Meža ugunsgrēki ir viena no vairākām dabas katastrofām, kas klimata pārmaiņu dēļ ir pastiprinājušās, veicinot apburto loku. Meža ugunsgrēki izdala CO₂ atmosfērā, un tas veicina klimata pārmaiņas, kas pēc tam vēl vairāk palielina meža ugunsgrēku risku visā Eiropā. Taču meža ugunsgrēki ir ne tikai dabas katastrofa: tie rada ievērojamus cilvēku upurus un ekonomiskos zaudējumus, kas tiek lēsti aptuveni 2 miljardu EUR apmērā katru gadu. Gaidāmajā ERP ziņojumā ir novērtēts, kā ES līdzekļi tiek izmantoti, lai novērstu meža ugunsgrēkus Eiropas valstīs.

Meži un mežaina teritorija Eiropas Savienībā aizņem aptuveni 160 miljonus hektāru, kas ir gandrīz 40 % no kopējās ES zemes platības. Katru gadu Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma reģistrē vairāk nekā tūkstoti meža ugunsgrēku, kas pārsniedz 30 hektārus, un visā ES kopumā sadeg vidēji vairāk nekā 350 000 hektāru. Un situācija neuzlabojas. Provizoriskās aplēses par 2024. gadu norāda uz vairāk nekā 1500 meža ugunsgrēkiem, kuros deguši gandrīz 385 000 hektāru zemes, un dati par visām dalībvalstīm vēl nav pieejami.

Visvairāk izdegušo teritoriju atrodas dienvidu dalībvalstīs, jo īpaši Portugālē, Spānijā, Itālijā un Grieķijā. Laikposmā no 2013. līdz 2022. gadam šajās valstīs gada vidējā izdegusī platība pārsniedza attiecīgi 125 000, 100 000, 65 000 un gandrīz 30 000 hektāru. Tomēr meža ugunsgrēki notiek gandrīz visās ES valstīs, tostarp tajās, kas atrodas tālāk uz ziemeļiem un austrumiem, piemēram, Zviedrijā un Polijā.

Meža ugunsgrēku risku nosaka ārējo faktoru kombinācija (zemes apsaimniekošana, laikapstākļi, cilvēka darbība) un ar mežu saistīti faktori (meža struktūra un stāvoklis, ģeogrāfiskās iezīmes, degvielas daudzums). Klimata pārmaiņas arī ir palielinājušas meža ugunsgrēku risku visā Eiropā. Tomēr mežu noturību pret ugunsgrēkiem var uzlabot, piemēram, izmantojot pienācīgu riska pārvaldību, piemērotu mežu apsaimniekošanu un ainavu plānošanu. No 50 % meža ugunsgrēku, kuru izcelsme ir zināma, tikai 4 % ir saistīti ar dabiskiem cēloņiem, piemēram, zibeni. Pārējie (96 %) ir tīšas cilvēku darbības vai nolaidības rezultāts.

Lai gan mežsaimniecības politika galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, ES atbalsta valstu darbības, piešķirot finansējumu mežu ugunsgrēku novēršanai. Eiropas Komisijas mērķis ir nodrošināt, ka ES ir pietiekami sagatavota, lai novērstu lielus meža ugunsgrēkus, kas var radīt ievērojamu kaitējumu mežu bioloģiskajai daudzveidībai, un reaģētu uz tiem.

ERP revīzijas ziņojumā, kas būs pieejams 11. jūnijā, ir novērtēts, cik efektīvi Eiropas Komisija un dalībvalstis izmanto ES finansējumu, lai novērstu meža ugunsgrēkus, sagatavotos tiem un atjaunotu mežus. Revīzijā īpaša uzmanība pievērsta Grieķijai, Spānijai, Polijai un Portugālei. 2023. gadā izdegusī platība Grieķijā bija vairāk nekā trīskāršojusies salīdzinājumā ar vidējo gada rādītāju 2006.–2022. gadā, un pēdējā desmitgadē Spānijā gada vidējais rādītājs bija vairāk nekā 230 meža ugunsgrēki, kas pārsniedz 30 hektārus. Polijā ir vecākais un lielākais pirmmežs Eiropā, savukārt Portugāle ir ES valsts, kuru proporcionāli visvairāk skāruši meža ugunsgrēki.