Klaus-Heiner Lehne ir dzimis 1957. gada 28. oktobrī Diseldorfā. 1986. gadā viņš Diseldorfā nokārtoja otro valsts eksāmenu tiesību zinātnēs. No 1994. līdz 2014. gadam viņš bija Eiropas Parlamenta deputāts, bet no 2009. līdz 2014. gadam – Juridiskās komitejas priekšsēdētājs un Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs.

No 1992. līdz 1994. gadam viņš bija arī Vācijas parlamenta deputāts un no 2004. līdz 2014. gadam – Eiropas tiesību lektors Heinriha Heines vārdā nosauktajā Diseldorfas universitātē un Ķelnes Universitātē.

Dzimis Kampumajorā 1960. gada 2. janvārī. Grāds tieslietās, iegūts Lisabonas Klasiskajā universitātē (Universidade Classica); grāds Eiropas zinātnēs, iegūts Lisabonas Klasiskās universitātes Juridiskās fakultātes Eiropas Institūtā pēcdiploma studijās.

Mācībspēks Lisabonas Klasiskās universitātes Juridiskajā fakultātē (1983. g.) un Augstākajā jauno profesiju institūtā (1996. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 2000. gada 1. marta līdz 2016. gada 30. septembrim; atbildīgs par revīziju šādās jomās: ES banku darbība, kā arī Eiropas Centrālā banka, Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), Eiropas skolas, decentralizētās struktūras un Euratom apgādes aģentūra (2000. g.); atbildīgs par Palātas ticamības deklarāciju šādās jomās: pārskatu ticamība un pakārtoto darījumu likumība dažādās ES budžeta ieņēmumu un izdevumu jomās, Komisijas iekšējās kontroles sistēmas reforma un ES uzskaites sistēmas modernizācija; referents par Palātas nostāju attiecībā uz vienotas revīzijas modeli un priekšlikumu ES iekšējās kontroles satvaram (2002. g.); vecākais loceklis Palātas revīzijas grupā, kas atbild par finanšu revīzijas koordinēšanu, revīzijas metodēm un kvalitātes kontroli (CEAD grupa); Palātas Administratīvās komitejas loceklis (2005. g.); atbildīgs par revīzijas attīstības un ziņojumu (ADAR) nodaļu, konkrēti, par Palātas revīzijas ziņojumu kvalitātes kontroli un revīzijas metožu ieviešanu (2006. g.); referents par Lietderības revīzijas rokasgrāmatu, kuru Palāta pieņēma 2007. gadā; Palātas priekšsēdētājs no 2008. līdz 2016. gadam; EUROSAI revidents (2008. g.); Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) direktoru padomes loceklis (2011. g.); atbildīgs par Palātas darba pārraudzību, attiecībām ar Eiropas Savienības iestādēm, attiecībām ar augstākajām revīzijas iestādēm un starptautiskajām revīzijas organizācijām, juridiskajiem jautājumiem un iekšējo revīziju; savu pilnvaru pirmā termiņa laikā veicināja un vadīja Palātas struktūras un lēmumu pieņemšanas procesa reformu, ieviešot apakšpalātu sistēmu, kuras mērķis bija optimizēt Palātas vadību, tādējādi sekmējot tās lietderību un efektivitāti; otrajā pilnvaru termiņā vadīja iestādi laikā, kad finanšu krīzes dēļ Palātas revīzijas ziņojumi un atzinumi par finanšu tiesību aktiem ieguva vēl lielāku nozīmi un steidzami vajadzēja nodrošināt labāku ES līdzekļu pārvaldību. Kļuvis par Portugāles augstākās revīzijas iestādes priekšsēdētāju 2016. gada 3. oktobrī.

Dzimis Vīnē 1939. gada 29. decembrī. Tiesību zinātņu doktora grāds, iegūts Vīnes Universitātē. Ierēdnis, vēlāk direktora vietnieks nodarbinātības politikas jautājumos Austrijas Sociālo lietu ministrijā (1959. g.).

Austrijas augstākās revīzijas iestādes revidents, piedalījies Kanclera biroja, Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas revīzijās (1970. g.); Austrijas augstākās revīzijas iestādes priekšsēdētāja biroja vadītājs un par ģenerālsekretariātu atbildīgās struktūrvienības vadītājs INTOSAI (1975. g.); personāla daļas vadītājs (organizācija, budžeta un personāla jautājumi, mācības) (1981. g.); Valsts uzņēmumu revīzijas nodaļas ģenerāldirektors, atbildīgs par starptautiskiem jautājumiem saistībā ar INTOSAI un tās reģionālajām organizācijām (AFROSAI, ARABOSAI, ASOSAI, EUROSAI, OLACEFS un SPASAI), kā arī par līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas projektos finanšu revīzijas jomā. Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1995. gada 1. marta līdz 2011. gada 31. martam, atbildīgs par Revīzijas attīstības un ziņojumu departamentu (ADAR); Palātas priekšsēdētājs no 2005. līdz 2008. gadam.

Dzimis Tortozā 1950. gada 4. februārī. Absolvējis Madrides Komplutenses universitāti (Universidad Complutense de Madrid). Tautas partijas Taragonas nodaļas priekšsēdētājs (1978. g.); Taragonas deputāts Spānijas parlamentā; NATO Parlamentārās asamblejas loceklis (1982. g.).

Tautas partijas Tortozas nodaļas runaspersona (1979. g.); Tautas partijas Katalānijas nodaļas reģionālais vadītājs; Tautas partijas Valsts izpildkomitejas loceklis (1986. g.); Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietnieks Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (1989. g.); Rietumeiropas Savienības Asamblejas loceklis (1991. g.). Darbojies Budžeta kontroles komitejā un Ārējo attiecību, drošības un aizsardzības politikas komitejā (1994. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis (2000.–2006. g.); Palātas priekšsēdētājs no 2002. līdz 2005. gadam. Miris 2012. gada 16. aprīlī.

Dzimis Stokholmā 1939. gada 1. jūnijā. Absolvējis Stokholmas universitāti Zviedrijā (augstākās izglītības diploms ekonomikā, politiskajās zinātnēs un vēsturē). Sekretāra palīgs un vēlāk pirmais sekretārs Lauksaimniecības ministrijā (1962. g.).

Politikas padomnieks Premjerministra birojā (1968. g.); par Stokholmas pilsētas finansēm atbildīgā Stokholmas domes deputāta sekretārs (1973. g.); Ziemeļvalstu Padomes prezidija sekretāra palīgs (1977. g.); par Skandināvijas valstu sadarbību atbildīgais valsts sekretārs un Finanšu ministrijas valsts sekretārs; Lielo pilsētu komitejas priekšsēdētājs (1988. g.); padomnieks un koordinators Premjerministra birojā (1990. g.); premjerministra personīgais pārstāvis Ziemeļvalstu sadarbības saskaņotajā atkārtotajā novērtēšanā, gatavojoties Zviedrijas uzņemšanai Eiropas Ekonomikas zonā un Eiropas Savienībā (1990. g.); sarunu vadītājs un padomnieks ekonomikas, finanšu un budžeta jautājumos Sociāldemokrātu grupas sekretariātā Zviedrijas Parlamentā (Riksdag) (1992. g.); Ārlietu ministrijas ģenerāldirektors (1994. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1995. gada 1. marta līdz 2001. gada 31. decembrim; atbildīgs par jomu “Sadarbība ar jaunattīstības valstīm un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis (Eiropas Savienības vispārējais budžets)”; Palātas priekšsēdētājs no 1999. līdz 2001. gadam. Miris 2016. gada 19. septembrī.

Dzimis Oteršveierā (Ottersweier) 1932. gada 8. aprīlī. Ekonomikas zinātņu doktors, absolvējis Freiburgas universitāti un Freiburgas Ekonomikas un valsts administrācijas skolu. Augstas pakāpes ierēdņa amati Vācijas federālajā civildienestā un rūpniecībā. Vācijas parlamenta (Bundestāga) deputāts (1976. g.).

Darbojies Bundestāga Budžeta komitejā un vadījis Budžeta kontroles komiteju (1982. g.) un Aizsardzības izdevumu apstiprināšanas komiteju (1985. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1989. gada 21. decembra līdz 2001. gada 31. decembrim, atbildīgs par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) revīziju, aizņēmumu un aizdevumu operācijām un procentu likmes subsīdijām, kā arī par atbalstu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un nesen neatkarību atguvušajām bijušās Padomju Savienības valstīm. Vecākais loceklis revīzijas grupā, kuras pārziņā bija strukturālā palīdzība, reģionālā politika, Vidusjūras reģiona integrācijas programmas un Kohēzijas fonda transporta infrastruktūras specializētā nodaļa (1994. g.); Palātas priekšsēdētājs no 1996. līdz1999. gadam. M​iris 2021. gada 18. maijā.

Dzimis Vorburgā 1931. gada 13. decembrī. Grāds ekonomikas zinātnēs, iegūts Amsterdamas universitātē (1957. g.). Nīderlandes Centrālā plānošanas biroja loceklis (1958. g.); Centrālā plānošanas biroja vadītāja vietnieks (1966. g.).

Lektors Starptautiskajā sociālo zinātņu institūtā (1960. g.); Finanšu ministrijas budžeta ģenerāldirektors; Eiropas Kopienu Ekonomiskās politikas komitejas loceklis/priekšsēdētāja vietnieks (1969. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1995. gada 31. decembrim; darbības jomas: enerģētikas, pētniecības un ieguldījumu izdevumu revīzijas (1977. g.), darba metodes un profesionālās mācības, gada pārskata galvenais referents (1981. g.), Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļa, Vidusjūras reģiona integrācijas programmas, struktūrfondu koordinācija; Palātas priekšsēdētājs no 1993. līdz 1995. gadam.

Dzimis Romā 1927. gada 11. aprīlī. Maģistra grāds tiesību zinātnēs (1947. g.). Izturējis konkursu uz pārvaldnieka amata vietu Nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrijā (1949. g.); Itālijas augstākā revīzijas iestādes maģistrāts (1953. g.) un padomnieks (1970. g.);

NATO Starptautiskās revidentu padomes loceklis (1973. g.); NATO Starptautiskās revidentu padomes priekšsēdētājs (1974. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1992. gada 31. decembrim; Palātas priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992. gadam. Miris 2020. gada 24. oktobrī.

Dzimis Ešā pie Alzetas 1927. gada 10. maijā. Doktora grāds tiesību zinātnēs. Jurists Luksemburgas Advokatūrā (1953. g.); pirmais starptautisko ziņu aģentūras Agence Europe redaktors (1955. g.); Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augstās iestādes runaspersonas vietnieks (1960. g.).

Triju Eiropas Kopienu informācijas biroja vadītājs Ņujorkā (1964. g.); Eiropas Ekonomikas kopienas Komisijā vadījis departamentu, kura pārziņā ir informācija trešām valstīm (1967. g.). Ekonomikas, mazo un vidējo uzņēmumu, tūrisma, transporta un enerģētikas ministrs Luksemburgas valdībā (1969. g.). Eiropas Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1989. gada 20. decembrim; Palātas priekšsēdētājs no 1984. līdz 1989. gadam. Miris 2019. gada 15. novembrī.

Dzimis Parīzē 1931. gada 22. maijā. Grāds tiesību zinātnēs, absolvējis Parīzes Politisko zinātņu institūtu; studējis Valsts administrācijas skolā (École Nationale d'Administration (ENA)) ekonomikas un finanšu nodaļā (1956. g.). Strādājis Finanšu ministrijā (1958. g.).

Starpministriju ekonomiskās sadarbības ģenerālsekretariātā (1961. g.); padomnieks premjerministra birojā (1962. g.); Francijas augstākās revīzijas iestādes vecākais padomnieks; Lauksaimniecības tirgu virzības un regulēšanas fonda direktors (1967. g.); Francijas parlamenta deputāts no Finistēras (1968. g.); Pasta un telekomunikāciju valsts sekretārs (1974. g.); Caisse Nationale de Crédit Agricole un Air France pārvaldnieks. Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1989. gada 20. decembrim; Palātas priekšsēdētājs no 1981. gada līdz 1984. gadam.

Dzimis Korkā 1919. gada 19. janvārī. Ieņēmis dažādus amatus civildienestā (1937. g.). Finanšu ministrijas administratīva amatpersona, vēlāk vadītāja vietnieks (1946. g.); vadītājs (1962. g.) un Budžeta sekretāra vietnieks (1968. g.).

Otrais sekretārs (nodaļas vadītājs), valsts izdevumu nodaļas vadītājs, atbildīgs par visiem ar valsts izdevumiem saistītajiem jautājumiem (1971. g.); Finanšu ministrijas ģenerālsekretārs; direktors Īrijas Centrālajā bankā; Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītāja aizstājējs; Īstermiņa ekonomikas politikas un finanšu politikas koordinācijas komitejas loceklis (EEK); Valsts ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis; Valsts zinātnes padomes loceklis; Ekonomikas un sociālo lietu pētniecības institūta valdes un izpildu komitejas loceklis. Revīzijas palātas loceklis no 1977. gada 18. oktobra līdz 1986. gada 17. maijam; Palātas priekšsēdētājs no 1977. līdz 1981. gadam. Miris 2009. gada 28. martā.