Šodien publicētajā 2018. gada pārskatā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir atzinusi, ka ES pārskati sniedz “skaidru un patiesu priekšstatu” par ES finanšu stāvokli. Jau trešo gadu pēc kārtas revidenti sniedz atzinumu ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto finanšu darījumu pareizību. Tas apliecina, ka ievērojamā daļā Eiropas Savienības 2018. gadā veikto izdevumu kļūdu līmenis nebija būtisks un ka šādas kļūdas izdevumu jomās vairs nav plaši sastopamas. Tomēr revidenti norāda, ka joprojām saglabājas problēmas tādās augsta riska izdevumu jomās kā lauku attīstība un kohēzija.
“Pateicoties labākai finanšu pārvaldībai, Eiropas Savienība tagad atbilst augstiem pārskatatbildības un pārredzamības standartiem publisko līdzekļu izlietojumā. Mēs sagaidām, ka jaunieceltā Komisija un dalībvalstis šos centienus turpinās,” paziņoja ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne. “Šādu iespēju sniedz jaunais pilnvaru periods un jaunais finanšu plānošanas periods. Politikas veidotājiem tas jāizmanto, lai ES politiku un izdevumus virzītu uz rezultātu sasniegšanu un pievienotās vērtības radīšanu.”
Vispārējais pārkāpumu līmenis ES izdevumos ir saglabājies stabils divu pēdējo gadu laikā konstatētajā diapazonā. Revidenti lēš, ka 2018. gada izdevumos kļūdu līmenis bija 2,6 % (2017. gadā – 2,4 % un 2016. gadā – 3,1 %). Kļūdas bija galvenokārt augsta riska izdevumu jomās, piemēram, lauku attīstībā un kohēzijā, kur maksājumus no ES budžeta veic, lai atlīdzinātu izmaksas, kas radušās atbalsta saņēmējiem. Uz šīm izdevumu jomām attiecas sarežģīti noteikumi un attiecināmības kritēriji, un tas var izraisīt kļūdas.
Līdz ar atjaunotu ES iestāžu vadību un pēc šogad notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES stāv svarīgās laika krustcelēs un tai ir jāizmanto šis impulss rezultātu sasniegšanai, norāda revidenti. ES budžets nepārsniedz 1 % no visu dalībvalstu nacionālā kopienākuma, tāpēc ir būtiski svarīgi, lai izdevumi ne vien atbilstu noteikumiem, bet arī dotu rezultātus.
Revidenti uzsver arī problēmas, ar kurām nākas saskarties ES budžeta un finanšu pārvaldībā un kuras ir īpaši svarīgas jaunajā ilgtermiņa budžeta ciklā. Struktūrfondi un investīciju fondi veido gandrīz pusi no pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS), taču to apgūšana dalībvalstīs joprojām ir zema, lai gan impulss ir kļuvis spēcīgāks un maksājumu pieprasījumu skaits 2018. gadā pieauga. Komisijai ir jāveic pasākumi, lai izvairītos no nevajadzīga spiediena uz maksājumu vajadzībām jaunās DFS (2021.–2027. g.) sākumā, jo šāds spiediens varētu rasties novēlotu ar pašreizējo DFS saistītu maksājumu pieprasījumu dēļ. Turklāt pieaug ES budžeta atbalstīto garantiju summas (2018. gadā tie bija 92,8 miljardi EUR), tāpēc budžets tiek vairāk pakļauts riskam, kas Komisijai būs jānovērš jaunajā DFS.