News

Tā kā kibernoziedzības un kiberuzbrukumu draudu līmenis pēdējos gados ir pieaudzis, revidenti visā Eiropas Savienībā arvien vairāk pievērš uzmanību kritiski svarīgu informācijas sistēmu un digitālo infrastruktūru noturībai. Revīzijas kompendijā par kiberdrošību, ko šodien publicēja ES augstāko revīzijas iestāžu (ARI) kontaktkomiteja, ir sniegts apskats par ARI attiecīgo revīzijas darbu šajā jomā.

Kiberincidenti var būt tīši vai neapzināti, un tie var ietvert gan nejaušu informācijas atklāšanu, gan uzbrukumus uzņēmumiem un kritiskajai infrastruktūrai, personas datu zādzību vai pat iejaukšanos demokrātiskajos procesos, tostarp vēlēšanās, un vispārējas dezinformācijas kampaņas publisko debašu ietekmēšanai. Kiberdrošība jau bija ļoti svarīga mūsu sabiedrībai pirms Covid-19 uzliesmojuma. Taču pandēmijas sekas, ar ko saskaramies, vēl vairāk saasinās kiberdraudus. Daudzi uzņēmējdarbības veidi un sabiedriskie pakalpojumi ir pārgājuši no fiziskiem birojiem uz tāldarbu, savukārt “viltus ziņas” un sazvērestības teorijas ir izplatījušās vairāk nekā jebkad agrāk.

Tādējādi kritisko informācijas sistēmu un digitālo infrastruktūru aizsardzība pret kiberuzbrukumiem Eiropai Savienībai un tās dalībvalstīm ir kļuvusi par arvien pieaugošu stratēģisku problēmu. Jautājums vairs nav par to, vai notiks kiberuzbrukumi, bet gan par to, kā un kad tie notiks. Tas attiecas uz mums visiem: privātpersonām, uzņēmumiem un valsts iestādēm.

“Covid-19 krīze pārbauda mūsu sabiedrības ekonomisko un sociālo struktūru. Ņemot vērā mūsu atkarību no informācijas tehnoloģijām, “kiberkrīze” varētu kļūt par nākamo pandēmiju,” sacīja Eiropas Revīzijas palātas (ERP) priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne. “Digitālās autonomijas meklēšana un kiberdraudu un ārēju dezinformācijas kampaņu radīto problēmu risināšana neapšaubāmi arī turpmāk būs mūsu ikdienas dzīves daļa, un nākamajā desmitgadē tā paliks politiskajā darba kārtībā. Tādēļ ir būtiski palielināt informētību par nesenajiem revīzijas konstatējumiem kiberdrošības jomā visās ES dalībvalstīs.”