No

​Ievads

Covid-19 pandēmija ir viena no postošākajām veselības krīzēm, kādu pasaule jebkad ir piedzīvojusi un kam joprojām ir būtiska ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un cilvēkiem visā pasaulē. Sākotnējā veselības krīze ātri pārtapa sociālekonomiskā krīzē, ko izraisīja centieni ierobežot vīrusa izplatību un glābt dzīvības. Šī krīze ir ietekmējusi gandrīz visas sabiedriskās un privātās dzīves jomas.

Ietekme un reakcija

Pandēmijai ir bijusi milzīga un ļoti graujoša ietekme uz ES kopumā un atsevišķām dalībvalstīm, taču pandēmijas attīstība ir bijusi asimetriska, un ES notikumos vērojamas lielas laika nobīdes. Covid-19 apdraud ES iedzīvotāju dzīvību, un šī slimība ir pārmērīgi noslogojusi dalībvalstu sabiedrības veselības sistēmas. Pēkšņi ir apstājusies ekonomikas izaugsme.

Lielākajā daļā pandēmijas smagi skarto jomu ES rīcības pilnvaras ir ierobežotas. Daļēji tas ir tādēļ, ka sabiedrības veselība, pirmkārt, ir valstu pārziņā, un daļēji tādēļ, ka dalībvalstīm trūka pietiekamas sagatavotības vai vienprātības par kopīgu rīcību krīzes situācijā. Saskaņotas pieejas trūkuma dēļ valdības bieži neatkarīgi cita no citas ieviesa profilakses un ierobežošanas pasākumus, iepirka aprīkojumu vai izstrādāja atveseļošanas pasākumus un darbvietu saglabāšanas shēmas ar mērķi mazināt sociālekonomiskās sekas.

Tomēr pēc grūtā sākuma ES un dalībvalstis, šķiet, ir uzlabojušas sadarbību, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Atveseļošanas instruments NextGenerationEU liecina par lielu solidaritāti, turklāt tas ir jauns veids, kādā risināt pandēmijas ilgtermiņa problēmas. Vienlaikus jāsaprot, ka Covid-19 ilglaicīgi ietekmēs mūsu dzīvi un darbu, tostarp radīs nepieciešamību pēc plašākas un labākas sadarbības, jo vīrusiem nerūp valstu robežas.

ES ARI reakcija

Krīze ir būtiski ietekmējusi arī augstāko revīzijas iestāžu (ARI) darbu visā pasaulē, un Kontaktkomitejā pārstāvētās ARI nav izņēmums. Tās ātri reaģēja uz aizvien plašāko krīzi un nolēma gan tūlīt, gan turpmākos gados piešķirt ievērojamus resursus, lai novērtētu un revidētu reakciju uz Covid-19. ES ARI 2020. un 2021. gadā publicēja vairāk nekā 150 ziņojumu, turklāt joprojām turpinās vai tiek plānotas vairāk nekā 200 citas revīzijas darbības, kuras tiks pabeigtas 2022. vai 2023. gadā.

 

2021. gada jūlijā Kontaktkomiteja publicēja Revīzijas kompendiju par reakciju uz Covid-19. Tajā ir aprakstīta pandēmijas ietekme un sniegts pārskats par dažādajiem atbildes pasākumiem. Kompendijā ir īsumā aprakstīti 17 ziņojumi par šo tēmu, kurus 2020. gadā publicēja Beļģijas, Kipras, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas un Zviedrijas ARI, kā arī Eiropas Revīzijas palāta.

Papildu informācija​

Lai uzzinātu vairāk un iepazītos ar regulāri atjauninātu informāciju, varat apmeklēt šādas tīmekļa vietnes: