Jaunajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā secināts, ka ES valstis ir tikai daļēji risinājušas savas darba tirgus problēmas, īstenojot reformas, kuras tās apņēmās veikt apmaiņā pret līdzekļiem no ES ievērojamā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) 650 miljardu EUR vērtībā, kas tika izveidots pēc Covid-19 pandēmijas. Ar ANM reformām ir sasniegti daži koprezultāti, taču tās vai nu neīstenoja, vai tikai nelielā mērā īstenoja pusi no Padomes formulētajiem ieteikumiem. Līdz ar to dažās valstīs joprojām nav novērstas dažas strukturālas problēmas, kuru risināšana ES iedzīvotājiem ir īpaši svarīga, piemēram, neaizsargātu grupu integrācija darba tirgū vai nodokļu novirzīšana no darbaspēka.

Ar ANM Eiropas Savienība pirmo reizi ir sasaistījusi finansējumu dalībvalstīm ar ekonomisko un sociālo reformu īstenošanu, tostarp darba un nodarbinātības politikas jomās. Lai saņemtu ES līdzekļus, dalībvalstīm bija jāapņemas veikt virkni investīciju un reformu. Tām būtu jāpalīdz risināt “visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu”, kuras Padome tām iepriekš bija lūgusi novērst konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.

“Brisele izmanto ANM līdzekļus kā stimulu ES valstīm īstenot svarīgas strukturālās reformas un padarīt savu ekonomiku noturīgāku,” sacīja par ziņojumu atbildīgā ERP locekle Ivana Maletić. “Tomēr darba tirgus politikas jomā reformas nepievērsās dažām strukturālām problēmām, kuru risināšana ir īpaši svarīga ES iedzīvotājiem. Turklāt līdz šim nav pierādījumu tam, ka aptuveni puse reformu būtu devušas taustāmus rezultātus vai būtu ietekmējušas darba tirgu dalībvalstīs.”

Dalībvalstis savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir iekļāvušas gandrīz 100 darba tirgus reformas ar dažādu tvērumu un vērienīgumu. Vairākām reformām ir potenciāls risināt strukturālas problēmas, piemēram, bezdarba apdrošināšanas reformai Francijā. Tomēr citi pasākumi, piemēram, pagaidu pasākums “Sociālā garantija 2021. gadā” Vācijā, visticamāk, nespēs panākt pārmaiņas ar ietekmi. Reformas lielā mērā risināja tikai 40 % no attiecīgajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, nelielā mērā risināja 26 % un nerisināja – 34 %. Turklāt neviena no dalībvalstīm ar ANM reformām nerisināja darba tirgus ieteikumus pilnībā, četru dalībvalstu plānos nebija iekļautas reformas ieteikumu īstenošanai, savukārt citas četras dalībvalstis tos risināja lielā mērā.

ANM īstenošana joprojām turpinās, un daudzas darba tirgus reformas vēl nav pabeigtas. Tas nozīmē, ka ievērojamus reformu koprezultātus novērot var būt pāragri. Tomēr pabeigtās reformas līdz šim nav bijušas galvenais faktors, kas paaugstinājis Eiropas Komisijas novērtējumu par ieteikumu īstenošanu.

Reformas kopumā nodrošināja gaidītos koprezultātus, un tas būtībā nozīmēja, ka tika pieņemti jauni tiesību akti. Tomēr aptuveni pusē reformu, piemēram, tādās jomās kā mūžizglītība, atbalsts darba meklētājiem un bezdarbnieku palīdzības uzlabošana, attiecīgās dalībvalstis nespēja sniegt nekādus pierādījumus par koprezultātiem. Turklāt ir grūti novērtēt reformu ietekmi uz vietas, jo bieži vien nav ieviesti piemēroti rādītāji.

Revīzijas konstatējumi skaidri norāda, ka ir vajadzīga savlaicīga informācija un papildu novērtējums par ANM reformu efektivitāti. Revidenti aicina ES izpildvaru izstrādāt satvaru koprezultātu novērtēšanai, nodrošināt, ka dalībvalstis pienācīgi novērš galvenās problēmas, un pārbaudīt, vai atskaites punkti un mērķrādītāji ietver visas svarīgās reformu daļas.

Konteksts

ANM ir būtiska daļa no ES mērķa mazināt Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās sekas un veicināt ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu un noturību, atbalstot dalībvalstis visaptverošu reformu un investīciju īstenošanā. ANM tika izveidots 2021. gadā kā pagaidu krīzes finansēšanas instruments līdz 2026. gadam.

Darba un nodarbinātības politika ir vienīgi ES dalībvalstu kompetencē. Tomēr katru gadu ekonomikas koordinācijas cikla jeb Eiropas pusgada ietvaros Komisija katrai dalībvalstij iesniedz priekšlikumus konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI), kurus pēc tam pieņem Padome, un aicina valstis veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to ekonomikas politika ir stabila. KVAI pievēršas arī strukturālām problēmām nodarbinātības politikā, un tos var īstenot arī ar citiem valsts vai ES līdzekļiem.

Šī ir pirmā ERP revīzija par ANM reformu efektivitāti. Revidenti pārbaudīja, vai valstu plānos iekļautās darba tirgus reformas ir efektīvi palīdzējušas risināt dalībvalstu darba tirgus problēmas, kas tika apzinātas konkrēti 2019. un 2020. gada KVAI. Attiecībā uz četrām dalībvalstīm (Beļģiju, Grieķiju, Spāniju un Portugāli) revidenti arī pārbaudīja, vai pabeigtās reformas ir sasniegušas koprezultātus un palīdzējušas īstenot KVAI.

Īpašais ziņojums 10/2025 “Darba tirgus reformas nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos: daži koprezultāti, tomēr ar tiem nepietiek strukturālu problēmu risināšanai” ir pieejams ERP tīmekļa vietnē. Iepriekšējie ERP ziņojumi šajā jomā ir pieejami īpaši ANM paredzētā sadaļā.