ES ātri pielāgoja noteikumus, lai dalībvalstis varētu elastīgāk izlietot kohēzijas politikas finansējumu reaģēšanai uz Covid-19 pandēmiju. Tā arī radīja ievērojamus jaunus līdzekļus, ar kuriem finansēt papildu ieguldījumus. Tomēr saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas jauno ziņojumu šie pasākumi arī palielināja spiedienu tērēt ES līdzekļus ātri un labi. Revidenti norāda, ka atkārtota kohēzijas politikas izmantošana, lai pārvarētu krīzes, var arī novirzīt no tās galvenā stratēģiskā mērķa – samazināt attīstības atšķirības starp reģioniem.
Kopš 2020. gada sākuma ES veica daudz un dažādas darbības, lai risinātu Covid-19 pandēmijas radītās problēmas. Zināma nozīme bija arī kohēzijas politikai, jo reakcija bija ātra un notika trijos posmos, ar ko grozīja noteikumus par 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Mazāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad Eiropā bija uzliesmojusi pandēmija, ES pieņēma likumdošanas pasākumus, lai ar Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+) mobilizētu neizlietotos līdzekļus. Mazāk nekā gada laikā tā pieņēma Atveseļošanas palīdzību kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) jeb īstermiņa un vidēja termiņa instrumentu krīzes seku novēršanai un atveseļošanas pasākumiem.
“ES reakcija atviegloja kohēzijas fondu izmantošanu nolūkā palīdzēt dalībvalstīm pārvarēt ar Covid-19 saistītās ekonomiskās grūtības, lai gan dažas esošās problēmas tādējādi varētu saasināties,” sacīja par revīziju atbildīgā ERP locekle Iliana Ivanova. “Jebkurā gadījumā mums joprojām ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai ES kohēzijas politika ir pareizais budžeta instruments reaģēšanai uz krīzi.”