Vēsture​

Eiropas Revīzijas palātas izveide notika laikā, kad Eiropas Kopiena (Eiropas Savienības priekštece) tiecās palielināt demokrātisko pārskatatbildību iedzīvotāju priekšā. Divi galvenie sasniegumi bija Eiropas Parlamenta pilnvaru paplašināšana budžeta kontroles jomā un Eiropas Kopienas budžeta finansēšana vienīgi no pašu resursiem. Kopiena atzina, ka tai ir vajadzīgs arī patiešām neatkarīgs ārējs revidents, kas palīdzētu Parlamentam un Padomei nodrošināt demokrātisku kontroli pār tās finansēm. Kopš Kopienas dibināšanas 1958. gadā šo uzdevumu veica neliela revidentu grupa, kuriem, kā tas kļuva aizvien vairāk acīmredzams, nebija vajadzīgo pilnvaru vai resursu, lai nodrošinātu strauji augošā budžeta pienācīgu revīziju.

Galvenais pamudinājums veidot Eiropas Revīzijas palātu nāca no Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja Heinriha Eignera (Heinrich Aigner), kurš kopš 1973. gada pauda stingru pārliecību, ka ir vajadzīga Kopienas līmeņa ārēja revīzijas iestāde. ERP izveidoja 1975. gada 22. jūlijā ar Briseles līgumu, un tā sāka darbu 1977. gada oktobrī, izvietojot savu mītni Luksemburgā. Tiesas priekšsēdētājs Hanss Kučers (Hans Kutscher) tajā laikā Palātu nosauca par Kopienas finanšu sirdsapziņu.

Par pilntiesīgu Eiropas iestādi ERP kļuva 1993. gada 1. novembrī, kad stājās spēkā Māstrihtas līgums. Līdz ar to, ka Palāta ieguva Komisijai, Padomei un Parlamentam līdzvērtīgu statusu, palielinājās tās neatkarība un autoritāte. Ar Māstrihtas līgumu tika ieviesta ikgadējā ticamības deklarācija par ES pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, un tagad tā ir kļuvusi par galveno Palātas darbu raksturojošo dokumentu.

ERP loma vēl pieauga 1999. gadā, kad stājās spēkā Amsterdamas līgums, kas no jauna apstiprināja Palātas neatkarību un paplašināja tās revīzijas pilnvaras attiecībā uz vairākām politikas jomām. Šajā līgumā tika uzsvērta ERP loma cīņā pret krāpšanu un tai tika piešķirtas tiesības vērsties Tiesā savu prerogatīvu aizsardzībai pret citu ES iestāžu pārkāpumiem.

2003. gadā Nicas līgums apstiprināja principu, ka Palātu veidos pa vienam loceklim no katras dalībvalsts, un uzsvēra, cik svarīga ir iestādes sadarbība ar valstu revīzijas struktūrām.

 

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, no jauna apstiprināja Palātas pilnvaras un tās kā ES iestādes statusu. Vienlīdz arī ERP interesēs šis līgums ir ieviesis izmaiņas ES līdzekļu izlietojuma pārvaldībā un uzraudzībā, paplašinot Eiropas Parlamenta kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras un uzsverot dalībvalstu atbildību par budžeta izpildi.

Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos ir attīstījusies arī ERP

struktūra. No deviņiem locekļiem un 120 darbiniekiem 1977. gadā tā ir izaugusi līdz 27 locekļiem (piecās apakšpalātās) un gandrīz 900 darbiniekiem no visām dalībvalstīm, kuri strādā revīzijas un administratīvās jomās. Kā revīzijas iestāde ar līdzvērtīgu statusu tam, kāds ir valstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI), kuras darbojas dalībvalstīs un ārpus ES robežām, ERP cenšas būt publiskā sektora revīzijas attīstības avangardā, kopā ar citām augstākās revīzijas iestādēm pilnveidojot profesionālos standartus un labu praksi.