Šajā komitejā katru gadu kopā sanāk ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītāji un Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs, kā arī kandidātvalstu vai iespējamo kandidātvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītāji. 2010. gadā pirmo reizi Kontaktkomitejas sanāksmi, kuru Luksemburgā organizēja Eiropas Revīzijas palāta, vadīja Francijas Revīzijas palātas vadītājs Didjērs Migo (Didier Migaud) ciešā sadarbībā ar Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Vitoru Kaldeiru (Vitor Caldeira). Tas ļauj izveidot tā dēvēto augstāko revīzijas iestāžu vadītāju trijotni, kura ir atbildīga par Kontaktkomitejas darba sagatavošanu. Kontaktkomitejas nākamā sanāksme notiks Luksemburgā 2011. gadā.

 

Kā jau pēdējos gados ierasts Kontaktkomitejas sanāksmes sākumā notika seminārs, kurā šogad pārrunāja valstu parlamentu lomu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Vairāki runātāji aplūkoja šā jautājuma dažādus vēsturiskos, juridiskos, administratīvos un politiskos aspektus. Šogad runātāji bija Francijas Senāta ES lietu dienesta direktors Žans Laports (Jean Laporte), Luksemburgas bijusī ārlietu ministre un deputāte, ka arī bijusī ES Parlamenta deputāte Kolete Fleša (Colette Flesch) un Apvienotās Karalistes Apakšpalātas deputāts un Publisko līdzekļu komitejas priekšsēdētājs Edvards Lī (Edward Leigh). Šajā seminārā uzstājās arī Somijas augstākās revīzijas iestādes vadītājs Tomass Poisti (Tuomas Poysti), Portugāles Revīzijas palātas priekšsēdētājs Gilerms Olivjera Martins (Guilherme d’Oliveira Martins) un Polijas augstākās revīzijas iestādes vadītājs Jaceks Ježerckis (Jacek Jezierski).

 

Valstu parlamenti, kuri līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ieguva kontroles pilnvaras atbilstoši subsidiaritātes principam, aizvien aktīvāk piedalās Kopienas jautājumu risināšanā. Tomēr publiskās debatēs ES līdzekļu pārvaldība un kontrole joprojām tiek apspriesta valstīs samērā ierobežotā un atšķirīgā mērogā.

Finanšu regulas pārskatīšana arī deva iespēju pārrunāt notikumus kontroles jomā ar ES komisāru Algirdu Šemetu (Algirdas Semeta), kurš atbild par nodokļiem un muitas savienību, revīziju un krāpšanas apkarošanu. Debates bija ļoti intensīvas, īpaši par pieļaujamo kļūdas risku.

 

Šī Kontaktkomitejas sanāksme deva iespēju arī dalīties pieredzē par ES līdzekļu kontroli, un Dānijas un Nīderlandes augstākās revīzijas iestādes bija sagatavojušas divas prezentācijas.

 

Saistībā ar Kontaktkomitejas un to darba grupu darbību īpaši jāmin vairāki nozīmīgi pasākumi: pēc augstāko revīzijas iestāžu vadītāju aptaujāšanas tika rūpīgi caurlūkota Kontaktkomitejas darba pārvaldība; tā rezultātā Kontaktkomitejas darbā tika veiktas izmaiņas un turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta Kopienas mēroga jautājumiem un debatēm; kopējo revīzijas standartu darba grupa sagatavoja savu gala ziņojumu, kā arī tika uzsākti divi jauni pasākumi, kuru īstenošanu vada Nīderlandes un Latvijas augstākās revīzijas iestādes.

 

Visās šajās jomās sadarbības koordinatoru pienākums būs sekmēt Komitejas lēmumu ieviešanas un uzraudzīt to.