Salīdzinoši īsā laikposmā Eiropas Komisija izveidoja pārbaužu kontroles sistēmu ES galvenajam pandēmijas atveseļošanas fondam – Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM), kura budžets ir 724 miljardi EUR. Eiropas Revīzijas palāta ir pārbaudījusi šīs kontroles sistēmas struktūru un konstatējusi ticamības un pārskatatbildības trūkumu attiecībā uz ES finanšu interešu aizsardzību. Dalībvalstīm ir pienākums pārbaudīt, vai ANM finansētie investīciju projekti atbilst ES un valstu noteikumiem, bet Komisija, veicot savu darbu, gūst maz pārbaudītas informācijas par to, vai un kā šīs valsts pārbaudes tiek veiktas. Bez pārliecības, ka šie noteikumi tiek ievēroti, trūkst pārskatatbildības ES līmenī.
Komisija, izmantojot ANM, novirza naudu jaunā veidā: tā veic maksājumus ES valstīm pēc tam, kad ir skaidrs, ka tās ir izpildījušas mērķus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās to nacionālajos atveseļošanas plānos, sasniedzot atskaites punktus un mērķrādītājus. Šajā nolūkā Komisija ir ieviesusi plašu pārbaužu klāstu, lai pārbaudītu valstu sniegtos datus, kas pierāda mērķu sasniegšanu. Tomēr atšķirībā no citām ES finansēšanas programmām ANM finansētajos investīciju projektos atbilstība attiecīgajiem ES un valstu noteikumiem nav maksājuma nosacījums. Uz šo noteikumu ievērošanu neattiecas arī Komisijas īstenotās dalībvalstu maksājumu pieprasījumu pārbaudes.
“Iedzīvotāji uzticēsies jauniem ES finansējuma veidiem tikai tad, ja varēs pārliecināties, ka viņu nauda tiek izlietota pareizi,” sacīja ERP priekšsēdētājs Tony Murphy. “Pašlaik Komisija nevar sniegt pārliecību attiecībā uz ES galveno pandēmijas atveseļošanas fondu, un trūkst pārskatatbildības ES līmenī”.