Tiesiskais regulējums attiecībā uz personas datu aizsardzību
ES Pamattiesību harta
Tiesības uz personas datu aizsardzību ir pamattiesības un viena no Eiropas Savienības (“ES”) pamatvērtībām. Tās ir
paredzētas Eiropas Savienības
Pamattiesību hartā
(“Harta”). Saskaņā ar Hartu ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību (8.
panta 1. punkts).
Harta kļuva juridiski saistoša kad stājās spēkā Lisabonas līgums, kas Hartai piešķīra tādu pašu
juridisko spēku kā ES konstitucionālajiem līgumiem.
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. ES ir unikāla ar
to, ka tā ir nodrošinājusi konstitucionālu pienākumu paredzēt datu aizsardzības noteikumus par personas datu apstrādi.
ES Datu aizsardzības regula
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs,
struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ
Regulu (EK) 45/2001 un
Lēmumu 1247/2002/EK
(“ESDAR”).
Eiropas Revīzijas palāta Iekšējie noteikumi
Konkrētu datu subjektu tiesību ierobežojumi
Eiropas Revīzijas palātas Lēmums 42/2021 (2021. gada 20. maijs), ar ko pieņem iekšējos noteikumus par datu subjektu konkrētu tiesību ierobežojumiem saistībā ar
personas datu apstrādi darbībās, ko veic Eiropas Revīzijas palāta.
DAS īstenošanas noteikumi
Lēmums 40/2021, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības speciālistu saskaņā ar ESDAR 45. panta 3. punktu.
Citas attiecīgas atsauces uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti
un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb “VDAR”).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680
(2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās
iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu
kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (“LED direktīva”).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK
(2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē
(“E-privātuma direktīva”).
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un jo īpaši tās 8. pants, kurā norādīts, ka Eiropas Padomes mērķis ir atzīt, uzturēt un aizsargāt cilvēktiesības un
pamatbrīvības, to skaitā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. 2018. gadā Eiropas Padome ieviesa izmaiņas
konvencijā, pieņemot
Konvenciju 108+.