurus saņēmēji norādījuši projektu izmaksu deklarācijās.
• Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija
Reģionālās politikas un pilsētpolitikas izdevumi veido aptuveni 80 % no kopējās summas šajā izdevumu jomā, un tos galvenokārt īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) starpniecību. Šīs politikas jomas mērķis ir palīdzēt vismazāk attīstītajām ES valstīm un reģioniem panākt pārējās valstis, un šo mērķi īsteno, stiprinot visu reģionu konkurētspēju un pilnveidojot starpreģionālo sadarbību. Fondus izmanto, lai finansētu ieguldījumus infrastruktūrā, darbavietu radīšanu vai saglabāšanu, reģionālās ekonomikas attīstības iniciatīvas un darbības mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.
Atlikušie 20 % šīs jomas izdevumu ir paredzēti nodarbinātības un sociālo lietu politikai. Tos galvenokārt finansē no Eiropas Sociālā fonda (ESF). Izdevumi ietver ieguldījumus cilvēkkapitālā, īstenojot mācību un citus nodarbinātības pasākumus.
Izdevumu pārvaldība ir dalīta ar dalībvalstīm, un projektus līdzfinansē saskaņā ar apstiprinātām izdevumu programmām.
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi
Šajā izdevumu jomā ietilpst kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), lauku attīstības un vides pasākumi.
KLP mērķi ir celt lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgus, nodrošināt produktu pieejamību un panākt, lai patērētāji piedāvātos produktus saņemtu par samērīgām cenām. KLP īsteno ar diviem fondiem: no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) pilnībā finansē ES tiešo atbalstu un tirgus pasākumus un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansē lauku attīstības programmas kopā ar dalībvalstīm. KLP izdevumu pārvaldība ir dalīta ar dalībvalstīm. Abu fondu izdevumi tiek novirzīti ar aptuveni 80 maksājumu aģentūru starpniecību, to pienākums ir pārbaudīt atbalsta pieteikumu attiecināmību un veikt maksājumus saņēmējiem.
KZP mērķi ir līdzīgi KLP mērķiem, un galvenais īstenošanas instruments ir Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). Fondu dalīti pārvalda Komisija un dalībvalstis.
ES vides politikas mērķis ir sekmēt vides kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu, paaugstināt Savienības iedzīvotāju dzīves līmeni un veicināt dabas resursu racionālu izmantošanu. Šīs jomas izdevumus centralizēti pārvalda Komisija. Vides programma (LIFE) ir nozīmīgākā. No tās līdzfinansē projektus, kas saistīti ar dabu, bioloģisko daudzveidību, vides politiku un pārvaldību, informāciju un komunikāciju.
Drošība un pilsonība
Šīs izdevumu jomas galvenie komponenti ir tieslietas un iekšlietas, robežu aizsardzība, imigrācijas un patvēruma politika, sabiedrības veselība, patērētāju aizsardzība, kultūra, jaunatne, informācija un dialogs ar pilsoņiem.
Globālā Eiropa
Šie izdevumi attiecas uz tādām jomām kā ārpolitika, atbalsts ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī attīstības palīdzība un humānā palīdzība jaunattīstības valstīm un kaimiņvalstīm (izņemot Eiropas attīstības fondus).
Izdevumus veic vairāk nekā 150 valstīs, izmantojot plašu sadarbības instrumentu un piegādes metožu klāstu. Izdevumus tieši īsteno Komisijas ģenerāldirektorāti vai nu centrālajos dienestos Briselē, vai ES delegācijās saņēmējvalstīs, vai arī kopā ar starptautiskām organizācijām.
Administrācija
Šī izdevumu joma attiecas uz ES iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem izdevumiem. Izdevumi saistībā ar cilvēkresursiem (algas, pabalsti un pensijas) veido aptuveni 60 % no kopējās summas. Izdevumi par ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikāciju un informācijas tehnoloģiju veido pārējo daļu. Informāciju par Eiropas Savienības aģentūru un citu decentralizēto struktūru revīziju rezultātiem ERP sniedz īpašajos gada ziņojumos, kurus publicē atsevišķi kopā ar rezultātu kopsavilkumu.
Kompensācijas
Šie pagaidu maksājumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka Horvātija, kas pievienojās ES 2013. gada jūlijā, neveic lielākas iemaksas ES budžetā, nekā tā saņem pirmajā gadā pēc pievienošanās.