Eiropas Revīzijas palāta (ERP) savā apskatā par 650 miljardu EUR lielajiem krīzes izdevumiem norāda, ka ES Covid-19 atveseļošanas fondam – Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM) – ir vairākas nepilnības attiecībā uz sniegumu, pārskatatbildību un pārredzamību. Lai gan ANM ir bijusi izšķiroša nozīme ES atveseļošanā pēc pandēmijas, informācija par koprezultātiem ir ierobežota un nav informācijas par faktiskajām izmaksām. Tāpēc nav skaidrs, ko iedzīvotāji faktiski saņem par savu naudu. Revidenti aicina ES politikas veidotājus no šīm nepilnībām mācīties, pirms tiks apsvērti turpmākie budžeti, kas pamatojas uz sniegumu, nevis izmaksām.

ANM tika izveidots 2021. gadā krīzes laikā. No tā finansē pasākumus — reformas un investīcijas — tādās jomās kā zaļā vai digitālā pārkārtošanās. Lai saņemtu finansējumu, ES valstīm ir jāsasniedz savos nacionālajos plānos iepriekš noteikti atskaites punkti un mērķrādītāji. Šī ir pirmā reize, kad ES ir tik plašā mērogā izmantojusi ar izmaksām nesaistītu finansējumu.

“ES politikas veidotājiem ir jāņem vērā atziņas, kas gūtas no ANM, un tie nākotnē nedrīkstētu apstiprināt līdzīgus instrumentus bez informācijas par to faktiskajām izmaksām, galasaņēmējiem un skaidras atbildes uz jautājumu par to, ko iedzīvotāji faktiski saņem par savu naudu,” sacīja Ivana Maletić – viena no diviem par šo apskatu atbildīgajiem locekļiem. “Turpmākajos uz sniegumu balstītajos budžetos finansējumam jābūt labāk saistītam ar koprezultātiem, kā arī jābūt skaidri definētiem noteikumiem, pretējā gadījumā šādu sistēmu nevajadzētu izmantot,” teica šā apskata līdzautors Jorg Kristijan Petrovič.

Revidenti norādīja uz vairākām problēmām saistībā ar ANM, ņemot vērā notiekošās politiskās diskusijas par ES ilgtermiņa budžetu pēc 2027. gada. Pirmkārt, viņi uzskata, ka ANM patiesībā nav uz sniegumu balstīts finansēšanas mehānisms. Faktiski ANM lielāks uzsvars tiek likts uz īstenošanā panākto progresu. Turklāt nav iespējams izmērīt tā izdevumu efektivitāti un ieguldīto līdzekļu atdevi, jo Eiropas Komisija nevāc datus par faktiskajām izmaksām un informācija par koprezultātiem ir ierobežota.

Revidenti uzsver, ka turpmākās izdevumu programmas ir svarīgi izstrādāt un īstenot tā, lai netiktu mazināta pārskatatbildība. Neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ANM kontroles drošības pasākumi joprojām nav pietiekami stingri. Piemēram, Komisija galvenokārt paļaujas uz to, ka dalībvalstis atklāj un labo nopietnus pārkāpumus un nodrošina atbilstību ES un valstu noteikumiem, tomēr valstu sistēmās ir nepilnības. Turklāt ES izpildvara nevar piemērot finanšu korekcijas, piemēram, līdzekļu atgūšanu par atsevišķiem iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, izņemot nopietnu pārkāpumu, piemēram, krāpšanas, gadījumos. Tas nozīmē, ka Komisija var veikt maksājumus pilnā apmērā pat tad, ja ir pieļauti publiskā iepirkuma pārkāpumi, ar vienīgo nosacījumu, ka ir sasniegti saskaņotie atskaites punkti un mērķrādītāji. Turklāt, ņemot vērā veidu, kādā noteikti atskaites punkti un mērķrādītāji, dažas ES valstis saņem ievērojamu finansējumu pirms projektu pabeigšanas. Tas apdraud ES finanšu intereses, jo dalībvalstis var paturēt līdzekļus, nepabeidzot projektus.

Lai gan ANM īstenošana virzās uz priekšu, ir vērojami kavējumi, un tas apdraud tā mērķu sasniegšanu. Faktiski lielākā daļa pasākumu vēl būs jāpabeidz līdz 2026. gada augustam. Tajā pašā laikā ES līdzekļu izmaksa valstu budžetiem nenozīmē, ka tie sasniedz galasaņēmējus un reālo ekonomiku.

ANM gandrīz pilnībā finansē, aizņemoties no tirgiem. Komisijai izdevās ātri un sekmīgi piesaistīt līdzekļus ANM. Pirmajos gados tas tika darīts laikā, kad procentu likmes bija vēsturiski zemas. Tagad procentu likmes ir palielinājušās, un finansēšanas izmaksas līdz 2026. gadam varētu būt vairāk nekā divas reizes lielākas nekā sākotnējās aplēses. Kopā ar atmaksājumiem tas radīs ievērojamu spiedienu uz turpmākajiem ES budžetiem. Saistībā ar turpmākiem aizņēmumiem revidenti uzskata, ka ir svarīgi, lai ES pienācīgi mazinātu procentu riskus un iepriekš izstrādātu aizdevumu atmaksas plānu, kurā norādīts, no kurienes līdzekļi tiks iegūti. ANM gadījumā tas tā nebija.

Konteksts

ANM tika izveidots 2021. gadā kā vienreizējs pagaidu instruments ar mērķi palīdzēt ES valstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas un veidot noturīgu ekonomiku. No tā finansē valstu pasākumus sešās iepriekš noteiktās jomās laikposmā no 2020. gada februāra, kad sākās pandēmija, līdz 2026. gada augustam, kad ANM darbība beigsies. Mehānisma sākotnējais budžets bija 724 miljardi EUR, bet ES valstis pieteicās uz 650 miljardiem EUR (359 miljardi EUR dotācijās un 291 miljards EUR aizdevumos). ANM parāds ir jāatmaksā gan Komisijai (attiecībā uz dotācijām), gan dalībvalstīm (attiecībā uz aizdevumiem) līdz 2058. gadam. 2025. gada otrajā pusē Komisija plāno nākt klajā ar nākamo finanšu shēmu laikposmam pēc 2027. gada.

Apskats 02/2025 “Uz sniegumu vērsta pieeja, pārskatatbildība un pārredzamība – no ANM nepilnībām gūtā pieredze” ir pieejams ERP tīmekļa vietnē. Turpat atradīsiet arī īsu galveno faktu un atziņu kopsavilkumu. Tajā ir apkopotas ERP revīzijas un atzinumi par ANM, un tie ir pieejami īpaši ANM paredzētā sadaļā. ERP revīziju plānā 2025. un 2026. gadam ir iekļauti vēl citi ziņojumi par ANM, kas aptvers tādas jomas kā energoefektivitāte, izsekojamība un krāpšana.