Šodien publicētajā 2021. gada revīzijas plānā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) paziņo, ka šogad
katra ceturtā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) revīzija būs saistīta ar ES atbildes reakciju uz Covid-
19 pandēmiju un Next Generation European Union (NGEU) atveseļošanas pasākumu kopumu.
Turklāt nākamajos piecos gados ES revidentu mērķis būs veicināt noturīgāku un ilgtspējīgāku
Eiropas Savienību, kas atbalsta tās pamatā esošās vērtības. Saskaņā ar iestādes jauno stratēģiju
2021.–2025. gadam, kas arī publicēta šodien, viņi arī turpmāk centīsies iedzīvotājiem sniegt
stingru revīzijas pārliecību, uzlabojot ES darbību pārskatatbildību un pārredzamību un revidējot
tās sniegumu svarīgākajās jomās.
ES revidentu darba programmā 2021. gadam un turpmāk (tā iestiepjas nākamajā gadā) ir
uzskaitīti 73 īpašie ziņojumi un apskati, kurus 2021. un 2022. gadā viņi plāno publicēt četrās
stratēģiskās jomās:
• ES ekonomikas konkurētspēja un kohēzija,
• klimata un resursu problēmas,
• drošība un Eiropas vērtības,
• fiskālā politika un publiskās finanses.
Šajās publikācijās galvenā uzmanība tiks pievērsta ES darbību snieguma aspektu novērtēšanai
tādās atlasītās jomās kā vakcīnu iepirkums, pārtikas nodrošinājums un brīva pārvietošanās
pandēmijas laikā, valstu atveseļošanas plāni, skolu digitalizācija, e-pārvalde, aprites ekonomika,
klimata aspektu integrēšana, ilgtspējīga zveja, krāpšanas apkarošana kopējā lauksaimniecības
politikā, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), ES banku uzraudzība un
likumdevēju lobēšana. Šīs jomas revidenti ir atlasījuši, pamatojoties uz novērtējumu par
galvenajiem riskiem saistībā ar ES izdevumiem un politikas īstenošanu.
“Šī 2021. gada darba programma iezīmē sākumu jaunajai stratēģijai, kas virzīs mūsu –
neatkarīgas ES ārējās revīzijas iestādes – darbu līdz 2025. gadam,” teica ERP priekšsēdētājs Klaus-
Heiner Lehne. “ES iedzīvotāji arī turpmāk var paļauties uz mums galvenajos jautājumos, kas
saistīti ar ES nākotni. Mūsu revīzijas būs vērstas uz jomām, kurās varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību, izceļot to, kas darbojas labi, un vēršot uzmanību uz to, kas tik labi nedarbojas. Tas attiecas arī uz jaunajiem ES pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus no pandēmijas negatīvajām sekām.”