Gada pārskats: 2019. gada pārskati: “tīri”, taču pārāk daudz kļūdu attiecībā uz izdevumiem

Šodien publicētajā Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatā par 2019. finanšu gadu revidenti apstiprina ES pārskatus, atzīmējot, ka tie sniedz “skaidru un patiesu priekšstatu” par ES finanšu stāvokli. Tajā pašā laikā viņi secina, ka maksājumos bija pārāk daudz kļūdu – galvenokārt augsta riska izdevumu kategorijā. Ņemot vērā iepriekš minēto un neraugoties uz uzlabojumiem dažās izdevumu jomās, revidenti sniedz negatīvu atzinumu par izdevumiem. Revidenti arī izmanto izdevību, lai uzsvērtu, ka ir vajadzīga stabila un efektīva tās finanšu paketes pārvaldība, par kuru tika panākta vienošanās, reaģējot uz koronavīrusa krīzi, kas turpmākajos gados gandrīz divkāršos ES izdevumus.

Vispārējais pārkāpumu līmenis ES izdevumos ir saglabājies samērā stabils – 2,7 % 2019. gadā salīdzinājumā ar 2,6 % 2018. gadā. ES izdevumos novērojami arī pozitīvi elementi, piemēram, pārmaiņas dabas resursu jomā un noturīgi rezultāti administrācijas jomā. Tomēr, ņemot vērā ES budžeta struktūru un attīstību laika gaitā, augsta riska izdevumi 2019. gadā veidoja vairāk nekā pusi no revidētajiem izdevumiem (53 %) – to īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gadu ir palielinājies. Tas galvenokārt attiecas uz atlīdzinājuma maksājumiem, piemēram, kohēzijas un lauku attīstības jomās, kurās ES izdevumus pārvalda dalībvalstis. Uz augsta riska izdevumiem bieži vien attiecas sarežģīti noteikumi un atbilstības kritēriji. Šajā kategorijā joprojām ir būtiskas kļūdas, kuru aplēstais īpatsvars ir 4,9 % (2018. gadā: 4,5 %). Revidenti secināja, ka kļūdu līmenis ir plaši izplatīts, tādēļ ir snieguši negatīvu atzinumu par ES izdevumiem.

Revidenti izmanto iespēju paraudzīties nākotnē. Eiropadome 2020. gada jūlijā panāca politisku vienošanos par pagaidu atveseļošanas instrumenta “Next Generation EU” apvienošanu ar ES budžetu 2021.–2027. gadam, pievēršoties Covid-19 krīzes ekonomiskajām un sociālajām sekām. Tā rezultātā turpmākajos gados ES izdevumi būs ievērojami lielāki.

“Mūsu negatīvais atzinums par ES 2019. gada izdevumiem ir atgādinājums, ka mums ir vajadzīgi skaidri un vienkārši noteikumi attiecībā uz visām ES finansēm, kā arī ir efektīvi jāpārbauda, kā nauda tiek tērēta un vai tiek sasniegti plānotie rezultāti,” sacīja ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne. “Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā plānoto atveseļošanas fondu Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai. Šajos krīzes laikos Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir milzīga atbildība, lai ES finanses tiktu pareizi un efektīvi pārvaldītas.”

Tikmēr Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu apgūšana dalībvalstīs joprojām bija lēnāka, nekā plānots. Līdz 2019. gada beigām pašreizējā septiņu gadu budžeta priekšpēdējā gadā bija izmaksāti tikai 40 % (184 miljardi EUR) no saskaņotā ES finansējuma 2014.–2020. gadam, un dažas dalībvalstis bija izmantojušas mazāk nekā trešdaļu no tā. Tas palielināja neizpildītās saistības, kuras 2019. gada beigās sasniedza 298 miljardus EUR, kas atbilst gandrīz diviem gada budžetiem. Šī situācija ir radījusi papildu problēmas un riskus, jo Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jaunajā budžeta periodā ir jāatvēl papildu laiks apgūšanai.