Lai gan ES pārskati par 2020. finanšu gadu sniedz “patiesu un skaidru priekšstatu” un ieņēmumi tika uzskatīti par pareiziem, maksājumos joprojām ir pārāk daudz kļūdu. Tā secināts šodien publicētajā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2020. finanšu gada pārskatā. Revidenti otro gadu pēc kārtas ir snieguši negatīvu atzinumu par izdevumiem. Viņi ir arī apzinājuši riskus un problēmas, kas saistītas ar to ES līdzekļu īstenošanu un pareizu finanšu pārvaldību, kuri darīti pieejami, reaģējot uz koronavīrusa krīzi.
Revidenti konstatēja, ka vispārējais pārkāpumu līmenis ES izdevumos ir saglabājies stabils – 2020. gadā to īpatsvars ir 2,7 % (2019. gadā – 2,7 %). 2020. gadā vairāk nekā puse no revidētajiem izdevumiem (59 %) tika uzskatīti par augsta riska izdevumiem – tas ir palielinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu (53 %) un iepriekšējiem gadiem. Noteikumi un attiecināmības kritēriji, kas reglamentē šāda veida izdevumus, bieži vien ir sarežģīti, un tas palielina kļūdu iespējamību. Augsta riska izdevumos joprojām ir būtisks kļūdu līmenis – aplēstais kļūdu īpatsvars ir 4,0 % (2019. gadā — (4,9 %). Tāpēc, tāpat kā iepriekšējā gadā, revidenti secināja, ka kļūdu līmenis šajā būtiskajā izdevumu veidā ir visaptverošs, un sniedza negatīvu atzinumu par ES izdevumiem 2020. gadā.
Pamatojoties uz mūsu revīzijas darbu, 2020. gadā tika ziņots par sešiem gadījumiem, kuros bija ar aizdomas par krāpšanu, – tas ir mazāk nekā 2019. gadā, kad tika ziņots par deviņiem gadījumiem. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir sācis visu šo gadījumu izmeklēšanu.
“Ņemot vērā lielās problēmas, ar kurām saskaramies, mums arī turpmāk vēl modrāk jāuzrauga ES finansiālā stabilitāte,” sacīja ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne. “Nākamo septiņu gadu laikā ES tērēs ievērojami vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā plānošanas periodā. 27 dalībvalstis vienojās par Covid-19 atveseļošanas programmu, kuru finansēs, emitējot valsts parādu. Šāds lēmums iezīmē ievērojamas pārmaiņas ES finanšu jomā. Tas nozīmē acīmredzamu vajadzību pēc efektīvām pārbaudēm par to, kā tiek izlietota ES nauda, un par to, vai tiek sasniegti plānotie rezultāti.”
ES reakcija uz Covid-19 pandēmiju ļoti būtiski ietekmēs ES finanses: 2021.–2027. gada finanšu periodā kopējais finansējuma piešķīrums no instrumenta Next Generation EU (NGEU) un daudzgadu finanšu shēmas (DFS) būs 1824 miljardi EUR, kas nozīmē gandrīz divreiz vairāk izdevumu nekā iepriekšējā DFS periodā. Revidenti norāda, ka, ņemot vērā minēto, pastāv risks, ka 2021.–2027. gada DFS dalītās pārvaldības līdzekļu īstenošana varētu sākties novēloti. Arī 2014.–2020. gada finanšu periodā līdzekļu īstenošana sākās ar novēlošanos.
ERP norāda, ka Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu apgūšana dalībvalstīs ir turpinājusies lēnāk, nekā plānots. Līdz 2020. gada beigām pašreizējā septiņu gadu budžeta pēdējā gadā bija izmaksāti tikai 55 % no saskaņotā ES finansējuma 2014.–2020. gada periodam. Tas ir palielinājis neizpildītās saistības, kuras 2020. gada beigās sasniedza 303,2 miljardus EUR, kas atbilst gandrīz diviem gada budžetiem. Revidenti atzīmē, ka starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības. Piemēram, Somija līdz 2020. gada beigām bija apguvusi 79 % no tās kopējā piešķīruma, savukārt trīs dalībvalstis, kurās apguves līmenis bija viszemākais (Itālija, Horvātija un Spānija), bija izmantojušas tikai aptuveni 45 % no tām summām, par ko tās uzņēmušās saistības.
Kopš 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste vairs nav ES dalībvalsts. Revidenti norāda, ka 2020. gada 31. decembrī ES pārskatos bija uzrādīta summa 47,5 miljardu EUR apmērā, kura bija jāatgūst no Apvienotās Karalistes, pamatojoties uz savstarpējām saistībām, kas noteiktas izstāšanās līgumā.