-->

Par mums

Eiropas Revīzijas palāta – pārredzamas un pārskatatbildīgas ES veicinātāja

Eiropas iedzīvotāji var paļauties uz mums

Mēs sniedzam faktus un skaitļus, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai ES tiesību akti, programmas un rīcībpolitika darbojas praksē, tostarp jūsu valstī.

Mēs pārbaudām, vai ES sasniedz rezultātus

Eiropas Revīzijas palāta ir ES ārējais revidents, tātad mēs esam vienīgā ES iestāde, kura neatkarīgi pārbauda, kas notiek uz vietām visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīs un aiz robežām. Pārbaudot un novērtējot ES politikas jomas un programmas, mēs uzdodam trīs jautājumus.

  • Ko viņi vēlējās sasniegt?
  • Vai viņi sasniedza šos mērķus?
  • Vai ieguldītajiem līdzekļiem ir bijusi atdeve?

Mūsu neatkarīgie revīzijas ziņojumi un pārskati apkopo vērtīgu pieredzi un palīdz apzināt paraugpraksi visos līmeņos.

Mēs arī sniedzam objektīvu novērtējumu par ES budžeta likumīgu un pareizu izlietojumu. Mēs veicinām pareizu finanšu pārvaldību, pārredzamību un stabilu pārskatatbildību. Mēs arī izstrādājam atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem, kurus var izmantot likumdošanas procesā.

Vairāk par Eiropas Revīzijas palātu

Kas mēs esam

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir Eiropas Savienības neatkarīga ārējās revīzijas iestāde. ERP izveidoja 1977. gadā, un tā ir viena no septiņām ES iestādēm. Palāta atrodas Luksemburgā, un tajā strādā aptuveni 900 darbinieku – revidenti, kā arī atbalsta un administratīvie darbinieki – no visām ES dalībvalstīm. Mēs darbojamies kā koleģiāla struktūra, kurā ir 27 locekļi — pa vienam no katras ES dalībvalsts.

Ko mēs darām

Mūsu revidenti pārbauda, vai ES veic pienācīgu uzskaiti un pareizi piemēro finanšu noteikumus un vai ES politikas jomās un programmās tiek sasniegti paredzētie mērķi un nodrošināta ieguldīto līdzekļu atdeve.

Mūsu darbs palīdz uzlabot ES finanšu pārvaldību un sekmē pārskatatbildību un pārredzamību. Mēs brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un panākumiem, kā arī piedāvājam ievirzes ES politikas veidotājiem un likumdevējiem.

Mūsu apsvērumi un ieteikumi ir adresēti Eiropas Parlamentam, ES Padomei, valstu valdībām un parlamentiem, kā arī sabiedrībai kopumā.

Mūsu darba programma

Revīzijas uzdevumus izraugāmies neatkarīgi, novērtējot galvenos riska faktorus, kas apzināti saistībā ar ES politikas īstenošanu un izdevumiem. Pieņemot lēmumu par mūsu darba programmu, apsveram arī iespējamo sabiedrības interesi par mūsu darbu un paredzamo ietekmi.

Revīzijas tēmu atlasē ņemam vērā pārējo iestāžu, īpaši Eiropas Parlamenta, ierosinājumus. Katru gadu aicinām visas EP komitejas iesniegt ierosinājumus un idejas. EP Komiteju priekšsēdētāju konference šos materiālus nosūta mums.

Revīzijās aplūkojam plašu klāstu tēmu, un tas mums ļauj sagatavot neatkarīgus, pierādījumos balstītus un objektīvus ziņojumus par ES nākotnei svarīgiem jautājumiem. Mēs, no vienas puses, izceļam sekmīgos aspektus, un, no otras puses, norādām uz iespējamiem uzlabojumiem. Tādā veidā palīdzam nostiprināt ES demokrātisko leģitimitāti un ilgtspēju.

ES budžeta izpildes apstiprināšana

Mūsu darbs ir svarīgs pamats ikgadējai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kurā Eiropas Parlaments atbilstoši Padomes ieteikumam lemj par to, vai Komisija ir apmierinoši izpildījusi iepriekšējā gada budžetu. Kad Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu, tiek oficiāli slēgti Komisijas konkrētā gada konti.

Lai izlemtu, vai apstiprināt budžeta izpildi vai to atlikt vai noraidīt, EP ņem vērā Komisijas integrētos finanšu un pārskatatbildības ziņojumus, kā arī mūsu gada pārskatu un mūsu attiecīgos īpašos ziņojumus.

Atklātajās budžeta izpildes apstiprināšanas sanāksmēs iesaistītie komisāri atbild uz EP Budžeta kontroles komitejas (CONT) jautājumiem.

Mūsu darba mērķis

Savus konstatējumus darām zināmus EP komitejām un delegācijām, it īpaši CONT komitejai. Tā ir iespēja apspriest mūsu konstatējumus un ieteikumus ar Parlamentu, klātesot Komisijai vai citām revidētajām struktūrām. Ar sava darba rezultātiem iepazīstinām arī Padomi. ERP locekļi regulāri dodas komandējumos uz savām dalībvalstīm, lai ziņotu par mūsu publikācijām valstu parlamentiem un citām valsts iestādēm.

Mūsu ziņojumos ir apzināti gan trūkumi, gan laba prakse saistībā ar to, kā ES politikas jomas un programmas ir izstrādātas un tiek īstenotas uz vietas. Ja tas vajadzīgs, mēs iesakām pārmaiņas. Komisija, Parlaments, Padome un valsts un reģionu iestādes dalībvalstīs var izmantot mūsu darbu uzlabojumu ieviešanai, piemēram, grozīt tiesību aktus vai noteikumus, izstrādāt labākus norādījumus vai paredzēt jaunu pieeju politikas vai programmu izpildē. Laika gaitā 90 % mūsu ieteikumu tiek pilnībā vai daļēji pieņemti, bet noraidīti paliek mazāk nekā 5 %.

Mūsu revīzijas

Lietderības revīzijas

Lietderības revīzijās mēs aplūkojam ES politikas jomu un programmu efektivitāti, lietderību un saimnieciskumu un pārbaudām, vai ES ieņēmumiem un izdevumiem ir piemēroti pareizas finanšu pārvaldības principi. Šīs revīzijas aptver plašu tematisko loku, kura galvenās tēmas ir saistītas ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, izaugsmi un iekļautību, migrāciju, drošību un globālo attīstību, vienoto tirgu un pārskatatbildīgu un efektīvu ES. Lietderības revīziju rezultātus publicējam īpašajos ziņojumos.

Revidējot lietderību, mēs novērtējam publiskās intervences procesa dažādus aspektus, kas ir: ieguldījums (finanses, cilvēkresursi, materiāli, organizatoriskie vai normatīvie līdzekļi, kas nepieciešami programmas īstenošanai), tiešie rezultāti (ar programmām sasniedzamie rezultāti), koprezultāts (programmas tūlītējā iedarbība uz tiešajiem adresātiem vai saņēmējiem) un ietekme (paredzamās ilglaicīgās izmaiņas sabiedrībā, kuras notiek, pateicoties ES darbībai).

Revīzijas procesa posmi

Mūsu lietderības revīzijas bieži ir sarežģītas un tehniskas, un tām ir vajadzīgi lieli resursi. Galvenie revīzijas procesa posmi ir šādi:

  • daudzgadu un ikgadējā plānošana – tiek noteiktas revīzijas prioritātes, pamatojoties uz riska un politikas analīzi, un attiecīgi tiek izraudzīti revīzijas uzdevumi. Tiek arī novērtēta ierosinātā revīzijas uzdevumu iespējamība un paredzamā ietekme. Katru gadu mēs uzsākam apmēram 35 līdz 45 lietderības revīzijas;
  • revīzijas plāns – tiek izstrādāti detalizēti revīzijas posmi, lai nodrošinātu procesa efektivitāti, definēts konkrēts tvērums un revīzijas pieeja un plānoti resursi un starpposma mērķi;
  • revīzijas praktiskais darbs – uz vietas tiek iegūti tieši revīzijas pierādījumi no ES iestādēm, aģentūrām un decentralizētajām struktūrām, valsts un reģionu iestādēm dalībvalstīs un citiem ES līdzekļu saņēmējiem;
  • revīzijas konstatējumu saskaņošana ar revidēto vienību – tiek pārbaudīti fakti, vēlreiz vēršoties pie revidētās vienības, un apstiprināta konstatējumu kvalitāte;
  • ziņojuma sagatavošana – revīzijas konstatējumi, secinājumi un ieteikumi tiek iestrādāti ziņojumā, kuram pievieno arī revidētās vienības atbildes. Visi mūsu ziņojumi ir publiski pieejami;
  • ieteikumu izpildes pārbaude – pēc trīs gadiem mēs pārbaudām, kādā mērā ieteikumi ir izpildīti.

Revīzijas, ko veicam ar mērķi izstrādāt ticamības deklarāciju

Ticamības deklarāciju izstrādājam, pamatojoties uz ikgadējām finanšu un atbilstības revīzijām, kurās mēs revidējam ES pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu pareizību. Konstatējumi un secinājumi tiek apkopoti Palātas gada pārskatā. Mēs pārbaudām pārraudzības un kontrole sistēmas, lai noteiktu vai finanšu gada laikā iekasētie ieņēmumi un veiktie maksājumi atbilst juridiskajam un normatīvajam regulējumam.

No visām izdevumu shēmām un dalībvalstīm veidojam reprezentatīvu izlasi ar vairākiem simtiem darījumu, kurus pārbaudām detalizētāk, un, pamatojoties uz šiem rezultātiem, sagatavojam ES budžeta dažādo jomu īpašos izvērtējumus.

Pamatojoties uz šo darbu, aplēšam kļūdu īpatsvaru visam ES budžetam un – ja atsevišķo izdevumu jomu izlases ir pietiekami lielas – norādām aplēsto kļūdu īpatsvaru arī šo jomu īpašajos izvērtējumos. Kļūdu īpatsvarus aprēķinām pēc statistiskām metodēm, un tie jāuztver ne tik daudz kā labākā aplēse, bet gan kā norāde uz nepareizu izdevumu iespējamību. Jāuzsver, ka mūsu kļūdu īpatsvara aplēse par nepareiziem izdevumiem nav viens un tas pats kas krāpšana.

Standarti

Revīzijas veicam saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI), ko izdod Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI). ERP revīzijas pieejas principi un sīkāks apraksts atrodami dažādās rokasgrāmatās, standartos un norādījumos, ar kuriem starptautiskie standarti ir pielāgoti konkrētajam ES revīzijas kontekstam. Šie dokumenti palīdz mūsu revidentiem veikt kvalitatīvu un profesionālu darbu un rīkoties efektīvi.

Mūsu publikācijas

Revīzijas ziņojumi

Īpašie ziņojumi

Īpašajos ziņojumos ir atspoguļoti atlasītu lietderības revīziju rezultāti konkrētās politikas vai izdevumu jomās vai arī budžeta vai pārvaldības jomās, aptverot vairākus gadus.

Gada pārskati

Mūsu gada pārskatos ir aprakstīti finanšu un atbilstības revīziju darba rezultāti saistībā ar Eiropas Savienības budžetu un Eiropas Attīstības fonda budžetu. Gada pārskatos ir iekļauta ikgadējā ticamības deklarācija un aplūkoti budžeta pārvaldības un darbības rezultātu aspekti. Mēs sagatavojam arī gada ziņojumus par ES aģentūrām, decentralizētajām struktūrām un kopuzņēmumiem (kopā pašlaik 41 pēc skaita).

Atzinumi

Atzinumus sniedzam pēc ES iestāžu pieprasījuma. Atzinumos ir izklāstīta mūsu nostāja par apspriestiem tiesību aktu projektiem, ja šiem tiesību aktiem ir nozīmīga ietekme uz ES finanšu pārvaldību.

Tematiskie apskati

Apskatu pamatā ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Tie attiecas uz dažādiem ar ES saistītiem politikas virzieniem un pārvaldības jautājumiem, un to mērķi atšķiras. Šie apskati var sniegt situācijas aprakstu un analīzi, kas balstās mūsu revīziju publicētajos rezultātos, un bieži vien – transversālā skatījumā. Tos izmantojam arī, lai izklāstītu veikto analīzi par jomām un jautājumiem, ko vēl neesam revidējuši, vai lai konstatētu faktus par konkrētām tēmām vai problēmām.

Līdz 2019. gada septembrim mūsu publikācijām, kurās apkopojām šā darba rezultātus, bija dažādi nosaukumi: vispārējā stāvokļa apskats, informatīvais apskats un ātrais stāvokļa apskats. Tie visi tagad ir pārdēvēti par apskatiem, bet joprojām ir atrodami pēc to iepriekšējiem nosaukumiem.

Ieskati gaidāmajās revīzijās

Ieskati gaidāmajā revīzijā (iepriekš – pamatinformācijas apkopojumi) sniedz informāciju, kuras pamatā ir sagatavošanās darbs, kas veikts pirms īstenojamā revīzijas uzdevuma sākšanas. Ar tiem iecerēts sniegt informāciju personām, kuras interesējas par revidējamo politikas virzienu vai programmām.

Mūsu revīzijas

Kā reāli norisinās revīzijas darbs?

Galvenie revīzijas procesa posmi ir šādi:

• vispārējā plānošana – tiek noteiktas daudzgadu un ikgadējās revīzijas prioritātes, pamatojoties uz riska un politikas analīzi, un attiecīgi tiek izraudzīti revīzijas uzdevumi;

• revīzijas plāns – tiek izstrādāti detalizēti revīzijas posmi, lai nodrošinātu procesa efektivitāti, definēts konkrēts tvērums un revīzijas pieeja un plānoti resursi un starpposma mērķi;

• revīzijas praktiskais darbs – uz vietas tiek iegūti tieši revīzijas pierādījumi no ES iestādēm, aģentūrām un decentralizētajām struktūrām, valsts un reģionu iestādēm dalībvalstīs un citiem ES līdzekļu saņēmējiem. Revīzijas veic, izmantojot dažādas metodes, tostarp izskata dokumentus un ziņojumus, izmanto tādus tiešās iztaujāšanas paņēmienus kā sarunas, ekspertu paneļus un aptaujas un piemēro tādas analītiskās procedūras kā vairākkritēriju analīze un salīdzināšana ar atsauces vērtībām. Revidēto iestāžu pienākums ir iesniegt jebkādus dokumentus un informāciju, ko revidenti uzskata par vajadzīgu revīzijas veikšanai;

• revīzijas konstatējumu saskaņošana ar revidēto vienību – tiek pārbaudīti fakti, vēlreiz vēršoties pie revidētās vienības, un apstiprināta konstatējumu pamatotība. Fakti un konstatējumi tiek saskaņoti vairākos posmos un, ja vajadzīgs, revidenti kontaktējas ar revidētajām vienībām dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskajās organizācijās;

• ziņojuma sagatavošana – revīzijas konstatējumi, secinājumi un ieteikumi tiek iestrādāti ziņojumā, kuram pievieno arī revidētās(-o) vienības(-u) atbildes. Visi mūsu ziņojumi ir publiski pieejami;

• ieteikumu izpildes pārbaude – tiek novērtēts, kādā mērā revidētā vienība(-as) ir pildījušas ieteikumus. Tas parasti tiek darīts trīs gadus pēc revīzijas pabeigšanas.

Cik ilgs laiks ir vajadzīgs revīzijai?

Kā esam vienojušies ar Eiropas Parlamentus, mūsu izraudzītās revīzijas vajadzētu pabeigt (t. i., pieņemt ziņojumu) trīspadsmit mēnešos pēc detalizētā plāna pieņemšanas. Ņemot vērā, ka revidentiem ir jāorganizē visi iepriekš minētie revīzijas posmi, uzskatām, ka šāds termiņš ir saprātīgs. Jāatceras, ka ziņojumi ir jātulko visās 23 ES valodās.

Ko nozīmē “lietderības revīzija”?

Lietderības revīzijās mēs aplūkojam ES politikas jomu un programmu efektivitāti, lietderību un saimnieciskumu un pārbaudām, vai ES ieņēmumiem un izdevumiem ir piemēroti pareizas finanšu pārvaldības principi. Šīs revīzijas aptver plašu loku tēmu, galvenās no kurām ir saistītas ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, izaugsmi un iekļautību, migrāciju, drošību un globālo attīstību, vienoto tirgu un pārskatatbildīgu un efektīvu ES ar Eiropas pievienoto vērtību.

Kā jūs atlasāt revīzijas uzdevumus?

Revīzijas uzdevumus izraugāmies neatkarīgi stingrā ikgadējā atlases un prioritāšu noteikšanas procesā, novērtējot galvenos riska faktorus, kas apzināti saistībā ar visām ES politikas jomām un visu ES budžetu. Ņemam vērā arī ieinteresēto iestāžu, tostarp Eiropas Parlamenta, ierosinājumus. Turklāt mēs izstrādājam un pieņemam daudzgadu stratēģijas ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. Daudzgadu stratēģijās tiek paredzētas gan revīzijas jomas un metodes, gan ERP iekšējā organizācija.

Vai ERP rīcībā ir vajadzīgās zināšanas, lai veiktu specializētas revīzijas? Vai jūs izmantojat ārējos ekspertus?

Mūsu revidentiem ir bijušas dažādas profesionālās karjeras un pieredze gan publiskajā, gan privātajā sektorā tādās jomās kā grāmatvedība, finanšu pārvaldība, iekšējā un ārējā revīzija, tieslietas un ekonomika. Ja mums ir vajadzīga padziļināta izpratne par kādu konkrētu politikas jomu, piemēram, par banku uzraudzību, mēs piesaistām specializētus darbiniekus.

Ārējos ekspertus izmantojam arī vispārējās revīzijas plānošanas un riska analīzes apspriešanā, kā arī varam tos izmantot atlasītu revīziju vai pārbaudes uzdevumu izstrādē un izpildē.

Veicot revīzijas darbu dalībvalstīs, reizēm strādājam kopā ar attiecīgās valsts augstāko revīzijas iestādi (ARI), un tās revidenti var pievienoties mūsu revīzijas darba grupai.

Kāpēc jūs veicat revīzijas vairākus gadus pēc politikas vai programmas īstenošanas?

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai ES politikas jomās tiktu sasniegti iecerētie mērķi un lai izdevumu programmās ieguldītajiem līdzekļiem būtu atdeve. Tāpēc ir jāļauj paiet laikam, lai pēc projektu un programmu īstenošanas varētu redzēt pirmos rezultātus. Atkarībā no politikas jomas un programmas reizēm paiet vairāki gadi, līdz ir novērojami rezultāti. Tāpēc lielākā daļa mūsu revīziju un pārbaudes uzdevumu ir ex post darbs, jo citādi nav iespējams balstīt novērtējumu uz pierādījumiem.

Kā jūs garantējat revīzijas neatkarību un objektivitāti?

Revīzijas veicam saskaņā ar kvalitātes kontroles kodeksu, ko ir izstrādājusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI). Uz mūsu revidentiem attiecas INTOSAI profesionālās rīcības kodekss. Cita starpā revidenti nedrīkst atrasties tādos apstākļos vai tikt pakļauti tādai ietekmei, kas varētu likt apšaubīt viņu profesionālo spriedumu vai ko varētu uztvert kā tādu, kas varētu likt apšaubīt profesionālo spriedumu, un viņiem ir jārīkojas objektīvi.

Līdzīgi, Līgumā ir paredzēts, ka locekļi savu pienākumu veikšanā ir pilnīgi neatkarīgi. Tas nozīmē, ka viņi nedrīkst lūgt vai pieņemt norādījumus no ārējiem avotiem, viņiem jāatturas no rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem, un viņi nedrīkst iesaistīties nevienā citā algotā vai nealgotā profesionālā darbībā. Ja šos noteikumus neievēro, Tiesa var viņus atlaist no amata.

Kas notiek ar jūsu ieteikumu pēc ziņojuma publicēšanas?

Eiropas Komisija, Parlaments, Padome, valstu parlamenti un dalībvalstu iestādes var izmantot mūsu darba rezultātus, lai uzlabotu ES politikas jomu un programmu īstenošanu uz vietas, piemēram, var grozīt tiesību aktus vai noteikumus, izstrādāt labākus norādījumus vai paredzēt jaunu pieeju politikas vai programmu izpildē. Laika gaitā apmēram 90 % mūsu ieteikumu tiek pilnībā vai daļēji pieņemti, bet noraidīti paliek mazāk nekā 5 %.

Vai jūs pārbaudāt ieteikumu izpildi?

Jā, parasti pēc trīs gadiem mēs pārbaudām, kādā mērā mūsu ieteikumi ir izpildīti.

Vai jūs varat pieprasīt ieteikumu izpildi?

Mūsu uzdevums ir sniegt padomu ieteikumu veidā, nevis prasīt piespiedu izpildi. Ja kādā no mūsu revīzijām tiek konstatēts, ka nauda ir nepareizi izmaksāta un ir jāatgūst, Komisijas rīcībā ir līdzekļi, kā to panākt, un tas sakāms arī par ES izdevumu programmām, ko īsteno dalībvalstu iestādes.

Gadījumos, kad mums rodas aizdomas par krāpšanu, mēs nododam lietu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kurā strādā attiecīgi speciālisti. Krāpšanas izmeklēšanai vajadzīgās prasmes atšķiras no revīzijas prasmēm, tāpēc domājam, ka šo pienākumu nodalīšana ļauj konkrētās prasmes izmantot vislabāk. OLAF izmeklē gadījumus, kad ir aizdomas par krāpšanu, un atkarībā no rezultāta nodod šīs lietas valstu prokuratūrām.

Vēlāk mēs sekojam, vai Komisija un OLAF ir piemērojuši koriģējošos pasākumus vai atkarībā no valsts prokuratūras izmeklēšanas rezultātiem šajās lietās ir piemērotas juridiskas sankcijas.

Palātas locekļi un ārējā sadarbība

Kā ERP locekļus ieceļ amatā?

ERP locekļus, kuru amatiem kandidātus izvirza katras dalībvalsts valdība, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ieceļ Padome. Viņus ieceļ uz atjaunojamu sešu gadu termiņu. Viņiem ir jāpilda pienākumi pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs.

Vai Palātas locekļi paši arī strādā revīzijās?

Jā. Palātas locekļi darbojas ne tikai kā daļa no kolēģijas, bet arī kādā no piecām apakšpalātām, kas katra specializējas atsevišķās politikas jomās. Apakšpalātas pieņem lielāko daļu revīzijas ziņojumu un atzinumu.

Katram loceklim ir pašam savi konkrēti pienākumi, galvenokārt revīzijas jomā. Praktisko revīzijas darbu, kura rezultātā tiek izstrādāts ziņojums, veic apakšpalātu revidenti. Loceklis iesniedz ziņojumu pieņemšanai apakšpalātā un/vai kolēģijā, un pēc tam tas tiek nosūtīts Eiropas Parlamentam un citām ieinteresētajām iestādēm, kā arī plašsaziņas līdzekļiem.

Kā jūs sadarbojaties ar Eiropas Parlamentu, Padomi un valstu parlamentiem?

Tas, ka mēs pieņemam darba programmu un to īstenojam pilnīgi neatkarīgi, nenozīmē, ka strādājam vakuumā. Mēs sazināmies ar partneriem citās iestādēs, lai uzklausītu, kādas ir viņu vajadzības pēc informācijas. Esam iedibinājuši ciešas attiecības ar Eiropas Parlamentu, lai saņemtu revīzijas tēmu ieteikumus pēc iespējas agrāk plānošanas procesā. Mēs arī uzklausām Padomi, ko varētu dēvēt par dalībvalstu “balsi”, kā arī dalībvalstu parlamentus. Pēdējos gados esam saņēmuši daudzus noderīgus ierosinājumus, kurus esam izmantojuši savā darbā.

Pats par sevi saprotams, ka visu laiku uzturam dialogu ar Eiropas Komisiju – iestādi, kas ir galvenā atbildīgā par mūsu ieteikumu izpildi.

Kā jūs sadarbojaties ar dalībvalstu revīzijas iestādēm?

Mēs cieši sadarbojamies ar ES dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI) ES Kontaktkomitejā un divpusējās attiecībās.

ES ARI revidenti var piedalīties mūsu revīzijas darbā uz vietas dalībvalstīs.

Mēs arī apmaināmies ar informāciju un pieredzi, darbodamies EUROSAI un INTOSAI, kas ir attiecīgi Eiropas un starptautiskā līmeņa ARI organizācijas.

Vai savā revīzijas darbā ņemat vērā citu veikto darbu?

Jā. Pēdējos gados Komisijas un dalībvalstu iekšējās kontroles mehānismi ir ievērojami nostiprināti, tātad mēs uz tiem varam vairāk paļauties, novērtējot izdevumu pareizību. Pašlaik izmēģinām, vai kohēzijas politikā revīzijas vietā varētu izmantot apliecinājuma uzdevuma pieeju, lai sagatavotu ikgadējo ticamības deklarāciju.

Šī jaunā pieeja palīdzēs sekmēt pārskatatbildību un vēl vairāk uzlabos ES finanšu pārvaldību. Mēs plānojam ar laiku izmantot šo pieeju visās tajās ES budžeta jomās, kurās ir ievēroti vajadzīgie nosacījumi un kurās šī pieeja ir izmaksu ziņā lietderīga.

Mūsu gada pārskats

Kādi ir Eiropas Revīzijas palātas uzdevumi saistībā ar ES budžetu?

Katru gadu mēs pārbaudām ES pārskatus un sniedzam atzinumu par diviem jautājumiem: vai pārskati ir precīzi un ticami un vai ir pierādījumi tam, ka nauda ir saņemta vai izmaksāta saskaņā ar ES un valsts noteikumiem.

Šis darbs ir pamatā mūsu ticamības deklarācijai, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu mums ir pienākums sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei.

Vai taisnība, ka Eiropas Revīzijas palāta nekad nav apstiprinājusi pārskatus kā pilnībā pareizus?

Nē. Kopš 2007. gada mēs vienmēr esam apstiprinājuši gada pārskatus kā ticamus (snieguši atzinumu bez iebildēm). Tātad esam secinājuši, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo ES finanšu stāvokli un tās gada darbības rezultātus.

Mums ir jāsniedz atzinums ne tikai par pārskatiem, bet arī – pamatojoties uz savu revīzijas darbu – par to, vai pakārtotie maksājumi ir veikti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Viens no elementiem, kurš ir mūsu atzinuma pamatā, ir mūsu aplēse par kļūdu līmeni revidētajā datu kopā. Maksājumi tiek uzskatīti par kļūdainiem, ja naudu nedrīkstēja izmaksāt no ES budžeta, jo tā nebija izlietota saskaņā ar ES un/vai valsts noteikumiem.

Maksājumiem aplēstais kļūdu līmenis dažu pēdējo gadu laikā ir uzlabojies: 2014. gadā – 4,4 %, 2015. gadā – 3,8 %, 2016. gadā – 3,1 %, 2017. gadā – 2,4 % un 2018. gadā – 2,6 %. Turklāt kopš 2016. gada ievērojamā daļā revidēto izdevumu kļūdu līmenis nav bijis būtisks, tāpēc mums nav bijis jāsniedz negatīvs atzinums un esam spējuši sniegt atzinumu ar iebildēm.

Ko nozīmē “atzinums bez iebildēm / atzinums ar iebildēm / negatīvs atzinums”?

Atzinums bez iebildēm nozīmē, ka skaitliskie dati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu un ir ievēroti finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumi.

Atzinums ar iebildēm nozīmē, ka revidenti nevar sniegt “tīru” atzinumu, tomēr konstatētās problēmas nav plaši izplatītas, t. i., nav sastopamas visā datu kopā.

Negatīvs atzinums norāda uz plaši izplatītām problēmām.

Kas ir “būtisks kļūdu līmenis”?

Revīzijas terminoloģijā būtisks kļūdu līmenis ir tāds kļūdu līmenis, kas var ietekmēt finanšu pārskatu un revīzijas ziņojuma lietotāju lēmumu. Gan Palāta, gan Eiropas Komisija piemēro 2 % būtiskuma slieksni.

Ja, piemēram, kļūdu līmenis ir aplēsts 2 % apmērā: vai tas nozīmē, ka apmēram 3 miljardi EUR no Eiropas Savienības naudas ir izšķērdēti?

Nē. Šāda izpratne var būt maldinoša, jo starp “kļūdu” un “izšķērdēšanu” ir būtiska atšķirība. Veicot pārbaudes, mēs skatām, vai ES nauda ir izlietota tai paredzētajam mērķim, vai iekasētās izmaksas ir aprēķinātas pareizi un vai ir ievēroti attiecināmības nosacījumi. Tādā veidā tiek noteikts kļūdu īpatsvars.

Dažas no kļūdām ietver maksājumus, kuri neatbilda attiecināmības nosacījumiem, piemēram, lauksaimnieki bija deklarējuši nepareizu platību vai arī pētniecībai paredzētais atbalsts tika sniegts uzņēmumam, kas klasificēts kā “mazs vai vidējs”, kaut gan tas pilnībā piederēja lielai uzņēmējsabiedrībai. Tādos gadījumos ES līdzekļiem, iespējams, tomēr bija zināma pozitīva ietekme un tie sniedza zināmus ieguvumus, kaut arī ES līdzekļu izmantošanas nosacījumi nebija pilnībā ievēroti.

No otras puses, izdevumi, kas ir gan likumīgi, gan pareizi, var tomēr būt nelietderīgi, piemēram, ostas infrastruktūra, kas uzbūvēta, neņemot vērā kravu pārvadājumu apjomus nākotnē.

Vai atklātās kļūdas norāda uz krāpšanas gadījumiem?

Pārsvarā gadījumu – nē. Krāpšana ir tīša maldināšana nolūkā gūt kādas priekšrocības. Kaut arī standarta revīzijas procedūru laikā krāpšanas gadījumus var būt grūti konstatēt, veicot revīzijas pārbaudes, mēs katru gadu atklājam vairākus gadījumus, kad pastāv aizdomas par krāpšanu.

2 018. gadā no aptuveni 728 revidētiem darījumiem mēs konstatējām 9 gadījumus ( 2 017. gadā – 13), kad radās aizdomas par krāpšanu. Par visiem šiem gadījumiem mēs ziņojam Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Kāpēc jūsu gada pārskatā ir tik maz atklātu gadījumu, kad ir aizdomas par krāpšanu?

Mūsu uzdevums nav atklāt krāpšanas gadījumus, jo kā ES ārējās revīzijas iestāde mēs ar to nenodarbojamies. Ja mums rodas aizdomas par krāpšanu, mēs par to informējam Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). OLAF izmeklē gadījumus, kad ir aizdomas par krāpšanu, un atkarībā no rezultāta nodod šīs lietas valstu prokuratūrām.

Vēlāk mēs sekojam, vai Komisija un OLAF ir piemērojuši koriģējošos pasākumus vai atkarībā no valsts prokuratūras izmeklēšanas rezultātiem šajās lietās ir piemērotas juridiskas sankcijas.

Kāpēc, sagatavojot gada pārskatu, jūs nerevidējat katru ES dalībvalsti?

Mūsu veiktā revīzija attiecas uz ES budžetu un veidu, kā Eiropas Komisija to pārvalda, un revīzija nav virzīta uz informācijas apkopošanu par katru dalībvalsti. Tāpēc, pamatojoties uz revīzijas darbu, ko veicam ticamības deklarācijas izstrādes vajadzībām, mēs sniedzam revīzijas atzinumu par ES ieņēmumu un izdevumu pareizību kopumā. Ar to arī izskaidrojams, kāpēc ne visas dalībvalstis katru gadu ir iekļautas katras budžeta jomas revīzijas izlasē.

Tajā pašā laikā, katru gadu īpašajos izvērtējumos sniedzam sīkāku informāciju par katru izdevumu jomu.