Šodien publicētajā īpašajā ziņojumā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) aicina precizēt ES fondu ieguldījumu uzņēmumu energoefektivitātē. Revidenti secināja, ka ES finansējumam joprojām nav pietiekamas saiknes ar uzņēmējdarbības vajadzībām. Jāatzīst, ka atbilstoši pašreizējai uzraudzības sistēmai nav iespējams noteikt gaidāmos rezultātus, bet, visticamāk, finansējums sniegs tikai pieticīgu ieguldījumu ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Revidenti cita starpā guva pierādījumus, kas liecina, ka vairākiem projektiem, iespējams, būtu izdevies sasniegt rezultātus bez publiskā atbalsta.
Energoefektivitāte ir nozīmīga daļa no ES mērķa līdz 2050. gadam panākt neitralitāti oglekļa ziņā. Tomēr joprojām ir vajadzīgi ievērojami centieni, kā arī uzņēmumiem šajā jautājumā ir nozīmīga loma. Līdz ar to līdztekus dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem ES laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam atvēlēja ievērojamu finansējumu ar mērķi atbalstīt energoefektivitātes uzlabojumus uzņēmumos.
Revidenti norāda, ka plānotais ES kohēzijas politikas atbalsta līmenis pēdējos gados ir samazinājies – no kopējā finansējuma 3,2 miljardu EUR apmērā 2016. gadā līdz 2,4 miljardiem EUR 2020. gadā. Turklāt lielākā daļa izdevumu ir koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs. Tikai piecas no tām (Čehijas Republika, Polija, Vācija, Itālija un Bulgārija) veido aptuveni divas trešdaļas no energoefektivitātei uzņēmumos piešķirtajiem izdevumiem.
“Ja ES vēlas sasniegt savu mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 %, būtiska ir uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošana neatkarīgi no to pārstāvētās nozares,” sacīja par ziņojumu atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis Samo Jereb. “Tomēr ES finansējuma reālā ietekme uz uzņēmumu energoefektivitāti joprojām nav skaidra.”