ES Pamattiesību harta

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir pamattiesības un viena no Eiropas Savienības (“ES”) pamatvērtībām. Tās ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā(opens in new window) (“Harta”). Saskaņā ar Hartu ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību (8. panta 1. punkts).

Harta kļuva juridiski saistoša kad stājās spēkā Lisabonas līgums, kas Hartai piešķīra tādu pašu juridisko spēku kā ES konstitucionālajiem līgumiem.

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Līguma par Eiropas Savienības darbību(opens in new window) (“LESD”) 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. ES ir unikāla ar to, ka tā ir nodrošinājusi konstitucionālu pienākumu paredzēt datu aizsardzības noteikumus par personas datu apstrādi.

ES Datu aizsardzības regula

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725(opens in new window) 2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) 45/2001(opens in new window) un Lēmumu 1247/2002/EK
(opens in new window)
(“ESDAR”).

Eiropas Revīzijas palāta Iekšējie noteikumi

  1. Konkrētu datu subjektu tiesību ierobežojumi

    Eiropas Revīzijas palātas Lēmums 42/2021(opens in new window) (2021. gada 20. maijs), ar ko pieņem iekšējos noteikumus par datu subjektu konkrētu tiesību ierobežojumiem saistībā ar personas datu apstrādi darbībās, ko veic Eiropas Revīzijas palāta.

  2. DAS īstenošanas noteikumi

    Lēmums 11/2024, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības speciālistu saskaņā ar ESDAR 45. panta 3. punktu.

Citas attiecīgas atsauces uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību

  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679(opens in new window) (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb “VDAR”).

  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680(opens in new window) (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (“LED direktīva”).

  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK(opens in new window) (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (“E-privātuma direktīva”).

  • Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija(opens in new window) un jo īpaši tās 8. pants, kurā norādīts, ka Eiropas Padomes mērķis ir atzīt, uzturēt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības, to skaitā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

  • Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija(opens in new window) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. 2018. gadā Eiropas Padome ieviesa izmaiņas konvencijā, pieņemot Konvenciju 108+(opens in new window). ​